Fоtо: Publicitātes attēli
Maksājumu pakalpojumu nozarei ir raksturīgs augsts naudas atmazgāšanas novēršanas (anti-money laundering) AML un terorisma finansēšanas (TF) risks. Tiem tradicionāli ir liels augsta riska klientu skaits - nerezidenti, klienti, kam bankas atteica savus pakalpojumus, uzņēmumi no augsta riska sektoriem, piemēram, azartspēļu firmas un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.

Maksājumu pakalpojumu iestādes ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīvas (ES) 2015/8495 subjekti. Uz tām attiecas tādas pašas AML/TF prasības, kā uz citām ES finanšu iestādēm. Cik labi nozare pilda direktīvas prasības un cik efektīva ir pašreizējā uzraudzības pieeja, to savā nesenā pētījumā vērtēja Eiropas banku iestāde (EBA), apjautājot 32 Eiropas uzraugus.

Secinājumi diemžēl nav iepriecinoši. Atklājās, ka nozare nepietiekami novērtē un pārvalda AML/TF riskus, kā arī uzraudzība AML/TF jomā nav efektīva un konsekventa. Vērtējuma rezultātā Eiropas banku iestāde iesaka nacionālajiem uzraugiem stingrāk īstenot jau esošās normas, kā arī norāda uz nepieciešamību papildināt ES tiesisko regulējumu. Tālāk esam apkopojuši tos aspektus, kam Eiropas banku iestāde ir pievērsusi īpašu uzmanību, un jautājumus, kuros var sagaidīt turpmāku uzraudzības pastiprināšanu.

Aktuālākie AML/TF riski

EBA norāda uz vairākiem faktoriem, kas ir raksturīgi maksājumu pakalpojumu iestādēm un palielina AML/TF risku. Tie izriet no piedāvātiem produktiem, starpnieku (aģentu) izmantošanas, AML funkcijas nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem un tā sauktajiem jaunajiem riskiem.

Vairākiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem palielinātu AML/TF risku rada jaunās tehnoloģijas, mākslīgā intelekta risinājumi un attālināta klientu uzņemšana, ko tās izmanto savos biznesa modeļos. EBA norāda, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji nepietiekami izprot šos riskus gan individuālo risku novērtēšanas, gan darījumu uzraudzības stadijā.

Skaidras naudas pārvedumi un vienreizēji darījumi bez saistītā maksājumu konta arī rada papildu AML/TF risku, jo neveidojas stabilas attiecības ar klientu. Pētījums min, ka dažās dalībvalstīs, kur skaidras naudas izmantošana ekonomikā kopumā samazinās, naudas pārvedumu sektors joprojām ir visefektīvākais veids, kā nosūtīt skaidru naudu uz ārvalstīm, un šis process parasti ir pieejamāks un ātrāks, nekā tas notiktu, izmantojot banku sektoru. Lai gan operāciju skaits joprojām ir augsts, vidējā skaidras naudas vērtība ir neliela.

Daudziem maksājumu iestāžu veiktajiem darījumiem ir gadījuma raksturs (piemēram, veicot bezkonta naudas pārvedumu). Turklāt daudzās dalībvalstīs gadījuma darījumiem neveic klienta pārbaudes pasākumus vispār. Līdz ar to maksājumu iestāžu spēja izveidot klienta riska profilu un identificēt, un pārvaldīt ar atsevišķiem darījumiem saistītos AML/TF riskus ir ierobežota.

Cits nozīmīgs AML/TF risks ir saistīts ar plašu starpnieku, tostarp pārstāvju vai aģentu, izmantošanu. Bieži vien maksājumu pakalpojumu aģentu pamatdarbība nav saistīta ar finanšu pakalpojumu nozari. Tie var būt preses kioski, interneta un telefonu veikali, tabakas veikali, mazie veikali un degvielas uzpildes stacijas. Parasti aģenti paši par sevi nav AML/TF tiesību aktu subjekti. Šīs specifikas dēļ aģenti var nepārzināt AML/TF prasības nepietiekamā līmenī un bieži vien nevar efektīvi veikt AML/TF risku kontroles pasākumus. Turklāt prakse rāda, ka daudzi aģenti vienlaikus apkalpo vienu vai vairākas maksājumu iestādes un mēdz bieži mainīt maksājumu iestādes. Tas var apgrūtināt maksājumu iestāžu veikto aģentu tīkla pārraudzību un radīt būtiskus AML/TF risku kontroles trūkumus. EBA brīdina, ka šajās situācijās risks, ka aģentus izmantos noziedznieki vai noziedzīgi tīkli, ir augsts.

Ne mazāk svarīga AML risku kontekstā ir ārpakalpojuma izmantošana. EBA vērš uzmanību, ka AML/FT funkciju nodošanu trešajām personām palielina AML/TF riskus. Funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam var palīdzēt iestādei piekļūt specifiskiem pakalpojumiem un sasniegt labākus biznesa rezultātus, bieži vien par konkurētspējīgām cenām. Tomēr bez atbilstošiem piesardzības pasākumiem tas var negatīvi ietekmēt iestāžu kontroles un riska pārvaldības sistēmas stabilitāti. Piemēram, tas var mazināt maksājumu pakalpojuma iestādes kompetenci un neatkarību AML/TF jomā.

Īpaši uzmanīgiem ir jābūt ar pārrobežu ārpakalpojumu sniedzējiem. EBA saka, ka šāda darbība var būt pretrunā likuma prasībai, ka sabiedrības sēdeklim un komercdarbībai vismaz daļēji jābūt saistītai ar dalībvalsti, kurā iestāde ir saņēmusi licenci. AML/FT funkcijas nodošanas uz ārvalstīm (uz citu dalībvalsti) rezultātā iestāde netiks efektīvi pārvaldīta un kontrolēta savā mītnes zemē, kā to prasa likums.

Visbeidzot EBA nosauc tā saucamos "jaunos" riskus, kas saistīti ar "white labelling" (balto marķējumu), virtuālajiem IBAN un trešo personu maksājumu pieņemšanu.

"White labelling" (baltais marķējums) kļūst aizvien populārāka tendence un rada galvassāpes uzraugiem. Ar balto marķējumu saprot atļauju izmantot maksājumu pakalpojuma licenci neatkarīgiem aģentiem, kuri uz licences bāzes izstrādā savus produktus. Bieži vien aģentiem, kas darbojas saskaņā ar baltā marķējuma licenci, var būt kontrole pār biznesu un darījumu attiecībām, tostarp komunikāciju ar maksājumu pakalpojumu lietotājiem. Viņi var arī iegūt savā īpašumā naudas līdzekļus, kā arī iegūt kontroli pār finanšu plūsmu. Tas var palielināt ML/TF riska pakāpi, ko maksājumu iestāde var būt nepietiekami sagatavota pārvaldīt.

Uzraugi kā jaunu risku nosauca arī maksājumu iestāžu izsniegtos un izmantotos virtuālos IBAN numurus. Virtuālie IBAN izskatās identiski IBAN numuriem, bet tajos nav iespējas turēt naudas līdzekļus; tos izmanto tikai ienākošo maksājumu novirzīšanai uz parasto IBAN, kas saistīts ar fizisku bankas kontu. Virtuālo IBAN izmantošana rada AML/TF risku, jo tie aizsedz ģeogrāfisko atrašanās vietu, un tas var radīt trūkumus AML/TF uzraudzībā.

Trešo personu tirgotāju pieņemšana (third-party merchant acquiring) arī ir nesen identificētais risks. Tas rodas, kad tirgotāju pieņēmējs (maksājumu apstrādes pakalpojumu (tostarp autorizācijas, klīringa vai norēķinu pakalpojumu) sniedzējs) nodod kādu procesa daļu ārpakalpojumā trešās personas pieņēmējam (TPA). TPA sniedz pakalpojumus tirgotājam pieņēmēja vārdā, un ir atbildīgas par attiecīgās jurisdikcijas (ES vai ārpus ES) AML/FT tiesību aktu ievērošanu, veicot tirgotāja pārbaudi un uzraudzību. Šajā situācijā pieņēmējs ir pakļauts riskam apstrādāt nelikumīgus līdzekļus ar TPA starpniecību, ja TPA AML/FT uzraudzības sistēmai ir trūkumi.

Risku uzraudzība un kontrole

Vai maksājumu pakalpojumu sektors ir gatavs efektīvi tikt galā ar nosauktajiem riskiem? EBA secina, ka pagaidām nē.

Maksājumu iestāžu iekšējās AML/FT sistēmas un kontroles mehānismi nav pietiekami spēcīgi, lai mazinātu šos raksturīgos riskus. Atklājās vairākas problēmas. Nozarē ir vāja vispārējā informētība par AML/TF riskiem, ir plaši izplatīta nespēja pienācīgi uzraudzīt darījumus, jo darījumu uzraudzības sistēmas ir nepilnīgas vai vispār nav ieviestas. Ir nepietiekama aizdomīgu darījumu identificēšana un ziņošana par tiem. Bieži vien veiktie iekšējās pārvaldības pasākumi ir neatbilstoši. Bieža darbinieku mainība galvenajos amatos un akcionāru aktīva līdzdalība uzņēmējdarbības vadīšanā ir minēta kā traucēklis iestādes īstenotajai pārdomātai un piesardzīgai AML/TF riska pārvaldībai.

Arī uzraugi dara nepietekami, lai mazinātu AML/TF riskus šajā nozarē, atzīst EBA. Tas attiecas gan uz licences piešķiršanas posmu, gan vēlāko iestādes uzraudzību un pārbaudi. EBA konstatēja, ka dažās dalībvalstīs licencēšanas procesi nav tik stingri, kā tiem vajadzētu būt. Ir iespējams saņemt licenci uzņēmumam bez skaidras izpratnes par biznesam piemītošiem AML/TF riskiem. Iesniegtie dokumenti AML/TF jomā licencēšanas procesā bieži netiek pietiekami analizēti un novērtēti uzraugu pusē. Uzraugi nepietiekami pārliecinās par AML/TF atbildīgā personāla kvalifikāciju un pieredzi. Statistika rāda, ka AML/FT uzraudzības pasākumi attiecībā uz maksājumu iestādēm tiek veikti retāk, nekā banku sektorā, un, ka maksājumu iestādēs veikto klātienes vai neklātienes pārbaužu īpatsvars ir mazāks nekā kredītiestādēs ar augstu riska pakāpi. Nav vienotas prakses attiecībā uz aģentu uzraudzību AML/TF jomā un pārbaudēm. Arī licences saņemšanas procesā rūpīgāk jāvērtē biznesa modeļi, kas plāno izmantot aģentu tīklus (t.sk. pārrobežu aģentus), norāda EBA.

Ko var sagaidīt no apskatītā ziņojuma? EBA ir devusi skaidru ziņu nacionālajiem regulatoriem stiprināt uzraudzību nosauktajos aspektos, kā arī apņēmusies strādāt pie vienotas un konsekventas prakses izveides. Ir plānots arī papildināt normatīvo bāzi, tajā skaitā pārskatot PSDII direktīvu. Latvijas finanšu uzraugs - Latvijas banka, kā zināms ir ļoti prasīgs AML/FT jomā. Toties, domājams, ka arī tā pastiprinās savu pieeju, it īpaši aģentu, ārpakalpojumu un "jauno risku" uzraudzības jautājumos.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !