Foto: Publicitātes foto

Reaģējot uz Covid-19 radīto izolāciju un mainīgiem iepirkšanās paradumiem pandēmijas laikā, daudzi uzņēmumi pārorientējās uz tiešsaistes tirdzniecību, kas paredz tiešu mijiedarbību ar patērētājiem (D2C modelis (Direct-to-Consumer) tieši patērētājam) un preču piegādi.

Kopumā Covid-19 pandēmiju var raksturot kā augstas ažiotāžas pieprasījuma period, īpaši tās sākuma periodā, kad pircēji veikalos masveidā iepirka, piemēram, tualetes papīru vai makaronus. Nereti tas tika iemūžināts foto vai video, kas kļuva izplatīti sociālajos medijos. Tas viss atspoguļoja pircēju pirmā brīža reakciju uz vēl nebijušu situāciju, bet ar laiku ažiotāža noplaka. Tāpēc no biznesa viedokļa ir svarīgi saprast, vai un kā patērētāji pielāgojās jaunajai realitātei, un kā tas ir ietekmējis un nākotnē ietekmēs uzņēmējdarbības vidi.

Nav pārsteidzoši, ka kopš pandēmijas uzliesmojuma, kad noraizējušies pircēji sāka veidot krājumus, pārtikas preču mazumtirgotāji ir piedzīvojuši preču pieprasījuma pieaugumu. Tā, piemēram, 2020. gada pirmajā ceturksnī "Unilever" pārdošanas apjomi Ziemeļamerikā pieauga par 4,8%, bet Eiropā par 1,4%.

Saskaņā ar mārketinga aģentūras "Acosta" ziņojumu 2020. gada marta beigās 65% ASV respondentu atzina, ka Covid-19 ir mainījis viņu iepirkšanās paradumus. Daudzi cilvēki turpināja iepirkties veidojot krājumus nākotnei, vienlaikus atzīstot, ka pandēmijas laikā vairāk sākuši gatavot mājās.

"McKinsey" ziņojumā minētas līdzīgas izmaiņas patērētāju uzvedībā. Aptaujātie norādījuši, ka uz veikalu dodas retāk – biežums samazinājies par 15%, dodot priekšroku pārtikas produktu iegādei pat divas un trīs nedēļas uz priekšu. Vienlaikus "Unilever" izpilddirektors Alans Džoups (Alan Jope) norādījis, ka tendence pirkt nākotnes vajadzībām vairāk raksturīga ASV. "McKinsey" ziņojumā arī minēts, ka ieradums veidot krājumus nenozīmē faktiskā patēriņa pieaugumu. Daudzi pircēji vienkārši glabā papildu pārtikas krājumus situācijas nenoteiktības dēļ.

Pēc krīzes pārtikas preču mazumtirgotājiem tas jāpatur prātā, prognozējot pieprasījumu nākotnē. Ja produktam ir ilgs derīguma termiņš, tad pārdošanas apjomu pieaugums laika gaitā var izgaist. Lai cik dīvaini tas izklausītos, tagad ir lielisks laiks, lai pārbaudītu īsa derīguma termiņa produktu līnijas, lai mudinātu patērētājus veikt atkārtotus pirkumus.

Arī e-komercija šajā laikā ir pieaugusi ģeometriskā progresijā. Pandēmijas sākumā lielākā daļa bezsaistes veikalu bija slēgti, un tajos, kas bija atvērti, bija grūti nodrošināt sociālās distancēšanās noteikumu ievērošanu, tāpēc daudzi patērētāji pārgāja uz iepirkšanos tiešsaistē. Saskaņā ar "Acosta" ziņojumu, 28% pircēju 2020. gada martā ASV pasūtīja savu pirmo ēdienu tiešsaistē, apstiprinot zīmolu digitālās klātbūtnes nepieciešamību. Reaģējot uz e-komercijas uzplaukumu, daži pārtikas zīmoli pandēmijas laikā ir uzsākuši savu produktu komplektu pārdošanu tiešsaistē. Piemēram, "Kraft Heinz" izveidoja vietni "Heinz to Home".

Daudziem zīmoliem pāreja uz D2C pārdošanu palīdzēja mazināt krīzes ietekmi, savukārt FMCG (Fast-moving consumer goods – ātras aprites preces) nozarē pandēmijas laikā pārdošanas apjomi pieauga. Piemēram, "HelloFresh", kas darbojas 12 valstīs un piedāvā recepšu pārtikas komplektus, ir piedzīvojis vislielāko ieņēmumu pieaugumu pēdējo trīs gadu laikā, un 2020. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 69%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn.

Mūsdienās, kad patērētāji novērtē ērtības, D2C modelis kļūst arvien populārāks, ļaujot veikt pirkumu ar vienu klikšķi. Izmantojot D2C pārdošanu, uzņēmums iegūst piekļuvi vērtīgiem datiem par savu klientu auditoriju, un, efektīvi iesaistot tādas "Marketplace" trešās personas kā "Amazon", var iegūt piekļuvi viņu esošajiem klientiem un darījumiem, pārbaudīt dažādas pieejas cenu noteikšanā un zīmola komunikācijā.

Tagad ir pienācis laiks tradicionālajiem bezsaistes zīmoliem eksperimentēt ar savu produktu sortimentu, lai apmierinātu jaunās klientu vajadzības. Saskaņā ar "Kantar" veikto pētījumu 8,45% aptaujāto uzskata, ka uzņēmumiem ir jāaizsargā sava piegādes ķēde, tāpēc pārorientēšanās uz pārdošanu tiešsaistē drīzāk tiks uztverta kā mērķtiecīgs solis.

Mazajiem uzņēmumiem, kas uzsāk tirdzniecību tiešsaistē, vajadzētu apskatīt jauno "Marketplace Shopify" lietotni ar nosaukumu "Shop". Vienā platformā klienti Ziemeļamerikā var meklēt, pirkt un izsekot visiem saviem sūtījumiem. Reaģējot uz pandēmijas attīstību, "Shopify" ir paātrinājis "Shop Local" funkcijas ieviešanu, kas ļauj patērētājiem meklēt un iegādāties produktus no vietējiem uzņēmumiem.

Pandēmija ir nopietni ietekmējusi arī restorānu biznesu. Rezultātā daudzi vairumtirgotāji ir pārorientējuši savu darbību uz tiešo pārdošanu klientiem. Piemēram, "Bidfood", viens no lielākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Lielbritānijā, uzsāka D2C pārdošanu, piedāvājot privātpersonām un mazajiem uzņēmumiem iegādāties FMCG vairumā.

Kamēr bāri bija slēgti, arī alkohola zīmolu tirgotāji tiešsaistē sazinājās ar klientiem. Amatalus ražotājs "BrewDog" atvēra 102 virtuālos bārus visā pasaulē tiem, kas vēlas "apmeklēt" vietējo bāru, piedalīties viktorīnās un degustācijās. Lai to izdarītu, apmeklētāji varēja pasūtīt alu ar piegādi tieši "BrewDog" vietnē, ļaujot viņiem iegūt lielisku pieredzi par zīmolu. Savukārt "Bacardi", sadarbojoties ar bāriem piedāvāja patērētājiem ekskluzīvu kokteiļu dzērienkarti, kuru var pasūtīt "Deliveroo".

Varam secināt, ka patēriņa paradumu izmaiņas galvenokārt saistītas ar inficēšanās bailēm, nevis finansiāliem apsvērumiem. Vienlaikus nav izslēgts, ka šīs bailes sociālo distancēšanos un higiēnas noteikumus var padarīt par normu arī pēc Covid-19 pandēmijas.

Cilvēki pēc būtības ir adaptīvi un pieņem lēmumus, pamatojoties uz aktuālu situāciju un kontekstu. Baidoties no inficēšanās draudiem, cilvēki arī turpmāk centīsies izvairīties no lielām cilvēku pulcēšanās vietām, un izvēlēsies uzņēmumus un vietas, kurās šie noteikumi tiks visprecīzāk ievēroti.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!