Jānis Siliņš: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, vai solis pareizā virzienā?  (1)

Lai gan grozījumi satur plašu klāstu ar lielākas un mazākas nozīmes izmaiņām, pieminēšanas vērtas būtu pāris nianses, kas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, ietekmē gan pasūtītājus, gan publisko iepirkumu aktīvos dalībniekus – pretendentus.

Nolūkā veicināt iepirkumu atklātību un samazināt nevēlamas situācijas, kurās iepirkuma procedūrā piedāvājumu iesniedz tikai viens pretendents, kas secīgi iegūst līguma slēgšanas tiesības absolūti minimālas (vai pat neeksistējošas) konkurences apstākļos, PIL ir papildināts ar jaunu normu, kam vajadzētu ierobežot šādu situāciju skaitu.

Situācija, kurā iepirkumā piedāvājumu iesniedz tikai viens pretendents, ir nevēlama gan no publisko līdzekļu izlietošanas efektivitātes principa, gan arī no konkurences nodrošināšanas skatupunkta, jo pasūtītāja mērķis, organizējot iepirkuma procedūru, būtu saņemt pēc iespējas lielāku iesniegto piedāvājumu skaitu. Tādējādi apstākļos, kuros uzņēmumi konkurē par uzvaru iepirkumā, arī pasūtītājs saņem ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošina, ka publiskie līdzekļi tikuši izlietoti efektīvi.

Latvijā šādi gadījumi, kad iepirkumos piedalās un uzvar tikai viens pretendents, ir apmēram 20-25% no visiem iepirkumiem, līdz ar to ir vieta nepieciešamiem uzlabojumiem.

Šajā sakarā jaunā norma paredz, ka gadījumā, ja atklātā konkursā, slēgtā konkursā un konkursa procedūrā ar sarunām (norma neattiecas uz tā sauktajiem "mazajiem" iepirkumiem) piedāvājumu/pieteikumu iesniedz tikai viens pretendents vai kandidāts, tad pasūtītājam ir pienākums šo iepirkuma procedūru pārtraukt. No minētā pienākuma ir paredzētas divas izņēmuma situācijas:

1) Pasūtītājs ir PIL kārtībā ir pirms iepirkuma procedūras organizējis apspriedi ar piegādātājiem – apspriedei PIL grozījumi paredz konkrētus nosacījumus; vai

2) Iepirkuma patraukšana "apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses" – minētais izņēmums interpretējams šauri. Šo izņēmumu potenciāli varētu piemērot gadījumos, kuros sabiedrības interesēs nebūtu iespējams gaidīt, lai organizētu jaunu iepirkuma procedūru.

Līdz ar to jāsecina, ka pasūtītājs tiek papildu mudināts vairāk iesaistīt attiecīgo nozari iepirkuma gatavošanas stadijā, it īpaši situācijā, ja pasūtītājs nav pārliecināts, vai konkrētajā iepirkumā būs pietiekams pretendentu skaits, lai novērstu situāciju, kurā iesniegto piedāvājumu trūkuma dēļ iepirkuma procedūra beigās ir jāpārtrauc.

Savukārt, lai veicinātu godprātīgu uzņēmumu dalību iepirkumos un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu šādiem uzņēmumiem ir veiktas būtiskas izmaiņas PIL paredzētajos pretendentu izslēgšanas noteikumos.

Tāpat ar grozījumiem noilguma termiņš par pārkāpumiem (tostarp, piemēram, par konkurences tiesību pārkāpumu, kurā uzņēmums atzīts par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai Konkurences padomes lēmumu), kas liedz piedalīties iepirkumos, tiek palielināts uz 3 gadiem. Minētais noteikums palielinās šādu uzņēmumu vēlmi izmantot PIL noteiktos "pašattīrīšanās" mehānismus, lai 3 gadu perioda ietvaros mēģinātu atjaunot savu uzticamību un iegūtu iespējas pretendēt uz iepirkuma līgumiem arī pirms termiņa notecējuma.

Vēl viena no izmaiņām paredz jaunu izslēgšanas noteikumu, ja pasūtītāja rīcībā ir "pietiekami pārliecinošas norādes", lai secinātu, ka pretendents ir ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu jeb piedalās t.s. kartelī. Karteļi publiskajos iepirkumos vienmēr ir bijis apspriests temats, jo statistika liecina, ka teju visi Latvijā atklātie karteļi bija orientēti un dalību iepirkumos. Zināmu ietekmi uz regulējuma izmaiņām noteikti atstāja arī t.s. būvnieku kartelis.

Šis jaunais izslēgšanas noteikums vērtējams pretrunīgi – no vienas puses pasūtītājam tiek dota iespēja izslēgt negodprātīgu pretendentu no dalības iepirkumā, no otras puses likumdevējs šo izvērtējumu ir galvenokārt atstājis pasūtītāja iepirkuma komisijas rīcība. Lai gan iepirkumu komisijai būs iespēja prasīt atzinumu Konkurences padomei, gala lēmums jebkurā gadījumā būs iepirkuma komisijas kompetencē. Minētais rada gan pasūtītāja subjektivitātes risku, gan arī faktiski nostāda iepirkuma komisiju ārpus savas komforta zonas – konkurences pārkāpumu izmeklētāja lomā.

Tā kā šāds pasūtītāja lēmums būs pakļauts strīdu izskatīšanas procesam IUB un tiesā, jārēķinās, ka par minētā izslēgšanas noteikuma piemērošanu samērā ātri vajadzētu izveidoties praksei.

Kopumā jānorāda, ka PIL grozījumi būtu uzskatāmi par soli pareizā virzienā. Vienlaikus attiecībā uz izslēgšanas noteikumu piemērošanu būtisks būs IUB metodiskais atbalsts pasūtītājiem.