Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatā no janvāra vidus ir Kristaps Zakulis. Sarunā viņš atklāj, vai redz veidus kā attīstīt fondu tirgu Latvijā, kā arī vai mainās FKTK nostāja eiro kā norēķinu valūtas ieviešanas jautājumā.
- Birža ir instruments, kur kādam piesaistīt kapitālu un kādam izvietot kapitālu. Ja šie abi Rīgas biržā nesatiekas, tad visdrīzāk tas liecina tikai par to, ka tur nav kāda no tiem vai pat abu divu.
Protams, ir skumji, ka šis instruments ir izmantots mazāk nekā varētu. Citu mums līdzīgu valstu pieredze liecina, ka fondu tirgi bieži vien ir attīstīti savā ziņā pat piespiedu kārtā, izvietojot tur lielus un pievilcīgus uzņēmumus, vai arī piespiedu kārtā zināmiem investoriem liekot tur ieguldīt, piemēram, pensiju fondiem, kam zināms līdzekļu apmērs jāizvieto iekšējā tirgū. Tie ir scenāriji, kas mums kā uzraugam īsti nav ietekmējami.
- Tomēr Latvijā jau labu laiku runā par vairāku valsts uzņēmumu pārdošanu. Jūs kā uzraugs šajā gadījumā iesiet pie valdības un teiksiet, ka, piemēram, daļu no "Lattelecom" valsts daļas vajag pārdot caur biržu?
- Te ir jāatgādina, ka mūsu galvenais uzdevums ir aizsargāt ieguldītāju intereses, lai tās netiktu apdraudētas un tādēļ netiktu zaudēti ieguldījumi. Par to, kuru instrumentu izmantot, ko darīt, pa kuru ceļu iet, tomēr pamatā izšķiras valdība. Mēs šajā gadījumā varam būt tikai kā konsultanti. Kurus uzņēmumus likt privatizācijā un pēc kādas shēmas to veikt, tā ir valdības izšķiršanās.
- Kāda ir jūsu nostāja par norēķinu ieviešanu eiro biržā?
- Tas tikai varētu palīdzēt investoriem, kas iegulda eiro.
- Jūs ar Latvijas Banku, kas tagad ir pret, runājat par šo jautājumu?
- Mēs esam par eiro. Savās pirmajās tikšanās reizēs ar Latvijas Banku šo jautājumu vēl neesmu skāris, bet es noteikti tam pievērsīšos tālākajā darbā.
- Jūs to, ka Latvijā fondu tirgus tomēr ir salīdzinoši neaktīvs, saskatiet kā trūkumu arī Latvijas finanšu sistēmai kopumā?
- Man nav vēlme tagad likt mīnusus un plusus. Nu jā - ja man dārzā viena bumbierīte ir līka, tad ir skaidrs, ka es to tad, kad vajadzēja, neatsēju un arī kaimiņiem ar skaidrs, ka man ar to dārzniecību ir sanākušas kļūdas. Tomēr šī bumbierīte vienalga ražo, es viņu turpinu kopt un izdaru secinājumus priekšdienām, ka jaunie kociņi ir jāatsien.
Savulaik kaut kas netika izdarīts un tādēļ attīstība nav notikusi tādā veidā, kā tā varēja notikt, taču tas nav iemesls, lai šodien kaut ko kardināli mainītu. Par to ir jāizdara secinājumi priekšdienām. To vajag ņemt vērā. Tur, kur sākotnējā periodā ir bijuši sava veida piespiedu mehānismi gan izliekot biržās objektus, gan attiecībā uz noteikta veida investoriem par zināma apmēra ieguldījumiem, tas patiesi ir bijis sākums, uz kura ir audzis jau viss tālākais. Līdz ar to tas pašlaik ir drīzāk jautājums pamatlicējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
