Foto: Publicitātes foto
Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgus pagājušo gadu noslēdza ar vājiem rezultātiem, taču ar cerību par atgūšanos jau samērā drīz. Visa 2023. gada laikā pasaulē tika īstenoti 1298 IPO darījumi, kas ir par 8% mazāk nekā 2022. gadā, kamēr kopējais visu darījumu investīciju apjoms gada laikā bija 123.2 miljardi ASV dolāru, kas ir par 33% mazāk kā gadu iepriekš. 2023. gada pēdējais ceturksnis kopējo ainu gada laikā tikai pasliktināja.

Galvenais iemesls zemai IPO aktivitātei ir acīmredzams – tā ir centrālo banku monetārā politika, kas, paaugstinot finansēšanas procentu likmes, būtiski samazināja tirgū pieejamo līdzekļu daudzumu jeb tirgus likviditāti. Augstākas likmes palielina atdeves līmeni, ko meklē investori un daudzi uzņēmumi nespēj piepildīt šādas, paaugstinātas investoru cerības. Ģeopolitiskais saspīlējums un vienlaicīgi vairāki nozīmīgi konflikti pasaulē arī mazina investoru apetīti ieguldīties salīdzinoši riskantākos IPO darījumos, jo tie nereti balstās uz nākotnes izaugsmes cerībām, kas šajos apstākļos izskatās mazāk pārliecinoši. Taču galvenais iemesls pasaules IPO tirgu zemākai aktivitātei noteikti ir tieši dārgāki finanšu līdzekļi.

Cits pagājušā gada kopējo rezultātu pasliktinājuma iemesls ir tieši Ķīna. Proti, pērn Ķīnā tika īstenoti 372 IPO darījumi pretēji 501 2022. gadā, bet IPO investīciju apjoms kritās no 101 miljarda ASV dolāru 2022. gadā līdz 56 miljardiem ASV dolāru pērn. Ķīnas kapitāla tirgus cieš no satricinājumiem nekustamā īpašuma sektorā, kas ir cieši saistīts ar finanšu tirgu. Šāds kritums pasaules otrā lielākajā ekonomikā nevar neatstāt iespaidu uz visas pasaules gada rezultātiem.

Savukārt, ASV tirgi šo “lēno” gadu atsvaidzināja ar optimismu – šeit tika noturēts par 47% vairāk IPO darījumu (132) nekā 2022. gadā, piesaistot 22.2 miljardus ASV dolāru, kas ir par 157% vairāk nekā gadu iepriekš. ASV pie tam dominē “mazo” darījumu īpatsvars, kas apliecina pasaules lielākās ekonomikas elastību un iniciatīvu pat laikā, kad ekonomikā kopumā nav novērojami labākie laiki. Piemēram, 70% no visiem IPO ASV piesaistīja mazāk par 25 miljoniem ASV dolāru. Turklāt ASV tirgi piesaista daudz pārrobežu IPO darījumus – tādu pagājušajā gadā šeit bija pat vairāk par pusi, jeb 53% un no Ķīnas vien ASV IPO tirgos tika īstenoti 30 darījumi, bet no Singapūras vēl 8.

Eiropas IPO tirgos 2023. gads bija kluss. Visās Eiropas biržās kopā gada laikā tika īstenoti 136 IPO darījumi, kas ir par 20% mazāk kā 2022. gadā, bet piesaistīto investīciju apjoms bija 13 miljardi ASV dolāru pretēji 18.9 miljardiem gadu iepriekš, kas ir samazinājums par 32%. Lielākā birža IPO darījumiem pēc kopējā investīciju apjoma Eiropā bija Turcijas birža, kurā īstenoti 52 IPO darījumi ar 2.9 miljardu ASV dolāru kopējo apjomu. Tai seko Šveices SIX birža, kurā tika noturēti septiņi atkārtoti kapitāla piesaistes darījumi ar kopējo apjomu 2.3 miljardu ASV dolāru vērtībā. Trešā lielākā birža Eiropā IPO darījumiem bija Vācijas "Deutsche Börse" ar tikai 3 darījumiem, kas piesaistīja 2.1 miljardu ASV dolāru.

Interesanti, ka lielākais IPO darījums Eiropā visa gada laikā nebija kādas vadošās Rietumvalsts uzņēmums, bet gan uzņēmuma "Hidroelectrica SA" IPO darījums Bukarestē, Rumānijā, kas piesaistīja 2 miljardus ASV dolāru. Jāņem vērā, ka IPO darījumi Eiropā tradicionāli ir salīdzinoši mazāki kā ASV – mūsu kontinentā vidējais IPO darījuma lielums pērn bija ap 95 miljoniem ASV dolāru. Ja skatāmies tikai Ziemeļvalstis (Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju un Somiju), tad šeit vidējais IPO darījuma apjoms bija vēl zemāks – ap 80 miljoniem ASV dolāru. Šo ir svarīgi atcerēties arī uzņēmumiem Latvijā – šādu IPO darījuma līmeni varētu sasniegt virkne Latvijas vadošo uzņēmumu.

Pagājušais gads pasaules IPO tirgos bija īpašs ar vēl kādu patiesi negaidītu un netradicionāli būtisku tendenci, proti, 54% visu pasaules IPO darījumi tika vai nu atlikti vai atcelti. Sevišķi daudz šādu darījumu bija Ķīnas biržās. Šis ir īpaši augsts atcelto darījumu skaits, jo, piemēram, 2021. gadā atcelti vai atlikti tika vien 15% darījumu, bet gadu iepriekš – 14%. Katram šādam darījumam ir savi atcelšanas iemesli, taču kopumā šī tendence parāda, ka tirgus dalībniekiem bieži nācās mainīt savas ekspektācijas par vērtējumu vai investīciju pieejamību viņu uzņēmuma izaugsmes stāstam.

Pēc IPO darījumu skaita aktīvākā birža pasaulē 2023. gadā bija Indijas Nacionālā un Bombejas birža (BSE un SME) ar 220 IPO darījumiem, jeb 17% no visa pasaules IPO darījumu skaita. Tai seko Ķīnas Šeņdžeņas birža ar 129 IPO darījumiem. ASV NASDAQ pēc darījumu skaita pērn bija trešā aktīvākā birža pasaulē ar 105 IPO darījumiem, apsteidzot Ķīnas Šanhajas biržu ar tās 101 darījumu. Pēc piesaistīto investīciju apjoma pagājušajā gadā lielākā ir bijusi Šanhajas birža ar kopējo darījumu apjomu 27.9 miljardu ASV dolāru apmērā. Otrā bija Šeņdžeņas birža ar piesaistītiem 20.4 miljardiem ASV dolāru, bet trešā – ASV NASDAQ ar 11.6 miljardiem ASV dolāru. Interesanti, ka pirmajā desmitniekā pēc IPO piesaistīto investīciju apjoma nav nevienas Eiropas biržas.

Kas notiks šogad un ko tas nozīmē uzņēmumiem Latvijā?

IPO investori un finanšu pasaule kopumā uz 2024. gadu raugās ar cerībām – galvenokārt dēļ galveno centrālo banku monetārās politikas, kas gada nogales sanāksmēs nesamazināja finansēšanas procentu likmes, taču arī vairs nepalielināja tās. Ja šis gads patiesi nesīs procentu likmju samazinājumu, kā to sagaida daudzi eksperti, tas noteikti atstās pozitīvu ietekmi uz investīciju līdzekļu pieejamību. Tāpat jāņem vērā, ka inflācija ir strauji mazinājusies un tam ir pozitīva ietekme ne tikai uz procentu likmju politiku, bet arī uz uzņēmumu rezultātu paredzamību un iedzīvotāju pirktspēju. Papildus, IPO tirgiem par labu var nākt slavenu zīmolu nonākšana biržā un šobrīd jau tiek runāts par modes zīmolu Shein un Skims IPO šogad, kā arī tehnoloģiju uzņēmuma Reddit IPO darījumu – visi šie uzņēmumi tiek vērtēti miljardos ASV dolāru un gūs plašu publicitāti.

Arī Latvijas uzņēmumiem šis gads būs labvēlīgāks IPO darījumiem. Proti, Latvijas ekonomika pērn visdrīzāk uzrādīja nelielu sarukumu, kas apvienojumā ar inflāciju un arvien augstākām finansēšanas likmēm nevarēja veicināt kapitāla tirgus. Šajos apstākļos jāatzīmē Latvijas olu ražotāja "APF Holdings" drosme īstenot IPO tieši 2023. gadā, kā arī vēl vairāku uzņēmumu obligāciju emisijas. Šis gads varētu iezvanīt jaunumus "airBaltic" IPO sakarā – skaidrs, ka uzņēmums gatavojas biržai un tā rezultāti kļūst arvien labāki. Skaidrs, ka, ja "airBaltic" IPO notiks šogad, tad tas būs lielākais Latvijas IPO darījums vēsturē. Tāpat varētu būt virzība jautājumā par citu valsts kapitālsabiedrību iešanu biržā, taču šeit progress pēdējā laikā ir bijis mērens. Katrā ziņā šis gads IPO darījumiem vismaz pēc šī brīža prognozēm izskatās labāks par aizvadīto 2023. gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!