Eksperiments, kas saplēš 5,4 miljardu eiro krājkasīti, – tā Igaunijas mediji sauc pensiju reformu, kas izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā – atļaut iedzīvotājiem pašiem lemt par saviem 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem. Reformas rezultātā katrs piektais 2. pensiju līmeņa dalībnieks ir pieteicies izņemt savu uzkrājumu, kas kopsummā veido1,29 miljardus eiro jeb 24% no visa 2. līmeņa uzkrājuma. Pirms Latvija pat sāk apsvērt, vai steigties Igaunijas pēdās, vietējiem uzņēmumiem prātīgāk būtu domāt divus soļus uz priekšu un izmantot kaimiņvalstu eksperimentu sev par labu jau tagad.
Igaunijā 2. pensiju līmenis tika ieviests 2002. gadā, un tam automātiski tika pievienoti iedzīvotāji, kas ir dzimuši pēc 1983. gada (salīdzinājumam Latvijā 2. pensiju līmenis tika ieviests 2001. gadā, pievienojot iedzīvotājus, kas dzimuši pēc 1971. gada).
Līdz šim Igaunijas 2. pensiju līmeņa kopējais uzkrājums bija sasniedzis vairāk nekā 5,4 miljardus eiro, ko veidoja vairāk nekā 710 000 dalībnieku iemaksas (salīdzinājumam Latvijas 2. pensiju līmeņa uzkrājums ir 5,3 miljardi eiro un dalībnieku kopskaits – 1 290 000).
Taču šobrīd Igaunijas pensiju sistēma piedzīvo kardinālas izmaiņas – iemaksas 2. pensiju līmenī no šī gada būs brīvprātīgas un līmeņa dalībniekiem ir iespēja izvēlēties:
neveikt nekādas izmaiņas un palikt esošajā plānā bez izmaiņām;
pārcelt aktīvus uz savu pensijas investīciju kontu un pārvaldīt šo kontu pašam;
neturpināt veikt jaunas iemaksas 2. pensiju līmenī, bet saglabāt jau veiktās iemaksas investīciju plānā;
izņemt uzkrājumu naudā, samaksājot 20% iedzīvotāju ienākumu nodokli (samazināts nodoklis 10%/ 0% apmērā tiek piemērots dalībniekiem, kuri jau ir sasnieguši pensionēšanās vecumu).
"Think it through"
2020. gadā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) atteicās izsludināt jaunās pensiju reformas likumprojektu, brīdinot iedzīvotājus par nabadzības riskiem pensionēšanās vecumā, tomēr Igaunijas Augstākā tiesa noraidīja prezidentes iebildumus un atzina likumu par konstitucionālu. Arī Igaunijas Centrālās Bankas vadītājs Madiss Millers (Madis Müller) apšauba igauņu finanšu pratības līmeni un spēju veikt uzkrājumus patstāvīgi.
Igaunijas politikas un finanšu elites bažas apstiprina arī reitingu aģentūra "Fitch", atzīstot, ka, neskatoties uz pozitīvu īstermiņa fiskālo efektu, ieturot ienākuma nodokli no izmaksātās summas, kā arī stimulējot ekonomiku patēriņa veidā, reforma palielinās spiedienu uz pensiju pietiekamību un valsts budžetu ilgtermiņā. Apdomāt savu lēmumu rosina arī informācija oficiālajā "Pensionikeskus" mājaslapā (ekvivalents "manapensija.lv" Latvijā), kas vēsta – "Think it through" (latv.val. "apdomā to").
Tomēr, neskatoties uz dažādo kritiku, populistiskās koalīcijas un nu jau bijušā finanšu ministra Martina Helmes (Martin Helme) atbalstītā reforma tika ieviesta 2021. gadā.
Kas notiks ar 1,29 miljardiem eiro?
Līdz š. g. 31. martam pensiju plāna dalībniekiem bija iespēja pieteikties pirmajai naudas izmaksu kārtai – tie, kas pieteicās, saņems naudas līdzekļus tikai š. g. septembrī.
Kopumā tika saņemti vairāk nekā 152 000 pieteikumu (21 % no dalībnieku kopskaita) par kopsummu 1,29 miljardi eiro (24% no visiem 2. pensiju plāna uzkrājumiem). Vidējais iedzīvotāja vecums, kas vēlas izņemt savus uzkrājumus, ir 41 gads, kamēr vidējā izmaksājamā summa ir 8500 eiro.
Virkne veikto iedzīvotāju aptauju liecina, ka iepretim vēlamajam mērķim – ļaut katram individuāli pārvaldīt savu uzkrājumu un to ilgtermiņā palielināt – aptuveni puse no iedzīvotājiem iegūtos pensiju līdzekļus izmantos savam patēriņam – jauna auto iegādei, hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai, mājokļa remontam, kā arī citām mazāk svarīgām vajadzībām, kā, piemēram, ceļojumam, jaunas elektronikas iegādei u. c.
Igaunijas Centrālā Banka paredz, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 2,7%. Savukārt nākamgad izaugsme gandrīz dubultosies, sasniedzot 5,0% pieaugumu, šo izrāvienu izskaidrojot ar Covid-19 izraisītās pandēmijas beigām un pensiju reformas rezultātā izņemto līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.
Kā rīkoties Latvijas uzņēmumiem?
Fokusēties uz uzplaiksnījumu privātajā patēriņā 2021. gada septembrī-oktobrī
Latvijas uzņēmumi prot tirgoties ar igauņiem – Igaunija ir otrais lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris, un eksports uz Igauniju sastāda 10,1% no kopējā Latvijas eksporta apjoma (1,9 miljardi eiro). Ja pieņem, ka katrs desmitais Igaunijas iedzīvotājs vidēji izņems 8500 eiro no sava pensiju uzkrājuma, strauji palielināsies privātpersonu tēriņi, kurus varētu aizpildīt ar Latvijas uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, sākot ar "online" tirdzniecību, beidzot ar lauku tirdziņiem.
Piesaistīt investīcijas no Igaunijas privātpersonām
Igauņi ir aktīvi investori un iegulda gan alternatīvajās ieguldījumu platformās, gan arī tādos tradicionālajos instrumentos kā akcijas un obligācijas. Jau šobrīd vairāki Baltijas investīciju piesaistes projekti tiek plānoti š. g. septembrī-oktobrī ar mērķi "nokost" vismaz nelielu daļu no 1,29 miljardu eiro lielā pīrāga, kas nogulsies privātpersonu kontos (līdzvērtīgs 4% no Igaunijas IKP).
Baltijas kapitāla tirgus ir vienots gan tehniski, ļaujot veikt ieguldījumus kaimiņvalstu uzņēmumu emitētajos instrumentos savās vietējās bankās, gan investoru uztverē – izvērtējot investīciju iespējas, Baltijas investori labprāt apskata arī kaimiņvalstu projektus. Kā labu piemēru var minēt Lietuvas enerģētikas milža "Ignitis Group" akciju sākotnējo piedāvājumu 2020. gada beigās, kurā piedalījās gandrīz 7000 privāto investoru no visas Baltijas, vai arī Latvijas autokreditēšanas uzņēmuma "Mogo" obligāciju emisiju š. g. sākumā, kas piesaistīja vairāk nekā 800 privāto investoru.
Latvijai būs lieliska iespēja pavērot, vai eksperiments uzlabos Igaunijas iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā. Lai mūžīgie salīdzinājumi ar Igauniju paliek vēlākam laikam, šobrīd mums jāatkārto klasiska uzkrājumu mantra par to, ka "ir jādomā par pensiju jau šodien", pat ja tas nozīmē pārvilināt daļu no saplēstās Igaunijas krājkasītes uz Latviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
