Februāra beigās Satversmes tiesa pieņēma ilgi gaidītu spriedumu lietā Nr. 2022-03-01, kas var nākotnē ietekmēt izvēli par vai pret Latvijas šķīrējtiesām kā strīdu risināšanas vietu.
Spriedumā Satversmes tiesa atzina to, ko jomas profesionāļi jau sen bija norādījuši kā būtisku Latvijas šķīrējtiesas procesa regulējuma trūkumu. Proti, ka šobrīd pastāvošais šķīrējtiesas procesa uzraudzības mehānisms nav pilnīgs, jo valsts uzraudzība pār šķīrējtiesas procesu nemaz netiek veikta.
Ko tas nozīmē? To, ka Latvijā, atšķirībā no citām valstīm, ir iespējams apstrīdēt šķīrējtiesas līguma spēkā esamību vai arī lūgt atteikt šķīrējtiesas sprieduma izpildi, taču nav iespējams lūgt atcelt pašu šķīrējtiesas spriedumu. Tādejādi tiesas kontrole par iespējamiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem šķīrējtiesas procesā (piemēram, atbildētājs nemaz nav bijis informēts par procesu, šķīrējtiesnesim ir bijis interešu konflikts, spriedums nav motivēts, ir piespriests kaut kas, ko prasītājs nemaz nav lūdzis, u.tml.) iespējama tikai izpildes stadijā un šāds izpildes atteikums attiecas tikai uz Latvijas teritoriju. Juridiski un praktiski tas nozīmē to, ka "defektīvais" šķīrējtiesas spriedums joprojām ir spēkā un šādu spriedumu var mēģināt izpildīt citās valstīs. Tas būtiski apgrūtina atbildētāju situācijās, kur šķīrējtiesas process noticis sadarbībā ar negodprātīgu prasītāju. Savukārt, situācijā, kur kļūdas pieļāvis šķīrējtiesas sastāvs, zaudētājas ir abas lietas dalībnieces, jo šo pašu strīdu vairs cits šķīrējtiesas sastāvs (vai cita tiesa) otrreiz skatīt nedrīkst.
Attiecīgi Spriedumā Satversmes tiesa konstatēja, ka, noteiktos gadījumos, neparedzot tiesības iesniegt pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā, likumdevējs nav īstenojis savu pienākumu nodrošināt šķīrējtiesas procesa uzraudzību.
Vai ir iemesls jau tagad mainīt tiesvedību izvēles stratēģiju?
Ņemot vērā, ka izmaiņas regulējumā ir jāievieš likumdevējam, šobrīd pārlieku priecāties vēl nevar. Tas, kādā formā un pēc kādiem kritērijiem likumdevējs izvēlēsies ieviest atcelšanas procedūru, būs izšķiroši, lai novērtētu, vai Latvijas šķīrējtiesas process uzlabosies, vai tieši otrādi – paliks smagnējs un neefektīvs.
Citu valstu pieredze rāda, ka efektīvs atcelšanas process ir tad, ja visus pieteikumus skata viena konkrēta specializēta tiesa, kurai ir arī iespējas atteikt lietas ierosināšanu, ja pirmsšķietami nav saskatāmi procesuāli pārkāpumi. Būtiski ir procesuāli nodrošināt tiesas kontroli, vienlaikus nedodot iespēju vilcināt sprieduma izpildi ar formālu pārsūdzību iesniegšanu, un nedodot iespēju ļauties kārdinājumam pārskatīt strīdu pēc būtības. Galu galā šķīrējtiesu pamatā izvēlas tāpēc, ka process ir ātrs un efektīvs un iespējams dažādās valodās.
Tāpēc, kamēr gaidām likumdevēja piedāvāto risinājumu, situācijām, kur piemērota būtu strīdu izšķiršana šķīrējtiesā, joprojām rekomendējam izvēlēties kādu no starptautiskajiem strīdu izskatīšanas centriem. Mīti par starptautiskā procesa dārdzību, tāpat kā par Latvijas šķīrējtiesas procesa neuzticamību, pamatā ir un paliek mīti.
Protams, šis nav juridisks padoms un par iecerētā darījuma strīdu risināšanas vietas izvēli iesaku konsultēties vispirms ar savu juristu.