Фото: Eiropas Centrālā banka
Kopš Senās Grieķijas laikiem jēdzieni "nauda" un "skaidrā nauda" faktiski uzskatīti par sinonīmiem – monētas un vēlāk arī banknotes cilvēkiem vienmēr kalpojušas kā efektīvs un plaši pieņemts maksāšanas līdzeklis ikdienas darījumos. Taču pēdējos gados digitālā revolūcija likusi cilvēkiem būtiski mainīt maksāšanas paradumus – arvien ierastāk kļuvis veikt maksājumus, nopīkstinot karti, pārbraucot ar pirkstu viedtālrunim vai izmantojot viedpulksteni.

Jaunā Eiropas Centrālās bankas un valstu centrālo banku pētījumā par eirozonas patērētāju attieksmi pret maksājumiem (study on payment attitudes of consumers in the euro area; SPACE) liecina, ka gandrīz puse eirozonas pieaugušo iedzīvotāju tagad dod priekšroku digitālajiem maksājumiem, un šķiet, ka šī tendence koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas laikā kļuvusi vēl izteiktāka. Lai gan personīgi veiktajos darījumos kā maksāšanas līdzekli joprojām visvairāk izmanto skaidro naudu, tās īpatsvars sarūk. Veicot attālinātos maksājumus, visbiežāk izvēlētais risinājums ir karšu maksājumi un e-maksājumi. Savukārt rēķinus cilvēki visbiežāk apmaksā, izmantojot tiešā debeta maksājumus un kredīta pārvedumus.

Šādi kontrastējoši konstatējumi liecina, ka neviens no pašlaik pieejamajiem maksāšanas līdzekļiem pilnībā neapmierina visas patērētāju prasības. Tas skaidri norāda, cik svarīgi ir turpināt piedāvāt iespēju izvēlēties maksāšanas veidu, nepieļaujot nekādus kompromisus attiecībā uz cilvēku vēlmi veikt maksājumus ātri, droši, lēti un ērti. Var uzskatīt, ka skaidrā nauda un digitālā nauda viena otru papildina – to līdzāspastāvēšana piedāvā lielāku izvēli un vieglāku piekļuvi vienkāršiem maksāšanas veidiem visām sabiedrības grupām, nodrošinot augstu iekļautības un noturības līmeni maksājumu jomā.

Digitālā nauda iet rokrokā ar tautsaimniecības digitalizāciju – tā veicina e-komercijas attīstību un piederības izjūtu un apmierina cilvēku prasību pēc ātruma un netraucētas maksājumu un digitālo pakalpojumu integrācijas.

Bet, kaut gan tiek gādāts, lai digitālie maksājumi būtu iespējami stabili, tie joprojām ir jutīgi pret pārrāvumiem, piemēram, elektrības padeves traucējumiem, kiberdrošības draudiem un tehniskām kļūmēm. Šādās situācijās skaidrā nauda var stiprināt maksājumu noturību – tās unikālās iezīmes ļauj nodrošināt būtisku aizsargmehānismu un uzticamu vērtību uzkrāšanas līdzekli. Mūsu maksājumu apsekojums parāda, ka 34% eiro zonas iedzīvotāju piesardzības nolūkos mājās tur papildu skaidrās naudas rezerves.

Skaidrā nauda ir arī iekļaujoša. Digitālo maksājumu gadījumā īpašas bažas rada fakts, ka, tiem kļūstot par normu, iedzīvotājiem, kuri nevar vai negrib – piemēram, privātuma apsvērumu dēļ – izmantot šādus pakalpojumus, ir risks tikt izslēgtiem no tautsaimniecības. Mūsu maksājumu apsekojums atklāj, ka skaidro naudu regulāri izmanto visdažādāko vecumu cilvēki ar atšķirīgu izglītības un ienākumu līmeni. Turklāt skaidrā nauda ir vitāli svarīga sociāli neaizsargātu iedzīvotāju iekļaušanai, jo šiem cilvēkiem var nebūt bankas kontu vai nepieciešamo digitālo iemaņu. Tas skaidri parāda, ka būtiski saglabāt raitu skaidrās naudas aprites ciklu, t.sk. nodrošināt, lai tai būtu viegli piekļūt un to plaši pieņemtu tirdzniecības vietās. Tāpēc mēs saglabājam stingru apņēmību nodrošināt, lai skaidrā nauda arī turpmāk būtu plaši pieejama un pieņemta visā eiro zonā.

Vienlaikus, patērētājiem un privātajai naudai digitalizējoties, arī valsts naudu nepieciešams pārveidot tā, lai arī digitālajā laikmetā joprojām būtu pilnībā pieejams labums, ko tā nes sabiedrībai. Tāpēc mums jābūt gataviem emitēt digitālu ekvivalentu banknotēm, ja radīsies šāda nepieciešamība. Digitālais eiro papildinātu skaidro naudu – kopā tie nodrošinātu pieeju vienkāršiem, lētiem maksāšanas veidiem. Digitālais eiro arī tiktu veidots tā, lai tas būtu savietojams ar privātajiem maksājumu risinājumiem, veicinot Eiropas mēroga risinājumu izmantošanu un papildu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem. Privātuma aizsardzība būs būtiska prioritāte, lai digitālais eiro varētu palīdzēt saglabāt uzticību maksājumiem digitālajā laikmetā. Lai labāk saprastu galalietotāju vajadzības un bažas, notiekošās digitālā eiro sabiedriskās apspriešanas ietvaros mēs aicinām ikvienu izteikt savu viedokli.

Digitalizācijai piemīt potenciāls revolucionizēt maksājumus. Taču ir svarīgi, lai mājsaimniecībām un uzņēmumiem Eiropā arī turpmāk būtu izvēle. Tāpēc mūsu mērķis ir nodrošināt, lai visos apstākļos vienmēr būtu pieejama visiem sasniedzama, vienkārša, lēta un droša maksāšanas iespēja.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !