Valdībai nākamā gada budžeta prioritātes mainās teju katru dienu, taču tajā tajās joprojām nav nekā, kas varētu nodrošināt iepriekš solīto ekonomikas izrāvienu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Arodbiedrības no valdības un Finanšu ministrijas bija gaidījušas konstruktīvāku pozīciju budžeta sagatavošanā. "Valdības piedāvājums mūs nedaudz ir izbrīnījis, jo mēs tomēr cerējām uz nedaudz konstruktīvāku pozīciju gan no valdības kopumā, gan no Finanšu ministrijas... Tagadējais budžets ir tapis kā tāds īstermiņa projekts, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. Katrā pozīcijā ir nedaudz no populisma iekšā un tam, kas tika solīts iepriekš – ekonomikas izrāvienam –, nav nekā," teica Krīgers.
Viņaprāt, budžetā nav noteiktas skaidras prioritātes. "Ar prioritātēm arī mums būtu jātiek skaidrībā. Valdībai tās mainās teju katru dienu. Kad notika darbs pie Nacionālās attīstības plāna, tad valdība skaidri paziņoja, ka prioritāte būs ekonomiskais izrāviens. Tātad uzņēmējdarbības attīstība, kas jau tālāk var nodrošināt cienīgas darba algas, jaunas darba vietas. Līdz ar to cilvēkiem būs iespēja strādāt, valsts attīstīsies un cilvēki brauks atpakaļ. Valdība vēl par šiem jautājumiem paraksta kaut kādus ilgtermiņa dokumentus ar uzņēmējiem. Viss skaidrs – ejam šajā virzienā! Paiet pāris dienas, un valdība atkal prioritātes maina," stāstīja Krīgers.
LBAS vadītājs arī uzsvēra, ka budžeta kontekstā netiek pieņemti nopietni lēmumi, bet gan veikti kosmētiski soļi. "Faktiski notiek mīņāšanās uz vietas, jo arī šajā citā virzienā jau nekā būtiska nav. Budžets pozitīvāk iedarbosies uz tiem, kuru apgādībā ir lielāks apgādājamo skaits, bet tiem, kuru apgādājamo skaits īpaši liels nav, nav arī nekādas lielas starpības ar līdzšinējo sistēmu. Kārtējo reizi mēs taisām tādus mazus kosmētiskus solīšus un mīņājamies uz vietas, nevis pieņemam nopietnus lēmumus," atzina Krīgers.
Viņaprāt, arī no valdības atbalstītā darbaspēka nodokļu samazināšanas nebūs lieli ieguvumi. "Tās uzreiz ir lielas administratīvās izmaksas. Nu kaut vai, ja mēs skatāmies, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām par medicīniskajiem pakalpojumiem un izglītību ir atvēlēti 15 miljoni latu, bet seši miljoni tādēļ tiek tērēti Valsts ieņēmumu dienesta administratīvajām izmaksām. Ja tagad pa pusprocentu būs jāveic sociālā nodokļa pārrēķini, tad ko tas prasīs? Šis kopumā viens procents sociālajam nodoklim ir tāpat kā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana par 1%. Mēs taču redzam, ka tas neko nedeva un bija absurds solis, lai tikai varētu ieviest eiro," klāstīja Krīgers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
