Viņš vērtēja, ka var, protams, baidīt ar atomenerģētiku, un tas izklausās ļoti populāri. Viņš arī negribot teikt, ka ir sajūsmā un uzskata to par vienīgo izeju Latvijai, tomēr minēja savu piemēru, daudzu gadu garumā strādājot Salaspils reaktorā.
Ekmanis norādīja, ka jebkurā valstī, kas vēlas izmantot atomenerģētiku, vispirms jāatrisina politiski jautājumi un jāatbild, vai tā tiks lietota. Kā piemērus viņš minēja Franciju un Somiju, kas negrasās atteikties no atomenerģijas, kā arī Vāciju un Itāliju, kas nebūvēs reaktorus, taču tajā pašā laikā pērk atomenerģiju no Francijas un "izliekas, ka tas ir ļoti zaļi". Viņš norādīja, ka tā ir valsts politika, bet Latvijā šādas politikas nav.
Runājot par ekonomiskajiem apsvērumiem, viņš norādīja, ka ir elektroenerģijas deficīts, sevišķi bāzes jaudām. Ekmanis vērsa uzmanību uz to, ka, attīstot atjaunojamo enerģiju, nepieciešamas balansējošās jaudas.
Viens variants ir ignorēt Visaginas AES un būvēt savu. Ekmanis negribot izslēgt, ka šāda iespēja būs un, iespējams, pēc 2030.gada parādīsies jaunas iespējas. Otrs variants ir pirkt elektrību no ārpuses - Krievijas vai Visaginas.
Pēc LZA prezidenta vērtējuma, Visaginas AES būs interesants precedents, jo Eiropas Savienībā neesot prakses vairākām valstīm veidot AES vienas valsts teritorijā. Turklāt projekta dalībniekiem "paredzēts maksāt graudā" - elektroenerģijā, kas būs jāpārdod. Viņš vērtēja, ka līdz 2040.gadam atpakaļ dabūt ieguldītos līdzekļus būs ļoti sarežģīti.
Uzskaitot pozitīvos aspektus, Ekmanis minēja reģiona drošību, kad ir savi elektroenerģijas piegādes objekti, bāzes jaudu veidošanu. Turklāt AES ražotā elektroenerģija esot ļoti efektīva ūdeņraža ražošanai.
Runājot par izskanējušo Latvijas puses ieguldījumu - aptuveni miljardu eiro (700 miljonu latu) - un tā novirzīšanu Latvijas tautsaimniecībai, viņš norādīja, ka Visaginas projekts no Latvijas puses ir komercprojekts, ar ko nodarbojas "Latvenergo". Ja uzņēmums ņems kredītu, miljardu iegūs Visagina, nevis kas cits.
"Vai varam Latvijas enerģētikā ieguldīt miljardu? Droši vien, ka varam," sprieda Ekmanis un kā piemērus minēja ieguldījumus "Parex bankā" un Dienvidu tiltā. Viņa vērtējumā, Latvija daudz ko var, arī ieguldīt savā atomelektrostacijā vai atjaunojamajā enerģijā.
Ekmanis atzina, ka patlaban nav atbildes, cik rentabls un izdevīgs būs projekts, taču pauda cerību, ka līgums nebūs tāds pats kā par jauno vilcienu būvēšanu.
Konferences rīkotāju - biedrības "Enerģija tautai" - pārstāvis Eduards Grubēvičs kritizēja Latvijas nodomu piedalīties Visaginas AES projektā un norādīja, ka Latvijas valdība atšķirībā no Lietuvas, kur paredzēts referendums, lemj bez sabiedrības iesaistes.
Viņš uzskata, ka laikā, kad Visaginas AES tiks nodota ekspluatācijā, tajā izmantotās tehnoloģijas jau būs novecojušas, jo ap to laiku sāksies aktīva jaunas paaudzes reaktoru celtniecība. Pēc viņa teiktā, Lietuvas projektā tiek piedāvāts celt Fukušimas AES reaktoru. Grubēvičs norādīja arī uz ekoloģijas un drošības riskiem, norādot, ka AES darbības seku ietekme būs jūtama Latvijas teritorijā, jo saskaņā ar apkopoto statistiku vējš lielu daļu laika pūš šajā virzienā, kā arī piebilstot, ka ļoti liels drauds ir terorisms. Viņš gan teica, ka virkni AES izraisītu problēmu un kaišu nekad nevarēs pierādīt.
Komentējot ekonomisko aspektu, viņš norādīja, ka par tādu pašu naudu Baltkrievijā un Kaļiņingradā tiks uzbūvētas AES ar lielāku jaudu, turklāt arī elektrība nebūs lētāka, jo cenu noteiks birža. Grubēvičs arī atsaucās uz kādu Lielbritānijas eksperta vērtējumu, ko ir saņēmusi AS "Latvenergo" un kas liecinot, ka projekts 25 gadu laikā neatpelnīsies un tātad nebūs ekonomiski izdevīgs. Viņš atzīmēja, ka arī neviens privātais investors pagaidām nav pieteicies dalībai projektā.
Pēc Grubēviča domām, "Latvenergo", iesaistoties projektā, pastāv risks arī par kompānijas slēptu privatizāciju. Proti, paredzēts, ka projektā piedalīsies "Latvenergo" meitasuzņēmums, esot arī plānots ieķīlāt "Latvenergo" īpašumu, līdz ar to, ja projekts būs galīgi neizdevīgs, var izrādīties, ka "Latvenergo" īpašums pāriet pie bankām un tās to var pārdot jebkam, klāstīja biedrības pārstāvis. Alternatīva, viņaprāt, ir ieguldīt Latvijas teritorijā.
Asi uz šo prezentāciju reaģēja "Latvenergo" pārstāvis Oļegs Linkevičs, kurš to uzskata par tendenciozu. Atsaucoties uz Grubēviča grādu, viņš apšaubīja biedrības pārstāvja spējas apgalvot, ka tehnoloģija, ko piedāvā Lietuvai, ir nedroša un tāda pati kā Fukušimai. "Viņš nav speciālists šajā jomā," teica Linkevičs un piebilda, ka Lietuvai piedāvā jaunas paaudzes kodolreaktoru un tādu pasaulē ir ap 5%. Tiekot izmantotas vairākas sistēmas, lai neļautu atkārtoties Fukušimas traģēdijai.
Linkevičs atzīmēja, ka Somija turpina būvēt AES, kā arī norādīja, ka pieņēmumi par ekonomisko pusi ir tendenciozi. Runājot par alternatīvām, viņš teica, ka valsts jau apņēmās, iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošināt noteiktu atjaunojamās enerģijas izmantošanas īpatsvaru. Pēc "Latvenergo" aprēķiniem, katru gadu tam esot jātērē 100 miljoni latu. Linkevičs teica, ka neviens netraucē ieguldīt Latvijā lielu naudu.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Viktors Lelis atzina, ka tās pārstāvji nepozicionē sevi kā speciālistus, bet gan kā patērētājus, un viņš kā patērētājs nevēloties aizņemties naudu, lai ieguldītu citas valsts ekonomikā.
"Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis savukārt bija kritisks par valsts plāniem atjaunojamās enerģijas jomā. Atsaucoties uz plāno atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināt līdz 50%, viņš norādīja, ka "iestrādājam muļķīgus mērķus un pēc tam vēl muļķīgākus pasākumus, lai tos izpildītu".
Sabiedriskā organizācija "Enerģija tautai" tika dibināta pērn vasarā, un tās dibinātāju vidū bija virkne ar "Saskaņas centru" saistītu cilvēku.
Jau vēstīts, ka referendums par Visaginas AES projektu Lietuvā notiks 14.oktobrī līdz ar Seima vēlēšanām, bet tā rezultāti nebūs juridiski saistoši. Vēlētājiem referendumā būs jāatbild uz jautājumu, vai viņi atbalsta AES būvniecību.
Jūnijā Lietuvas Seims pieņēma likumu, kas paredz piešķirt koncesiju Visaginas AES projekta īstenošanas kompānijai, un likumu par atomelektrostaciju, kas nepieciešams šā projekta realizācijai. Tomēr līdz jūnija beigām, kā bija sākotnēji plānots, vēl neizdevās vienoties par nosacījumiem ar projekta partneriem.
Paredzēts, ka Latvijas "Latvenergo" Visaginas AES projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro.
Pašlaik tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
