ASV FRS vadība 4. maijā paziņoja par ASV dolāra bāzes procentu likmes paaugstināšanu par 50 bāzes punktiem no 0,25%/0,50% uz 0,75%/1,00% koridoru. Pēdējo reizi tik liels paaugstinājums – par veseliem 50 bāzes punktiem, tika veikts 2000. gada maijā, bet pirms tam 50 punktu kāpums bija 1995. gadā. Būtisko likmju paaugstinājumu septiņdesmitos un astoņdesmitos gados dēļ, kad centrālā banka apkaroja daudz augstāku inflāciju, šis likmju paaugstinājums neiekļūst pat top10.
Tagad dolāra procentu likmes pietuvojošās pēdējo reizi 2020. gada martā redzētajiem līmeņiem, kad centrālā banka, lai atbalstītu no pandēmijas cietušo ekonomiku, pazemināja dolāra bāzes procentu likmi par veseliem 100 bāzes punktiem, no 1,25 uz 0,25%.
Jau kādu laiku iepriekš bija signāli no centrālās bankas par agresīvu rīcību, tādēļ tirgum šāds likmju paaugstinājums nebija pārsteigums. Iespējams, ka daļa tirgus dalībnieku, skatoties uz rekordaugsto inflāciju un centrālās bankas uzvedību septiņdesmito gadu beigās, bija gatavi ieraudzīt arī 75 punktu paaugstinājumu, bet ASV FRS vadītājs paziņoja, ka netika apsvērts tik liels likmju paaugstinājums.
Centrālā banka cer apkarot inflāciju, vienlaicīgi panākot, ka ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās neizraisa bezdarba līmeņa pieaugumu, tādējādi cerot uz tā saucamo "mīksto ekonomikas piezemēšanos".
Papildus dolāra procentu likmju paaugstinājumam, centrālā banka paziņoja par savu aktīvu mazināšanu, sākot ar 1. jūniju. Aktīvu mazināšanas apjoms pakāpeniski pieaugs līdz 95 miljardiem dolāru mēnesī. Šobrīd ASV FRS aktīvi sasnieguši 8,9 triljonus dolāru.
Tirgus uz centrālās bankas rīcību un paziņojumiem noreaģēja pozitīvi. Spriežot pēc akciju indeksu palēkšanās, tirgu iepriecināja ziņa, ka netika izskatīts 75 bāzes punktu likmju paaugstinājums un izskatās, ka vismaz sākotnēji, tirgus dalībnieki tic centrālās bankas spējai novadīt ekonomikas izaugsmes tempu pazemināšanos, nosargājot to no iekrišanas recesijā. Reaģējot uz spriedzes mazināšanos procentu likmju laukā, nedaudz pēc ASV FRS paziņojumiem pazeminājās arī eiro ilgtermiņa procentu likmes, bet tas, visticamāk, ir īstermiņa efekts, jo ECB vēl nemaz pie likmju paaugstināšanas nav ķērusies. Tāpat nelielu atbalstu 4. maija vakarā ieguva eiro cena dolāros.
Tuvākajā laikā (vismaz līdz ECB 21. jūlija sapulcei) gan nav cerību ieraudzīt dolāra procentu likmju pārsvara mazināšanos pār eiro, tādēļ būtisks dolāra vērtības kritums tuvākajā laikā diez vai būs vērojams. Energoresursu cenas tikmēr turpina turēties augstos līmeņos, kas turpina atbalstīt augstu inflāciju – tas, savukārt, vēl ilgi neļaus centrālajām bankām procentu likmju celšanas procesā atslābt. Lūk, valstu saraksts, kuru centrālās bankas šogad paaugstinājušas procentu likmes (pārsvarā lai apkarotu inflāciju): ASV, Austrālija, Indija, Zviedrija, Ungārija, Dienvidkoreja, Kanāda, Čīle, Čehija, Dienvidāfrika, Anglija un vēl dažas. Ko gaida ECB?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
