LM: darba tirgū ir pieprasījums pēc elastīgiem un kompetentiem darbiniekiem  (19)

Aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 10,4% jeb 102 760 cilvēku no visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem. Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka šogad nodarbināto skaita pieaugums varētu būt vidēji 2,4% jeb 20 000 cilvēku.

Kā uzsver LM, lielai daļai bezdarbnieku atgriezties darba tirgū ir palīdzējušas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās apmācības, tādēļ LM šogad tām iecerējusi veltīt īpašu uzmanību. Ministrija uzskata, ka ar NVA apmācību palīdzību ir spējīga sagatavot lielu daļu šobrīd darba tirgum nepieciešamo darbinieku.

Viens no galvenajiem šā gada darba tirgus izaicinājumiem ir lielais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars, kas, neskatoties uz kopējā bezdarbnieku skaita samazināšanos, saglabājas augsts. Iemesls šādai situācijai esot tas, ka darba tirgū vispirms atgriežas cilvēki ar augstāku kvalifikāciju un labākām prasmēm, kamēr ilgstošā bezdarba situācija vairāk skar personas ar zemāku izglītības un prasmju līmeni un vecāka gadagājuma bezdarbniekus.

2010.gada sākumā ilgstošie bezdarbnieki veidoja 15,8% no bezdarbnieku kopskaita, savukārt 2011.gada beigās 43,7%, bet 2012.gada beigās jau - 44,5%.

EM prognozē, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties, tomēr vēl vairākus gadus saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. No vienas puses, to noteiks neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, no otras - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma reģionālās disproporcijas. Jūtama darba tirgus līdzsvarošanās varētu būt sagaidāma tikai pēc četriem līdz pieciem gadiem.

Galvenās nozares, uz kurām atbilstoši EM un citu darba tirgus ekspertu prognozēm 2013.gadā prioritāri īstenojama bezdarbnieku apmācībā, ir uz eksportu vērstās nozares - apstrādes rūpniecība, primārās nozares, kā arī transports un sakari, tirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un komercpakalpojumu jomas. Savukārt pēc Eiropas Savienības prognozēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības, informāciju un tehnoloģijas, tirdzniecības un finanšu nozarēm.

Ņemot vērā ekspertu ieteikumus un prognozes, LM šogad plāno ieviest bezdarbnieku profilēšanas sistēmu. Tā paredz, ka darba meklētāji tiek dalīti noteiktās funkcionālās grupās, piemēram, jauniešos un ilgstošajos bezdarbniekos, un viņiem tiek noteikti un piedāvāti paši piemērotākie aktīvās nodarbinātības pasākumi.

Tāpat plānots izvērtēt iespēju daļēji atteikties no neformālās izglītības programmu finansēšanas bezdarbniekiem un darba meklētājiem, aizstājot tās ar īsām un elastīgām profesionālās pilnveides programmām. Kā skaidro LM, šādi tiks minimizēts risks, ka bezdarbniekiem tiek sniegtas nekvalitatīvas apmācības, jo šobrīd normatīvais regulējums neformālajai apmācībai nenosaka stingras kvalitātes prasības.

Vienlaikus, lai uzlabotu bezdarbnieku apmācību organizēšanu, LM šogad kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) iecerējusi īstenot izmēģinājumprojektu, kura mērķis ir praksē pārbaudīt iespēju turpmāk bezdarbnieku sagatavošanu darba tirgum veikt noteiktās profesionālās tālākizglītības programmās valsts dibinātajās profesionālās izglītības iestādēs, kuru infrastruktūras uzlabošana veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Tajā pašā laikā LM vēlas turpināt pilnveidot sadarbību starp NVA un darba devējiem, piemēram, popularizējot darba devēju vidū iespēju apmācīt darbiniekus pēc viņu pieprasījuma vai apmācīt pie darba devēja, izvēloties no bezdarbnieku vidus piemērotu kandidātu un apmācot to darba devējam vajadzīgajā profesijā.

Plānota arī karjeras pasākumu pilnveidošana, piemēram, izmaiņas karjeras pakalpojumu struktūrā, palielinot individuālo, uz konkrētu klientu vērsto pakalpojumu klāstu, bet mazinot grupu konsultācijas.

Pēc Valsts ieņēmuma dienesta datiem, iepriekšējā gadā kopumā darbā iekārtojās 80 891 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Vidējais reģistrētais bezdarbs Latvijā 2012.gadā bija 11,5%.

Dalījumā pēc izglītības līmeņiem pērnā gada decembra beigās lielāko reģistrēto bezdarbnieku skaitu veidoja bezdarbnieki ar iegūtu profesionālo izglītību - 37,2%, sekojot bezdarbniekiem ar vispārējo vidējo izglītību - 26,8% un bezdarbniekiem ar pamatizglītību - 20%, bet bezdarbnieku ar iegūtu augstāko izglītību īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā veidoja 12,5%.