Ieva Use: mazumtirdzniecības kāpums saistīts ar cenu kritumu un iedzīvotāju nevēlēšanos veidot uzkrājumus  (15)

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts vērtē, ka tas varētu būt saistīts gan ar cenu samazināšanos noteiktām preču kategorijām (elektroprecēm cenas samazinājušās par 4,2%, audio un video precēm cenu samazinājums 13,9%), gan ar iedzīvotāju zemo motivāciju veidot uzkrājumus. Pērn "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas mēroga pētījums atklāja, ka Latvijā ir zemākais iedzīvotāju finanšu uzkrājumu līmenis - tikai 46% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir vismaz nelieli uzkrājumi. Vienlaikus 18% iedzīvotāju, kam uzkrājumu nebija, norādīja, ka arī nevēlas tos veidot, un vēl 28% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Tāpat var secināt, ka iedzīvotāji jaunu mājokļu iegādes vietā arvien biežāk izvēlas uzkrājumus ieguldīt esošo mājokļu remontā un labiekārtošanā. Par to liecina gan mazumtirdzniecības dati, gan "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta gada nogalē veiktā ģimeņu aptauja, kura atklāja, ka gada laikā no 19% uz 30% palielinājās to mājsaimniecību skaits, kas atzina, ka viņu izdevumi par mājokļa remontu 2011.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija lielāki.

Iedzīvotājiem līdzās lielāku pirkumu izdarīšanai tomēr jārūpējas arī par drošības spilvena izveidi, daļu līdzekļu novirzot arī uzkrājumiem, un, kad tas izveidots, kā alternatīvu izvērtējot līdzekļu ieguldīšanu esošo kredītsaistību priekšlaicīgai dzēšanai - tas ģimenēm ir izdevīgs solis, jo ļauj ietaupīt uz kredītprocentu rēķina. Iedzīvotāji, kuriem ir uzkrājumi, ar neparedzētām situācijām tiek galā labāk. Pašlaik tas ir īpaši svarīgi, jo pasaules ekonomikā joprojām valda nenoteiktība un strauja izaugsme, kas nodrošinātu stabilas darba vietas un algu pieaugumu, vēl nav sagaidāma.