Patēriņa cenu kāpums martā ir bijis ļoti neliels, tas galvenokārt pateicoties martam netipiskajam pārtikas cenu kritumam. Salīdzinājumā ar februāri pārtikas cenas kritās par 0,7%, pēdējo reizi pārtikas cenas mēneša griezumā martā krita vien 2009.gadā. Gada griezumā pārtikas cenas ir aptuveni pērnā marta līmenī. Pārtikas cenu kritumam martā ir divi galvenie "vaininieki": maize un dārzeņi. Lētāki dārzeņi varētu būt saistīti ar pateicīgi silto ziemu Eiropā. Tikmēr maizes cenu izmaiņas, kas ir ierasti svārstīgas mēnesi no mēneša, drīzāk varētu būt saistītas ar akcijām veikalos, līdz ar to varētu koriģēties uz augšu aprīlī. Pasaulē graudu cenas februārī sāka spēji augt dēļ ne tik labvēlīgajiem laika apstākļiem citviet pasaulē (ASV, Brazīlijā), arī martā graudu cenu kāpums turpinājās. Ne bez vainas pie graudu cenu kāpuma bija arī ģeopolitiskās situācijas saasināšanās dēļ Krievijas-Ukrainas konflikta, jo Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām graudu eksportētājvalstīm.
Tikmēr inflāciju uz augšu martā pavilka gaidītie faktori – apģērbi un apavi sadārdzinājās dēļ jaunās sezonas preču ienākšanas veikalos, tabakas izstrādājumu cenas auga sakarā ar akcīzes nodokļa kāpumu.
Šogad kopumā gaidāms ļoti mērens cenu kāpums – vidēji līdz 1,5%. Nākamgad inflācija pieņemsies spēkā gan dēļ mājsaimniecību elektroenerģijas tarifu kāpuma, gan dēļ gaidāmā eiro kursa vājināšanās, kas sadārdzinātu, piemērām, importēto degvielu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
