Naudaslietas.lv: Kas ir strukturētie finanšu produkti un kā par tiem domāt?  (4)

Te pēkšņi kāds no spēlētājiem pievēršas Jums un piedāvā darījumu: Jūs viņam iedosiet naudas summu, ar kuru viņš iesaistīsies spēlē. Ja spēle neveiksies, viņš Jums atdos ieguldīto, bet, ja spēle ies no rokas, tad viņš paturēs daļu laimesta, un Jums atdos ieguldīto plus atlikušo daļu no laimesta. Vai Jums šāds piedāvājums liktos interesants?

Rakstā ir paustais ir autora personīgais viedoklis. Raksts pārpublicēts ar autora atļauju no bloga vietnes.

Šādu piedāvājumu varam redzēt banku produktu klāstā. Tie ir tā sauktie strukturētie finanšu produkti, kuri garantē ieguldījuma pamatsummas nezaudēšanu, un dod iespēju gūt peļņu, kas atkarīga no kāda bāzes aktīva ienesīguma. Šie produkti vēlamo ienesīguma struktūru panāk, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus.

Teorētiski, līdzīgu portfeli varētu izveidot pats klients, tomēr opciju un citu atvasināto instrumentu izmantošana saistīta ar izmaksām, kuras atmaksājas tikai lieliem ieguldītājiem un finanšu institūcijām. Iespējams, tāpēc šādus instrumentus nepiedāvā vietējās bankas, un arī ārvalstu banku meitasuzņēmumi tikai pārdod mātes banku sagatavotos piedāvājumus. Minēto iemeslu dēļ šie piedāvājumi tiek veidoti kampaņveidīgi, un tiem vienmēr ir minimālais ieguldījuma apjoms.

Domājot par naudas ieguldīšanas iespējām, apskatīju SEB, Nordea un Swedbank pēdējos piedāvājumus. Strukturētie produkti ir arī Danske bankai, taču mājaslapā nav sīkākas informācijas. Lai saprastu šo piedāvājumu būtību, rūpīgi jāizlasa informācija, ko bankas sniedz par šiem produktiem. Īsumā tie apkopoti zemāk minētajā tabulā:

Bāzes aktīva izmaiņas
Banka Aktuālais piedāvājums Termiņš, gadi Atpirkšanas iespēja Minimālā summa - +
SEB Pasaules milži 3 Ir 100 LVL,
1000 SEK 0% 20-28% no pieauguma
Nordea Finland, pamata 5 Ir 1000 EUR -2% 70% no pieauguma
Nordea Finland, ekstra 5 Ir 1000 EUR -10% 150% no pieauguma
Swedbank Vācija, Francija, Beļģija 3 Nav 200 LVL,
300 EUR 0% 12%
Piedāvājumu ienesīguma struktūra

SEB produkts saucas ”progresīvais depozīts”, un piedāvājums ir labi saprotams. Lielākais tā trūkums ir zemā ieguldītāja dalība – veiksmes gadījumā tikai 20-28% no bāzes aktīva pieauguma. Lielāku dalību iespējams gūt, ieguldot produkta SEK versijā, taču tad ieguldījums būs pakļauts valūtas kursu svārstību riskam. Pozitīvi, ka ir iespēja naudu saņemt pirms termiņa beigām, par ko gan jāmaksā izstāšanās maksa. Vēl pozitīvi, ka SEB produkts ir depozīts, līdz ar to kapitāla pieauguma nodokli ietur banka.

Swedbank piedāvā ”dinamisko depozītu”. Tas ir visai atšķirīgs no SEB piedāvājuma. Pirmkārt, potenciālā peļņa ir ierobežota - var saņemt tikai 12% (pēc 3 gadiem, tātad 4% gadā). Otrkārt, peļņa tiek izmaksāta tikai, ja bāzes aktīva cena kāpusi vismaz par 15%, tātad iespēja saņemt peļņu ir mazāka nekā pārējiem diviem piedāvājumiem. Labojums: Naudu ir iespējams izņemt pirms termiņa, samaksājot pirmstermiņa izbeigšanas komisiju. Tomēr, kā redzams zemāk grafikā, šis piedāvājums bija izdevīgāks par SEB LVL piedāvājumu. Piemēram, ja bāzes aktīvs pieaugtu par 20%, SEB izmaksātu 4-5.6% peļņu, bet Swedbank 12%. Ja bāzes aktīva pieaugums būtu 10%, Swedbank neizmaksātu neko, bet SEB 2-2.8%, bet šādu pieticīgu pieaugumu triju gadu laikā jau var sasniegt ar vienkāršu termiņdepozītu.

Nordea piedāvā ”indeksam piesaistītās obligācijas”. Šim produktam ir vispievilcīgākās ienesīguma iespējas (70% no pieauguma), taču ir arī vairāki trūkumi: garāks termiņš (5 gadi), liela nominālvērtība (1000 EUR un ieguldīt var tikai veselā skaitā obligāciju), un produkts nav depozīts, bet gan obligācija, tātad par nodokļa aprēķinu un samaksu atbildīgs pats ieguldītājs. Tiek piedāvāts arī riskantāks variants, kur jāpiemaksā 10% pie nominālvērtības, taču tad atdeve ir jau 150% (bezzaudējumu punkts ir pie 6.67% kāpuma). Pozitīvi, ka arī Nordea obligācijas var pārdot pirms termiņa beigām.

Grafikā parādīts minēto piedāvājumu ienesīguma profils. Diagonālā melnā līnija parāda bāzes aktīvu ienesīgumu. Šādu ienesīgumu varētu panākt, ieguldot akcijās vai akciju ieguldījumu fondā. Nordea produktiem nav ņemts vērā, ka četru labāko akciju rezultātus aizvieto ar +44%, kas samazinās ienesīgumu strauja akciju cenu kāpuma gadījumā, taču arī samazinās zaudējumus, ja akciju cenas kritīsies. Līdz ar to abas Nordea līnijas faktiski ir nedaudz lēzenākas, kā parādīts grafikā.

Grafikā parādītās struktūras nav vienīgās iespējamās. Iepriekš SEB ir piedāvājis depozītus ar riska prēmiju, kā arī ar fiksētu peļņas procentu, Nordea ir bijuši piedāvājumi, kam ierobežots maksimālās peļņas apmērs, vai fiksēts peļņas procents, bet Swedbank ir bijuši piedāvājumi ar līdzdalību peļņā, vai ar garantētu minimālo peļņu.

Svarīgi ir saprast, ka tāds ieguldījums, kas piedāvātu pilnu aizsardzību bāzes aktīva krituma gadījumā, un 100% no peļņas, nav iespējams - jebkurš riska samazināšanas pasākums kaut ko maksā! Turklāt banka nav labdarības organizācija, tā arī cer no šī piedāvājuma kaut ko nopelnīt. Peļņas iespējas ir atkarīgas arī no beigu termiņa – jo tas ir garāks, jo lielāku līdzdalību peļņā banka varēs piedāvāt.

Bāzes aktīvu izvēle

Visi minētie piedāvājumi ir piesaistīti vairāku uzņēmumu akciju groza vērtībai. Akcijas, protams, nav vienīgais iespējamais bāzes aktīvs - iepriekš ir bijuši arī piedāvājumi, kas piesaistīti procentu likmēm, valūtu kursiem un izejvielu cenām. Ja akcijās un obligācijās samērā viegli var ieguldīt pats, izmantojot ieguldījumu fondus, tad pārējos minētajos aktīvos mazam ieguldītājam iesaistīties var būt sarežģīti.
SEB piedāvājums ”Pasaules milži” ir piesaistīts desmit lielu globālu uzņēmumu akcijām. Šie uzņēmumi darbojas enerģijas, sabiedrisko pakalpojumu, patēriņa preču un veselības nozarēs, un lielu, stabilu uzņēmumu akcijas šajos sektoros parasti ir ar mazāku svārstīgumu kā akciju tirgus kopumā.

Nordea piedāvājums ”Finland” ir piesaistīts desmit Somijas uzņēmumu akcijām. Lai arī sektoru izvēle ir līdzīga SEB piedāvājumam, tomēr ieguldījumi ir koncentrēti vienā mazā valstī. Tiesa, daži no šiem uzņēmumiem kā Neste Oil, Telia Sonera, Sampo ir spēcīgi arī Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, bet Nokia un Nokian Tyres ir globāli. Tai pat laikā, Nokia tālākās perspektīvas šobrīd ir neskaidras. Vēl jāpiezīmē, ka mazie akciju tirgi var būt svārstīgāki. Viss iepriekšminētais, manuprāt, palielina šī groza riskantumu, salīdzinājumā ar SEB piedāvāto.

Aprēķināt strukturēto produktu sagaidāmo ienesīgumu ir neiespējami.
Neviens nezina kāda ir varbūtība, ka izvēlētā akciju groza cenas izmaiņa pēc trim vai pieciem gadiem būs -10%, -30%, vai +10%, +30%. Sagaidāmais ienesīgums ir atkarīgs gan no akciju tirgus tendencēm kopumā, gan arī katra konkrētā uzņēmuma panākumiem. Mans viedoklis ir, ka attiecībā uz akcijām šobrīd jābūt piesardzīgam, jo akciju tirgos ir bijis ievērojams kāpums, taču makroekonomiskie riski joporojām ir augsti.

Kā pieņemt lēmumu par ieguldīšanu strukturētajā produktā?

Atgriežoties pie sākumā minētās spēles analoģijas, Jums sev jāuzdod divi jautājumi:

1. Kāda ir mana attieksme pret risku? Kas man ir svarīgāk: nopelnīt, vai izvairīties no zaudējumiem? Par ko man ir vairāk žēl: par zaudētu naudu, vai negūtu peļņu?

2. Vai es varu noformulēt pats savu viedokli par varbūtību, ka spēlētājs uzvarēs turpmākajās spēlēs?

Ja man nepatīk riskēt, alternatīva ir termiņdepozīts, kam šobrīd skandināvu bankas piedāvā procentlikmes, kas 3-5 gadu depozītiem svārstās 0.8%-1.4% robežās. Ja procentlikmes būtu augstākas, tad būtu nopietnāk jāpiedomā, taču pie šādām likmēm 0% it kā nav liels zaudējums, savukārt veiksmes gadījumā atdeve var būt lielāka. Taču ir arī cita iespēja – guldīt mazākās bankās, kuras par depozītiem maksā līdz pat 4% gadā, taču tur jau ir arī reāls kredītrisks (Krājbanka un Parex visiem vēl ir svaigā atmiņā). Risku gan daļēji atsver noguldījumu garantiju fonda aizsardzība ieguldījumiem līdz 100'000 EUR apmērā vienā kredītiestādē. Garantiju fonds gan daļēji ir atkarīgs no Latvijas valsts kredītspējas, tādēļ, ja pasaulē būs tiešām lielas ziepes, arī tas var nelīdzēt.

No otras puses, ja es risku paciešu labi, tad jāskatās atbilde uz otro jautājumu. Ja es spēju noformulēt savu viedokli, tad varbūt jāmācās spēlēt pašam, t.i. jāiegulda vērtspapīros vai ieguldījumu fondos? Ja viedokļa nav, tad strukturētie produkti ir iespēja noriskēt, pašam īpaši neiedziļinoties detaļās. Tomēr rūpīgi jāizpēta nosacījumi, jo pie mazas līdzdalības peļņā potenciālais ieguvums var nebūt lielāks par pieejamajām termiņdepozītu likmēm.

Vēl, tā kā strukturētajiem produktiem ir summas ierobežojumi, un piedāvājumi tiek veidoti kampaņveidīgi, šie produkti nav piemēroti regulārai uzkrāšanai. Tam derēs krājkonts, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana vai ieguldījumu fondi. Kad sakrāta lielāka summa, piemēram, tikko beidzies uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgums, tad strukturētais produkts varētu būt pieņemama alternatīva ieguldījuma tālākai izvietošanai, ja nevēlaties riskēt.

Papildinājums: vēsturiskie rezultāti

Turpinot spēles analoģiju, veiksmes iespēja būs atkarīga ne tikai no spēles būtības un noteikumiem, bet arī no spēlētāja prasmēm. Izlēmu apskatīties, kā tad ir veicies minētajām bankām?

Swedbank mājaslapā ir publicēta tabula ar noslēgtajiem depozītu piedāvājumiem. Tajā redzama neiepriecinoša statistika: no 53 depozītiem, tikai 19 jeb 36% beigušies ar peļņu. Ir arī tabula ar šobrīd spēkā esošajiem depozītiem, kam nav pienācis beigu termiņš. No 21 piedāvājuma šobrīd plusos ir 11 jeb 52%, taču skaidrs, ka šo depozītu rezultāti vēl var mainīties: jo vairāk laika līdz beigu termiņam, jo mazāka nozīme šobrīdējam rezultātam.

Noslēgto depozītu arhīvs ir arī SEB bankai. Tabulā redzams, ka no 144 piedāvājumiem ar peļņu ir noslēgušies tikai 56 jeb 39%. Mājaslapā ērti pārskatāmi ir arī to depozītu rezultāti, kuros šobrīd ir ieguldīta klientu nauda. No tiem plusos ir 32 no 57 piedāvājumiem, tātad 56%.
Nordea mājaslapā arī ir tabula ”programmu arhīvs”. Tajā gan ir vien 5 noslēgušās obligācijas, no kurām tikai 1 nesusi peļņu. Tas skaidrojams ar ilgu obligāciju dzēšanas termiņu un nesenāku darbību Latvijā. Iespējams, lielāku skaidrību varētu viest mātes uzņēmuma statistika. No pārējām 144 obligācijām sarakstā, kam dzēšanas termiņš vēl nav pienācis, lielākā daļa šobrīd ir plusos, bet, protams, līdz dzēšanas termiņam viss vēl var mainīties.

”Vēsturiskie rezultāti negarantē nākotnes ienesīgumu”, protams, ir klasiska ieguldījumu produktu atruna. Tomēr, aplūkojot šo piedāvājumu veiksmes biežumu, būtu jāparādās attiecīgās bankas profesionāļu spējai tirgū atrast labas ieguldījumu iespējas. Diemžēl jāatzīst, ka minēto banku līdzšinējais sniegums šajā ziņā nav bijis pārliecinošs. Tas zināmā mērā sabojā iepriekšējās sadaļas secinājumus - jā, izvēloties strukturēto produktu, Jūs īpaši neriskējat, taču arī peļņas iespējamība ir samērā viduvēja.