Latvijas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, ko sākotnēji nodrošināja ražošana un eksports, nu jau arvien jūtamāk ir sākusi atspoguļoties iedzīvotāju ienākumu pieaugumā, veicinot iekšzemes patēriņu un mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu. Šā gada maijā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās bija par 8% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, uzrādot straujāko kāpumu kopš pagājušā gada decembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Līdzīgi kā iepriekš straujākais pieaugums bijis nepārtikas preču tirdzniecībā, kur gada laikā pārdošanas apjomi ir auguši par 11,7%, savukārt mazāk elastīgajā pārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 2,9%.
Īpaši strauji šogad augusi autodegvielas mazumtirdzniecība, un mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apjoms maijā bijis par 16,7% lielāks nekā pirms gada, ko pozitīvi ietekmējusi gan degvielas cena, gan ēnu ekonomikas samazināšanās.
No citām nepārtikas precēm lielākie pieaugumi ir bijuši ar mājokļa iedzīvi saistīto preču tirdzniecībā, kur vairāk nekā 40% liels kāpums bijis paklāju, grīdas segumu, elektropreču, mēbeļu un apgaismes ierīču tirdzniecībā. Nu jau vairākus mēnešus gada pieaugums fiksēts arī tādu preču kā audio un videoierakstu un grāmatu tirdzniecībā, kur pēdējo gadu garumā bijis vērojams stabils pārdošanas apjomu kritums.
Spēcīgo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šogad veicinājis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, samazinoties bezdarbam un pakāpeniski augot algu līmenim, gan zemā inflācija, kad maijā patēriņa cenas kopumā bijušas pat zemākas nekā pirms gada. Pozitīva ietekme uz iedzīvotāju pirktspēju bijusi arī gada sākumā veiktajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšanai, tāpat arvien samazinās kopējais mājsaimniecību kredītu maksājumu slogs, kamēr no jauna piešķirto kredītu apjoms turpina pieaugt.
Arī patērētāju noskaņojums saglabājas salīdzinoši optimistisks, par ko liecina arī jaunākie Eiropas Komisijas ekonomiskā sentimenta indeksa rādītāji. Kopējais indekss Latvijai joprojām ir viens no augstākajiem ES, un kamēr pēdējos mēnešos uzņēmēju un iedzīvotāju noskaņojums jūtamu uzlabojumu uzrādījis arī visā ES kopumā, sasniedzot augstāko rādītāju pēdējo 15 mēnešu laikā.
Tas palielina cerības, ka eirozona jau otrajā ceturksnī varētu sākt iziet no nu jau sešus ceturkšņus ilgušās recesijas, un Latvijas ekonomikas izaugsmē līdzās iekšzemes pieprasījumam un tirdzniecības pieaugumam, kas arī turpmākajos mēnešos saglabāsies spēcīgs, atkal būtiskāku lomu varētu iegūt uz eirozonas eksporta tirgiem orientētās nozares.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
