Foto: DELFI
Nākamais gads tuvojas ar daudz nezināmām lietām par to kā attīstīsies pasaules ekonomika. Augstā nenoteiktības pakāpe būtiski ietekmē arī jebko, kas saistīts ar ieguldījumiem. Kāda nākamajā gadā šajā jomā varētu būt situācija Latvijā, prognozē "Swedbank" Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons:

- Vai nākamajā gadā, ņemot vērā neskaidro situāciju ekonomikā, vispār ir paredzams ieguldījumu apmēru pieaugums?

- Nākamgad nav prognozējama iedzīvotāju vēlme ieguldīt riskantos aktīvos. Līdz ar to attiecība starp depozītiem un vērtspapīriem būtiski nemainīsies. Kopējā naudas masa būs visai stabila, tiesa bez nopietniem pieaugumiem. Naudas masai ir tendence izplesties, ja aug iekšzemes kopprodukts. Tomēr prognozes par nākamo gadu šajā ziņā ir ļoti piesardzīgas. Būtiski neaugs arī kreditēšanas apmēri. Līdz ar to nākamgad uzkrājumu līmenis Latvijā varētu būt visai līdzīgs uzkrājumiem šogad.

Tomēr, ja pasaules ekonomikā īstenosies negatīvais attīstības scenārijs, tad uzkrājumus varētu arī "noēst". To mēs redzējām jau pirms diviem gadiem – tad mājsaimniecību uzkrājumu apmērs samazinājās, jo liela daļa zaudēja ienākumus un atlikto naudu sāka tērēt, citi, bažījoties par banku sistēmas stabilitāti, "noraka naudu burkā zem ābeles". Es nedomāju, ka tagad atkārtosies tik dramatiska situācija, jo Latvija krīzei tomēr ir gatavāka, kaut vai tikai tādēļ, ka iepriekš kopumā neviens īpaši nesaprata, ka kaut kas tāds vispār var notikt, bet tagad mēs tam morāli esam gatavi. Tādēļ es arī domāju, ka lielas panikas nebūtu.

- Kā ar tādiem produktiem kā ieguldījumu fondi, pensiju fondi?

- Ieguldījumu fondu īpatsvars Latvijā ir ļoti sarucis. Turklāt nestabilitāte pasaulē ir tik liela, ka es nedomāju, ka ieguldītāji aktīvāk pievērsīsies fondiem. Nākamgad vēl nē.

Pensiju uzkrājumiem tendence būs līdzīga kā šogad. Tirgus nebūs hiperaktīvs, bet pieaugums būs. Cilvēki arvien vairāk pieņem lēmumu sākt paši krāt pensijai un līdz ar to šis tirgus no krīzes nebūs tik atkarīgs.

Galvenais katram cilvēkam ir saprast, kādam mērķim šī nauda tiek turēta. Ja tā ir rezerve drošībai, tad ir jāizvērtē instrumenti, kur to ieguldīt. Tiem vajag būt likvīdiem un drošiem. Ar šo naudu nevajag riskēt finanšu tirgos un šo naudu nevajag ieguldīt uz gariem termiņiem. Savukārt tiem, kam ir reāli brīvie līdzekļi, var tos atļauties investēt. Fondu apliecību cenas arī nākamgad būs labā līmenī, tādēļ, ja ir brīva nauda un to var atļauties investēt uz ilgu laiku, tad to var izvērtēt.

- Kāda situācija pašlaik ir ar pieprasījumu pēc fondu apliecībām?

- Situācija ir labāka. Pirms krīzes grūtības sagādāja tas, ka, pat stāstot par riskiem, tos bija visai grūti iedomāties. Grafiki gāja tikai augšup un tas rada ilūziju, ka tirgi ir vienmēr augoši un droši. Tagad cilvēkiem šādu ilūziju vairs nav. Līdz ar to fondus tagad cilvēki izvēlas jau daudz pragmatiskāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!