Pieaug arī imigrācija, tādējādi vēl vairāk mazinot negatīvo migrācijas saldo. Piemēram, arvien biežāk sabiedriskajā transportā manāmi ārzemju studenti. To skaits pērn ir pieaudzis līdz 3505 jeb nedaudz mazāk par 4% no studentu kopskaita. Izskatās, ka arī uzņēmumi ir arvien aktīvāki, piesaistot ārzemju darbaspēku, un daži no aizbraukušajiem tomēr atgriežas dzimtenē.
Jāuzver, ka migrācijas plūsmas ir Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums, bet, visticamāk, tas atspoguļo galvenās tendences. Gaidāms, ka tās turpināsies un emigrācijas plūsmas turpinās pierimt.
Taču, neskatoties uz šīm it kā pozitīvām tendencēm, iedzīvotāju skaits Latvijā turpina sarukt. Ļoti iespējams, ka jau nākamgad būsim mazāk par 2 miljoniem. Lai motivētu iedzīvotājus nebraukt prom un veicinātu jau aizbraukušo atgriešanos dzimtenē, ir nepieciešams vairāk un labāk apmaksātu darba vietu. Tas savukārt prasa ievērojamu ražīguma kāpumu, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt "ekonomikas izrāvienu".
Lai arī pēdējā laikā daudz runāts un kaut kas arī tika darīts (piemēram, jaunā industriālā politika, darbaspēka sloga mazināšana, reemigrācijas plāns utt.), vēl ir daudz darāmā ekonomiskajā, sociālajā, reģionālajā, izglītības politikās. Turklāt, būtu nepieciešams arī veicināt dzimstību - jo ilgāk tas tiek novilcināts, jo grūtāk būs izdarīt. Viens no iespējamiem pasākumiem - diferencēt atvieglojumus par apgādājamiem. Proti, par pirmo bērnu atvieglojums var būt 80-100 lati, bet par otru bērnu tām jau ir jābūt būtiski lielākam (piemēram, divas reizes), par trešo un vairāk bērniem vēl lielākam. Tas varētu būt labāks mudinājums laist pasaulē vairāk par vienu bērnu ģimenē nekā papildus 10 latu atvieglojums par katru bērnu, kas pašlaik tiek apspriests.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
