Arī Baltijā nav izticis bez problēmām. Lai arī makroekonomikas rādītāji joprojām rāda izaugsmi, bažas par nākotni ir visai lielas. Savukārt šoku pašās gada beigās radīja Viļņas biržā kotētās bankas "Snoras" darbības apturēšana. Kāds ir bijis 2011.gads un kādas prognozes var izteikt par 2012.gadu Baltijas un pasaules fondu tirgos, komentē vērtspapīru eksperti.
"Skatoties no Baltijas perspektīvas, visspilgtāk atmiņā palicis "Snoras" un "Latvijas Krājbankas" incidents, kas arī lielā mērā atspoguļojās Baltijas biržās. "Snoras" akcijas līdz pat uzņēmuma pārņemšanai tika aktīvi kotētas "Nasdaq OMX Vilnius" un bija iekļautas arī Viļņas indeksa sastāvā. No "Snoras" incidenta cieta visas trīs Baltijas valstu biržas, taču smagāk cieta tieši Viļņas birža, jo līdzās "Snoras" tiek kotētas arī "Ukio Bankas" un "Siauliu Bankas" akcijas un panika par "Snoras" ietekmi uz citām bankām iespaidoja arī šo banku akcijas, kā arī "Nasdaq OMX Vilnius" indeksu. Citādi, Baltijas biržas ir vairāk vai mazāk sekojušas globālajām tendencēm finanšu tirgos, un kopā ar Eiropas un ASV tirgiem arī Baltijā šis gads ir aizritējis salīdzinoši negatīvi.
No globālajām problēmām jānorāda uz ASV un eiro zonas parādu radītajām problēmām, kas saasinājās šovasar. Šogad mediju uzmanības lokā nonāca ASV parādsaistību problēmas, kas īsti vēl nav atrisinātas, taču kopš kulminācijas ar "Standard & Poor's" (S&P) kredītreitingu aģentūras lēmumu samazināt ASV piešķirto AAA reitingu mediju uzmanība ir pievērsusies Eiropai. Eiropā šī situācija ir salīdzinoši līdzīga un vairākus gadus ir dzīvots pāri saviem līdzekļiem. Taču atšķirībā no ASV Eiropā nav izstrādāta fiskālās integrācijas sistēma, un tādas valstis kā Vācija, kas aktīvi iekrājušas, nevar sodīt valstis, kas tikai aktīvi tērējušas, piemēram, Grieķiju, bez bažām par to, kā parādus atdos. Tādēļ beidzot arī eiro zonai ir pienācis brīdis tikt galā ar jau vairāk nekā dekādi atliktajām problēmām un atrast efektīvu risinājumu fiskālajai integrācijai.
No vietējām kompānijām jāpiemin, ka "Olainfarm" šogad uzrādījis ļoti iespaidīgu izaugsmi, kas pārspēja kompānijas paredzētos pārdošanas apmērus, un ir pamats pieņēmumam, ka izaugsme neapstāsies arī nākamgad. Bet ar prognozēm jābūt piesardzīgiem, jo kompānijas lielākajā tirgū (Krievijā) apgrozījuma pieaugums trešajā ceturksnī bija nemainīgs, un izaugsmi tirgos, kur "Olainfarm" apgrozījums pieaudzis par triju un pat četru ciparu skaitļiem, ir grūti prognozēt.
Kopumā daudzu kompāniju cenas ir zem to fundamentālās vērtības, bet tas ir skaidrojams ar neskaidrību pasaules tirgos, kas jāņem vērā, vērtējot kompānijas. Stabilitātes palielināšanās gadījumā arī Baltijas akciju vērtība noteikti piedzīvotu kāpumu.
Skatoties globālā mērogā, jānorāda, ka eiro zonu no recesijas 2012.gadā varēs paglābt tikai brīnums, jo gan "Deutsche Bank", gan "Goldman Sachs", gan "Morgan Stanley" nākamā gada pirmajā pusē paredz recesiju, kas varētu pavirzīties uz pozitīvo virzienu tikai gada otrā pusē, bet tas, protams, būs atkarīgs no dažnedažādiem lēmumiem, kas jāpieņem tuvākajā laikā. Un vesels gads finanšu tirgos ir ļoti ilgs laiks, tāpēc precīzi prognozēt, kāda būs situācija nākamā gada beigās, ir ārkārtīgi grūti, it īpaši šajos neskaidrības apstākļos, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju un neatrisinātos jautājumus, kuru risinājuma īstenošanu nav iespējams atlikt mūžīgi, ir iespējams veidot dažādus scenārijus un tiem attiecīgus apstākļus.
Kā lielāko glābēju visas trīs iepriekš minētās bankas uzsver pasaules lielākās ekonomikas ASV atkopšanos, kas, protams, pozitīvi ietekmētu gan Eiropu, gan attīstības valstis. Kā lielākos riskus tās uzsver negatīvo ietekmi uz globālo ekonomiku un valstu nespēju savaldīt milzīgās parādsaistības, kuru nastu padara smagāku zemā ekonomikas izaugsme, kā arī Eiropas banku kredītsviras samazināšanas ( deleveraging) ietekmi uz finanšu tirgiem.
Recesija nākamgad ASV spēcīgo ekonomikas datu iespaidā ir maz ticama un tiek paredzēta tikai pašā sliktākajā gadījumā. Tomēr "Deutsche Bank" analītiķi joprojām ir pesimistiski un paredz, ka vismaz vienā brīdī ASV piedzīvos IKP kritumu. Savukārt "Goldman Sachs" savu viedokli par drošu ASV ekonomikas izaugsmi nav mainījis.
Kā pozitīvu iespēju Eiropas problēmu risināšanai "Morgan Stanley" analītiķi uzsver faktu, ka jaunais Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Draghi varētu ļaut tai daudz agresīvāk izmantot monetāro politiku, pret ko ECB vēsturiski izturējusies ļoti piesardzīgi, bet "Deutsche Bank" apgalvo, ka pat tas neglābtu Eiropu no lielām problēmām milzīgo valstu parādu dēļ. Taupības pasākumi, kas jāveic zemas ekonomikas izaugsmes un lielu parādsaistību dēļ, sākotnējo problēmu var tikai palielināt, kas, protams, tālāk atspoguļojas valsts parādzīmju ienesīguma palielinājumā, līdz valsts vairs nevar atļauties parādsaistības palielināt.
Ienesīgu investīciju iespēja pastāv vienmēr, tikai jāspēj novērtēt, uz kuru pusi finanšu tirgi dosies. "Goldman Sachs" uzskata, ka iespējamie scenāriji Eiropas jautājumā lielā mērā ir atspoguļojušies akciju tirgos, bet tos būtiski var iekustināt vienā vai otrā virzienā, ja parādīsies zīme vienam no diviem visreālākajiem scenārijiem – lielākai eiro zonas integrācijai un risinājumam parādu krīzei vai politiķu nespējai vienoties par konkrētu risinājumu un vairāku valstu daļējam bankrotam."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
