'Naudaslietas.lv': Intervija ar 'Grindeks' vadītāju Juri Bunduli  (6)

- Vai citās valstīs izteikti novērojams tirgus protekcionisms?

- Protekcionisms tādā izpratnē, ka vispār nelaiž kādā tirgū, nekur nav. Jāatzīst, ka ir valstis, kur pašlaik vērtējam iespējas vērsties tiesā, jo mums liekas, ka netiekam nostādīti vienlīdzīgā situācijā ar citiem ražotājiem, vai arī tie lēmumi, kas tiek pieņemti, nav saprotami. Bet vienmēr ir iespēja aiziet uz valsts institūciju uzdot jautājumu un saņemt atbildi. Daudzas valstis savus ražotājus atbalsta civilizēti, nevis brutāli nelaiž citu valstu ražotājus tirgū, un tā ir normāla prakse. Ir valstis, kur vietējie ražotāji ieņem 30-40% no tirgus un pat vairāk. Savukārt Latvijā, lai gan varam lepoties, ka nacionālā farmācijas industrija ir izdzīvojusi vienīgajā no trim Baltijas valstīm un turpina veiksmīgi attīstīties, kopā visi ražotāji ieņem vien aptuveni 4% tirgus, kaut gan produktu klāsts, ko piedāvājam, ir pietiekami plašs.

Farmācija ir ļoti reglamentēta sfēra, un zāles ir vajadzīgas ne priecīgākajos dzīves brīžos atšķirībā no pārtikas produktiem, taču zināmam lokālam patriotismam būtu jābūt arī zāļu patēriņā. Varbūt iedzīvotājiem trūkst informācijas - pie tā arī pašlaik nopietni strādājam. Kā atbildīgs ražotājs gribam, lai tie iedzīvotāji, kuriem zāles ir jālieto, tās lietotu pareizi, nevis pēc saviem ieskatiem, jo nepareizas zāļu lietošanas gadījumā var sanākt, ka vēlāk zālēm un ārstēšanai jātērē jau lielāki līdzekļi gan no savas ģimenes budžeta, gan valsts budžeta. Mūsu mērķis nav nozāļot visu pasauli, bet palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem palīdzība tiešām ir vajadzīga. Sadarbojoties ar dažādām organizācijām, arī mēģinām veicināt atbildīgu zāļu lietošanu, nevis tikai reklamēt zāles. Šajā ziņā mums visiem zāļu ražotājiem kopā vēl ir daudz darāmā. Lai gan, protams, savstarpēji konkurējam, stipri būsim tikai tad, kad viss farmācijas sektors Latvijā būs stiprs. Ar to es saprotu ne tikai ražošanu. Mums ir ļoti labas un stipras zinātnes tradīcijas, spēcīgs Organiskās sintēzes institūts ar ļoti daudziem sasniegumiem. Protams, ļoti gribētos, lai no zinātnes mēs saņemtu vairāk produktu - lai nevis mēs meklētu iespējas, bet zinātnieki stāvētu rindā, un mums būtu grūti izvēlēties. Nepieciešams, lai kopējais zinātnes un zināšanu līmenis valstī būtu pietiekami augsts - lai būtu kadri, idejas. "Grindeks" iespēju robežās atbalsta gan izglītību, gan zinātni, faktiski dodam nopelnītos līdzekļus, nesakot, ka uzreiz gribam kaut ko pretī. Mēs apzināmies, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas, no kurām labums būs visiem, tostarp mūsu konkurentiem. Bet mēs varam pasaulē konkurēt tikai kā zinoša sabiedrība. Tas ir tas, kas var dot to pievienoto vērtību, jo Latvijas iedzīvotāju skaits ir tāds, kāds ir, mēs nevaram sevi salīdzināt ar Ķīnu. Savas priekšrocības ir jāizmanto.

Mēs meklējam kontaktus ar zinātniekiem arī ārpus Latvijas, kā arī mums ir sadarbība ar Igaunijas Tartu universitāti, ar Latvijas universitātēm. Attīstoties visiem kopā, arī mēs, ražotāji, kuru attīstība balstās uz inovācijām, būsim stipri.

- Kāda ir konkurence Latvijā farmācijas jomā?

- Latvijā farmācijas jomā konkurence ir diezgan liela. Farmācijas biznesā notiek tā - ja kompānijai ir izstrādāts oriģinālprodukts, kamēr viņam patenta laiks nav beidzies, tu esi monopolists tirgū un tajā laikā tu, palīdzot cilvēkiem, atgūsti produktā ieguldītās investīcijas, kā arī nopelni, lai izgudrotu jaunus produktus. Valsts jau mūs nedotē, mums pašiem ir jāattīstās un jāizgudro jauni produkti. Tāpēc arī oriģinālproduktu cenas ir augstākas. Tomēr, lai arī parādās ģenēriskie produkti, kādi ir arī mūsu "Mildronātam", turklāt Krievijā un Ukrainā to ir diezgan daudz, vienalga mēs tirgū noturamies līdera pozīcijās.

Latvijā, ja paskatāmies zāļu reģistru, dažiem produktiem ir vairāki desmiti konkurentu. Protams, patērētāji, pacienti ir tikai ieguvēji, jo, tiklīdz parādās konkurenti, cenas samazinās un medikamentu pieejamība finansiālajā aspektā palielinās, kā arī paplašinās izvēles iespējas arī veselības aprūpes speciālistiem. Protams, arī valstij ir lielākas iespējas tās pašas naudas ietvaros palīdzēt lielākam iedzīvotāju skaitam, kas ir ļoti svarīgi.

Latvijā ģenērisko produktu konkurence ir ļoti spēcīga un visu laiku cenas spiež uz leju. Tā ir ražotāja izvēle, grib vai negrib piedalīties šajā konkurencē. Kopumā jāteic, ka ražotāji nesnauž - tiklīdz kāda medikamenta patenta darbības laiks beidzas, uzreiz parādās konkurenti.

- Jūs arī aktīvi ražojat patentbrīvās zāles?

- Protams. To dara visi. Pasaule ļoti mainās. Ja kādreiz par prestižu tika uzskatīts ražot tikai oriģinālzāles, tad situācija ir mainījusies. Mūsu zināšanas par cilvēku, par slimībām visu laiku pilnveidojas, paradās arī jaunas iespējas palīdzēt cilvēkiem. Pesimisti parasti saka, ka tas ir farmācijas industrijas izgudrojums, lai tikai pelnītu. Patiesībā paskatīsimies uz jebkuru jomu - mūsu zināšanas par dabu, cilvēks arī ir dabas sastāvdaļa, nepārtraukti pilnveidojas, arvien vairāk uzzinām par dažādām problēmām un slimībām, kas dod lielākas iespējas cilvēkam labāk dzīvot. Farmācija ir tas pēdējais posms, kam pieslēgties, - zāles un ķirurģiska iejaukšanas ir pēdējā izvēle. "Grindeks" arī ļoti popularizē veselīgu dzīvesveidu, jo cilvēkam ir jābūt atbildīgam un par sevi ir jādomā. Protams, vienmēr būs cilvēki, kuriem tiešām vajadzēs zāļu palīdzību, līdz ar to bez darba mēs nepaliksim. Taču "Grindeks" arī piedāvā veselību veicinošos produktus. Farmācijas industrija visā pasaulē sāk arvien vairāk domāt par dzīves kvalitāti, ārstēšanas kopējām izmaksām, nevis par to, ka obligāti kādam jāpārdod noteikts medikaments un pēc iespējas dārgāk. Domāšana šajā ziņā stipri mainās.

- Kāda ir konkurence Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē?

- ES no prasību viedokļa Latvija ne ar ko neatšķiras, jo esam visas prasības ieviesuši, turklāt dažkārt vēl stingrāk, nekā prasīts. Mīlam būt teicamnieki un atsevišķos gadījumos arī pārspīlēt. Savukārt, runājot par vietējo ražotāju aizstāvēšanu, to esam piedzīvojuši, piemēram, Skandināvijā. Tur ir vietējais ražotājs, un arī mēs reģistrējam produktu, bet mums nepārtraukti uzdod dažādus jautājumus, lai gan tieši neviens nesaka: labāk nenāciet šajā tirgū.

Strādājam ļoti dažādos tirgos - gan Eiropā, gan NVS tirgos. Jāuzsver, ka arī NVS valstis ir paziņojušas, ka grib ieviest tādus pašus spēles nosacījumus, kādi ir Eiropā. Bet šis ceļš prasa laiku, un tas ne vienmēr ir vienkāršs. Lielas valstis, piemēram, Krievija, var arī atļauties izvirzīt savas prasības, ja tas veicina vietējo ražotāju interešu aizsardzību. Ja vietējie ražotāji to veiksmīgi izmanto, lai gan man var tas nepatikt, es saprotu valsts politiku, bet, ja tās ir prasības, kas ir pārspīlētas, mēs mēģinām ar valsts institūcijām diskutēt. Vienmēr visus mudinu, ka nevajag baidīties uzdot jautājumus attiecīgās valsts atbildīgajām iestādēm, vienmēr var atrast saskarsmes punktus vai vismaz saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. Piemēram, ja man ir ES veikts pētījums, bet kādā citā valstī prasa to pašu izdarīt vēlreiz, neliekas tas loģiski, it sevišķi, ja pozicionēts, ka atzīst ES prasību izpildi. Ir tādi gadījumi, bet sabiedrības veselības un drošības apsvērumi ir tēze, aiz kuras var paslēpt jebko. Man kā ražotājam nav ko teikt pretī, jo arī es uzskatu, ka sabiedrībai ir jājūtas drošai.

Ir mums diskusijas vairākās NVS valstīs par prasībām, kuras ir diezgan grūti izpildāmas un kuru pamatotībai nav īsta izskaidrojuma. Dažas no tām ir ar zināmām pretrunām pret vispārpieņemto kārtību, vai arī mēs kaut ko nepareizi saprotam. Piemēram, kamēr medikaments nav piereģistrēts, es to nevaru izplatīt. Tātad attiecīgajā valstī pieredze ar mana medikamenta lietošanu nav iespējama, ja vien neveicu kādas nelegālas darbības. Bet, ja man prasa sniegt informāciju par lietošanas pieredzi vai pat publikāciju attiecīgajā valstī ar nevis starptautisko nepatentēto nosaukumu, bet tieši konkrēto medikamentu, un man nemaz nav tiesību viņu piedāvāt, esmu strupceļā.

- Vai arī Latvijā ir jūtama vietējo ražotāju aizsardzība?

- Latvijā 95% ir imports, kas nozīmē ļoti sīvu konkurenci vietējiem ražotājiem. Tāda tā situācija ir. Tas ir izaicinājums mums būt vēl labākiem, attīstīties un cīnīties par lielāku tirgus daļu savā mītnes zemē. Jāuzsver, ka man tie būtu svētki, ja cilvēks, ierodoties pie ārsta vai aptiekā, uzdotu jautājumu, vai no vietējiem ražotājiem nekādu viņam piemērotu zāļu nav. Mums, vietējiem ražotājiem, ir daudzi medikamenti, kuri ir vislētākie savā segmentā, bet kuri vienkārši netiek piedāvāti cilvēkiem. Protams, neliekuļošu - ne visi vietējo ražotāju produkti ir lētākie katrā segmentā, mums ir sava cenu politika, lai varētu darīt to visu, ko pašlaik darām, tostarp maksāt nodokļus valstij, piemēram, 2011.gadā nodokļos valstij samaksājām vairāk, nekā apgrozījām Latvijā. Taču cenu apmēru mēs varam izskaidrot sabiedrībai, un tas ir ļoti svarīgi. Cenas ir samērīgas, jo tomēr, lai investētu arī cilvēkos un valstī, nevari beigt gadu ar nullēm. Uzņēmumam ir jāattīstās un jāpelna. Varbūt naivi izteikšos, bet gribētu, lai pat tad, ja cenu atšķirība starp importa un vietējā ražotāja produktu ir 5-10%, daļa cilvēku pateiktu, ka tik un tā izvēlas vietējo ražotāju - nerunāju par to iedzīvotāju daļu, kuriem arī 1%, 0,1% un 0,01% atšķirība nozīmē ļoti daudz. Šajā ziņā situācija varētu mainīties, bet tas ir atkarīgs arī no tā, cik aktīvi paši stāstīsim un izskaidrosim. Ir daudzas vietas, kur mūs tik ļoti nepazīst, līdz ar to mums ir ko darīt.

Izejvielu iegādi ierobežojošo direktīvu izmantosim savā labā

- Vai šogad "Grindeks" plāno izlaist kādas jaunas zāles?

- Ar jaunām zālēm parasti saprot arī jau esošo medikamentu reģistrāciju jaunos tirgos. Ja nerunājam tieši par oriģinālzāļu segmentu, kur notiek pētījumi, kas drīzāk ir tālākas nākotnes jautājums, bet par esošo zāļu reģistrāciju, tad šogad vairākos tirgos esam reģistrējuši "Ipigrix", notiek arī antibiotiku reģistrēšana NVS valstīm. Ir arī produkti, kuri ir palaisti pagājušajā gadā un kuriem šogad attīstīsies apgrozījums.

- Cik ilgs laiks vidēji vajadzīgs viena jauna produkta izstrādei?

- Mūsu prakse liecina, ka ģeneriskajiem jeb patentbrīvajiem medikamentiem nepieciešami aptuveni divi līdz trīs gadi, lai rūpīgi sagatavotos un sāktu ražošanu. Tie ir vidējie "Grindeks" rādītāji, citiem ražotājiem tie varētu nedaudz atšķirties.

- Pie cik produktu izstrādes jūs pašlaik strādājat?

- Daudz. Mūsu mērķis ir katru gadu palaist vismaz četrus jaunus produktus. Tā kā viena produkta izstrāde aizņem divus trīs gadus, vienlaicīgi tiek strādāts aptuveni pie desmit produktiem, kuri ir dažādos izstrādes posmos.

Notiek arī pētījumi saistībā ar oriģinālproduktiem, kas ir īpaši prestiži kompānijai. Veicam arī klīniskos pētījumos dažādās valstīs vienlaicīgi, lai pierādītu šo produktu efektivitāti.

- Uz ko "Grindeks" izmēģina zāles?

- Ja runājam par oriģinālproduktiem, tad tie ir dažādi dzīvnieki, kas piedalās pētījumos, lai pēc tam cilvēki, kuri iesaistās nākamajos izpētes posmos, justos drošāk, stabilāk. Ja runājam par bioekvivalences pētījumiem, tad mūsu ģenērisko/patentbrīvo medikamentu salīdzināšana ar tirgus līderiem vai oriģinālzālēm uz cilvēkiem notiek atbilstoši visām prasībām un drošības garantijām, apdrošināšanām un visu pārējo, kas kārtīgam, atbildīgam zāļu ražotājam būtu jādara.

- Vai dzīvnieku aizsardzības organizācijas nav vērsušās pret jums par dzīvnieku izmantošanu eksperimentos?

- Patlaban šāda diskusija notiek saistībā ar kosmētiskajiem līdzekļiem. Taču jāuzsver, ka visur, kur vien var bez šādiem pētījumiem ar dzīvnieku iesaisti iztikt, farmācijas industrija, tostarp arī "Grindeks", protams, iztiek. Bet tur, kur citu iespēju nav, mēs šādus pētījumus veicam, taču sekojam, lai tiktu ievērotas dzīvnieku labturības prasības. Jāpiebilst, ka prasības attiecībā par dzīvniekiem ir vēl stingrākas nekā attiecībā par cilvēkiem. Visi dzīvnieki tiek turēti atbilstošos apstākļos, viņiem netiek darīts pāri.

- Vai saistībā ar energoresursu cenu kāpumu nav gaidāms medikamentu cenu kāpums?

- Mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi situācijai. Protams, izmaksas aug, un arī diskutējam ar piegādātājiem, cenšoties rast tādus risinājumus, kas nenovestu pie cenu pieauguma. Viena lieta, par kuru jau esam uzrunājuši Veselības ministriju un par kuru pašlaik notiek diskusijas, ir Eiropas Savienības (ES) prasība, kas, manuprāt, nav īsti pārdomāta un izdiskutēta. Saistībā ar to tagad notiek ļoti intensīvas diskusijas Eiropā un tiek meklēti risinājumi. Laika ir palicis maz, un gribētos, lai tiktu atrasts risinājums, bet neizskatās, ka tā būs. Šī direktīvas prasība, kas stāsies spēkā gada vidū, 2.jūlijā, noteic, ka trešajās valstīs varēs pirkt izejvielas un aktīvās vielas zāļu ražošanai tikai no tādiem ražotājiem, kuriem vietējās valsts institūcijas, piemēram, tādas kā mūsu Zāļu valsts aģentūra, būs izsniegušas apliecinājumu, ka uzņēmums atbilst Eiropas labas ražošanas prakses prasībām. Tā kā lielākā daļa piegādātāju ir no trešajām valstīm, tostarp arī Amerika, Indija un Ķīna, būs problēmas. Ja jautājums netiks atrisināts, būsim spiesti pārslēgties uz citiem piegādātājiem, kas sadārdzinās izejvielas, pēc manām aplēsēm, par 15-20%.

Pirmkārt, tik īsā laikā visus ražotājus sertificēt ir ļoti sarežģīti, otrkārt, attiecīgās valsts institūcijām, piemēram, lielajai Ķīnai, būtu jāsaprot, kāpēc tas vispār ir vajadzīgs. Tas darbs notiek, bet, ja runājam par sabiedrības veselības apsvērumiem, tad jāuzsver, ka jau pašlaik "Grindeks" brauc un auditē visus savus piegādātājus. Mana kvalificētā persona un es personīgi atbildu par to, ka pērkam izejvielas no attiecīgajiem ražotājiem, kuri atbilst šīm prasībām. Ja es tā nedaru, pastāv risks, ka uzņēmums izbeigs darbību. Līdz ar to, manuprāt, ES ar šo direktīvu pasaka, ka mums neuzticas. Tas ir papildu darbs gan šīm institūcijām, gan arī papildu nodokļu maksātāju nauda.

Jāatzīst, ka ir iespēja, par kuru gan negribētu runāt, ka parādīsies Eiropas izcelsmes starpnieki, kas zāļu ražotājiem piedāvās atrisināt problēmu. Bet šādā gadījumā man atbildēt par izejvielas izcelsmi būs daudz grūtāk. Protams, var teikt, ka valsts ir vainīga, bet mēs tā neesam pieraduši strādāt.

Zināmā mērā esam palaiduši garām iespēju iebilst šai prasībai, jo Eiropa jau ir pieņēmusi lēmumu. Līdz ar to intensīvi gatavojamies šīs prasības ieviešanai, zinot, ka tas ir nenovēršami. Piegādātāji gatavo dokumentāciju, strādā ar savas valsts institūcijām. Ļoti gribētu cerēt, ka tiksim ar to galā. Redzot tās diskusijas, kas ir starp ražotājiem Eiropā, izskatās, ka visi ražotāji ar to netiks galā. Līdz ar to kaut kāda ietekme uz zāļu pieejamību būs. Parasti līdz ar konkurences samazināšanos cenām ir tendence celties - tas ir iespējams, bet nesaku, ka tiešām tā notiks.

Bet šajā gadījumā nevar nerunāt arī par pozitīvo pusi - tā ir ļoti laba iespēja tādam ražotājam kā "Grindeks". Mums ir Eiropas izcelsme, nupat izgājām FDI ("Food and Drug Administration", ASV) inspekciju, mēs piegādājam tieši tādas aktīvās vielas, kādas atzīst Eiropa un kuras visā pasaulē ir vajadzīgas. Jau gadu jūtam pieprasījuma pieaugumu pēc aktīvām vielām. Neslēpšu, ka izvērtējam šo biznesa iespēju izmantot, tostarp runājot ar partneriem par cenu pārskatīšanu. Tā ir mūsu iespēja.

- Plānojat palielināt arī aktīvo vielu ražošanas jaudas?

- Ražošanas jaudas mums ir iespēja palielināt. Situācijā, kad ir iespējams palielināt gan ražošanas jaudas, gan cenas, nosauciet kaut vienu, kas neizmantos šo iespēju. Protams, tas ir jādara saprātīgi, un nedrīkst domāt īstermiņa kategorijās. Ar partneriem pārrunājām situāciju. Negribam veikt vienreizēju darījumu un aiziet, gribam stabili strādāt. Bet, lai palielinātu ražošanu, ir vajadzīgas investīcijas, un tās vispirms ir jānopelna. Šī ir iespēja nopelnīt, un mēs to garām nelaidīsim. Priecājos, ka mūsu akcionāri to saprot un atbalsta šīs aktivitātes.

Farmācijā pamata specialitātēs atrast darbarokas nav problēmu

- Patlaban "Grindeks" izmanto ārpakalpojumus?

- Protams. Piemēram, injekcijas tiek ražotas Slovākijā. Tas ir ārpakalpojums uz kontraktražošanas pamata. Tie ir mūsu produkti, mūsu produktu reģistrācijas, bet ražošanas vieta ir Slovākija. Izmantojam arī ārpakalpojumus Lietuvā, kā arī mūsu "Mildronāts" tiek ražots arī Polijā.

Arī mēs savus produktus - substances - piegādājām atsevišķām valstīm, aizlicencējam produktus. Faktiski "Grindeks" izmanto visu to pašu darbību klāstu, ko izmanto jebkura pasaules farmācijas firma. Situācija ir ļoti vienkārša - ja tu redzi, ka, parādoties vietējā ražotāja statusā, tu vari veiksmīgāk konkurēt noteiktā tirgū, piemēram, attiecīgās valsts politika ir vērsta uz vietējo ražotāju aizsardzību un atbalstu, un vietējiem ražotājiem, neko nepārkāpjot, tiek dotas priekšrocības valsts konkursos. Ja uzņēmums šo iespēju nevēlas izmantot, viņa nav šajā tirgū. Protams, var arī atrast labu partneri, ar kuriem mums arī veicas. Mums ir šādi partneri Krievijā, Ukrainā, Polijā. Mums ir izveidotas arī vairākas pārstāvniecības citās valstīs, tādējādi "Grindeks" parāda, ka domā par to valstu iedzīvotājiem, kur piedāvā savus produktus. Piemēram, Krievijā izveidotajā pārstāvniecībā un meitasuzņēmumā "Grindeks Rus" ir radītas 60 darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Mums ir pārstāvniecības 11 valstīs. Pēc Krievijas nākamā lielākā ir Ukrainā un Kazahstānā. Pavisam ārpus Latvijas "Grindeks" ir aptuveni 261 darbinieks, kas veido aptuveni 25% no kopējā "Grindeks" darbinieku skaita. Tas ir pietiekami liels spēks, viņi ir mūsu acis un ausis, kas izskaidro attiecīgajās valstīs mūsu ideoloģiju un to, kā mēs strādājam - ka neesam viendienīši, bet gribam stabili strādāt un domāt par iedzīvotāju vajadzībām.

- Vai Latvijā var iegūt pietiekamu izglītību, lai strādātu "Grindeks"?

- Ja mēs runājam par pamatprofesijām, piemēram, ķīmiķiem, biologiem, tad Latvijā ir ļoti daudz gaišu, zinošu cilvēku. Negribētu teikt, ka šādu speciālistu trūkums pašlaik būtu problēma. Pamata specialitātēs atrast darba rokas, gaišas galvas nav problēma. Jautājums ir par to, ko spēj uzņēmums darbiniekiem piedāvāt. Par mums runājot, jau vairākus gadus esam viens no atzītākajiem darba devējiem. "Grindeks" notiek arī Profesiju dienas skolēniem, kurās cilvēks, atnākot un paskatoties, vai nu nostiprina savu pārliecību par savu nākotnes profesiju, vai arī izvēlas starp vairākām opcijām. Manuprāt, tas ir ļoti labi. Tāpat arī mēs ejam uz mācību iestādēm, lai informētu skolēnus par iespējām.

Tomēr, runājot par farmāciju, jāatzīst, ka Latvijā netiek gatavoti farmaceiti tieši industriālajai farmācijai. Tādas specialitātes kā industriālā farmācija nav. Šajā ziņā gan tagad mēģina kaut ko darīt kompetences centri. Mēs varam dot prakses vietas, bet, lai tas viss harmoniski attīstītos, nepieciešams, lai arī mācību iestādēs būtu attiecīgais aprīkojums. Zāļu ražošanas iekārtas ir ļoti dārgas. Savukārt speciālistu skaits, kas būtu nepieciešams, diemžēl jāatzīst, nav tik liels. Patlaban ejam to ceļu, ka savus darbiniekus sūtām mācīties citur vai arī pie sevis apmācām, tas ir tas veids, kā cilvēku ar labām bāzes zināšanām izglītojam. "Grindeks" darbinieki nepārtraukti izglītojas, regulāri brauc uz dažādām konferencēm, arī paši uzstājas tajās, dažkārt arī dodas pieredzes apmaiņas braucienos uz reģioniem - tā ir jauna prakse, ko gribētu attīstīt.

Tomēr ir ļoti šauras specialitātes, kurās ir nepieciešami ļoti profesionāli cilvēki, piemēram, eksperti klīniskajos pētījumos, kādu ir ļoti maz. Viņu cena darba tirgū ir ļoti augsta. Lemjot par šādu ekspertu pieņemšanu darbā, vienmēr ir zināma izšķiršanās, jo ir jāizskaidro pārējiem darbiniekiem, ka speciālista par salīdzinoši lielu atalgojumu pieņemšana darbā ir kompānijas interesēs, ka ilgtermiņā visi būs ieguvēji.

Vēl viena lieta, par ko interesējas arī citi ražošanas uzņēmumi, ir kvalificētās personas, proti, atbildīgie cilvēki, kas gan ar savu sertifikātu, gan paši tīri juridiski atbild par produkciju. Tie ir tie cilvēki, kas ar savu parakstu apliecina, ka attiecīgā produkcija ir droša, kvalitatīva, un no viņa prasa personisku atbildību. Bez zināšanām vajadzīga arī pieredze. Šādi cilvēki arī vienā dienā no zila gaisa nerodas, turklāt viņiem zināms laiks jāpavada uzņēmumā, lai iegūtu šādu statusu. Tā kā pašlaik daudzas pārstāvniecības ir pievērsušās produkcijas izplatīšanai, pēc viņiem patlaban ir pieprasījums. Diemžēl ir arī gadījumi, ka uzņēmums negrib cilvēku gatavot, tāpēc piedāvā cita uzņēmuma darbiniekam lielāku algu. Tās ir nianses, ar kurām jārēķinās, ka, apmācot cilvēkus, ieguldot viņos, viņi var izdarīt izvēli par labu citam uzņēmumam.

- Vai slēdzat ar darbiniekiem līgumus, ka tie nepametīs uzņēmumu noteiktu laiku, ja tiek ieguldīts to tālākā izglītošanā?

- Ar varu nevienu nevar piespiest. Ja cilvēks neizjūt komfortu un nav sava uzņēmuma patriots, no viņa nav arī atdeves. Tu nevari strādāt, ja darbs konkrētajā vietā nesagādā prieku. Jauniem cilvēkiem, protams, gribas strauji attīstīties un ieņemt vadošus amatus, tas ir normāli. Darbs ar personālu ir milzīgs. Gaišie, varošie, spējīgie ir laicīgi jāpamana, viņi ir jāpavirza vai nu uzreiz uz augšu, vai nedaudz citā virzienā redzesloka paplašināšanai. Protams, sparīgākie paši piesakās, bet, ja nav šīs virzības un cilvēks nejūtas novērtēts, nekas nesanāks. Ne velti mums ir ierakstīts, ka gan cilvēks šeit "Grindeks", gan pacients ir mūsu lielākā vērtība. Bet tas nedrīkst būt tikai ierakstīts vārds, cilvēkam katru dienu ir jāsajūt, ka viņš tiek cienīts un viņa darbs ir novērtēts kaut vai caur vienkāršu paldies. Savukārt, ja kāds darbiņš iet grūtāk, tad nevis jāsāk kritizēt, bet jāpiedāvā palīdzība. Savstarpējā uzticēšanās un savstarpēja palīdzība ir lielākā panākumu atslēga.

- Vai "Grindeks" Latvijā strādā arī speciālisti no ārzemēm?

- Nē, nevaru teikt, ka Latvijā patlaban strādā daudz speciālistu no citām valstīm. Mums ir studenti, kas pie mums Latvijā iziet praksi, savukārt tirdzniecības un mārketinga departamentā pašlaik strādā viens holandietis - viņš nodarbojas tieši ar tirdzniecības veicināšanu uz Beniluksa valstīm Tādās valstīs kā Krievija, Kazahstāna, Azerbaidžāna, Lietuva, Igaunija mums ir savas pārstāvniecības, kur strādā to valstu iedzīvotāji - kopumā 261 darbinieks.

- Ārzemju pārstāvniecībās strādā arī latvieši? Vismaz sākumā, lai ievirzītu darbus?

- Nē, mēs uzticamies vietējiem cilvēkiem. Protams, no Latvijas vismaz divas reizes gadā braucam uz šīm pārstāvniecībām vai arī šo struktūrvienību vadītāji brauc uz šejieni gan tad, kad mums ir budžetēšanas periods, gan tad, kad ir pārskati par izpildi. Ja mēs redzam, ka kaut kas neiet, kā plānots, un ir vajadzīga palīdzība no šejienes, tad vai nu saucam viņus šurp, vai arī paši braucam, lai būtu pārliecība, ka viss notiek, kā vajag. Mēs tos cilvēkus arī apmācām, sadarbība notiek visos līmeņos, sākot ar tiešo priekšnieku - pats arī aizbraucu, lai redz, kā izskatās vadība. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem ir iespēja nepastarpināti uzdot jautājumus un saņemt atbildes. Ja ir kāds starpnieks pa vidu, vienmēr var būt interpretācijas.

- Cik lielus līdzekļus gadā ieguldāt darbinieku apmācībās?

- Apmēram 100 tūkstošus latu gadā.

Mums ir ļoti laba farmakovigilances grupa, šīs grupas vadītāja regulāri uzstājas ar lekcijām gan Latvijā, gan ārzemēs, piedalās dažādos pasākumos, kas arī popularizē uzņēmumu. Ir ar ko palielīties.

Apgrozījums pirmajos divos mēnešos pieaudzis par 5%

- Pagājušajā gadā "Grindeks" koncerna apgrozījums pieauga par 19%, bet koncerna peļņa - par 42,6%, salīdzinot ar 2011.gadu. Arī šogad uzņēmums izvirzījis ne mazāk ambiciozu mērķi - peļņas pieaugumu 25% apmērā.  Paziņojumā biržā minēts, ka šogad plānojat nopelnīt 12 miljonus latu - kā tas tiks panākts?

- Pieaudzējot pārdošanas apmērus un efektīvāk strādājot. Esam piereģistrējuši vairākus jaunus produktus - mūsu stratēģija ir katru gadu tirgos, kuros strādājam, reģistrēt jaunus produktus, un ik gadu to apmērs pieaug. Mērķis ir noturēt esošo produktu pārdošanas rādītājus, kas arī pašlaik nemaz nav slikti.

Mēs nupat ļoti veiksmīgi izgājām Amerikas Zāļu aģentūras FDA ("Food and Drug Administration") inspekciju, un līdz ar to mums paveras jaunas iespējas ar veterinārajām zālēm. Kā vertikāli integrēts uzņēmums ražojam gan aktīvās vielas, gan savus oriģinālproduktus, gan arī ģenēriskās jeb patentbrīvās zāles un veiksmīgi konkurējam ar šiem produktiem.

Jāuzsver, ka kompānijas mērķis ir augt ātrāk, nekā pieaug tirgus, jo tikai tā varam noturēties gan konkurences vidē, gan arī attīstīties ātrāk par citiem un tik strauji, kā mums gribētos. Konkurence ir milzīga, tostarp pret mūsu pamatproduktiem, piemēram, pret "Mildronātu", izjūtam pietiekami lielu konkurenci, bet savas pozīcijas noturam. Tas nozīmē, ka produkta vārda atpazīstamība, kompānijas prestižs attiecīgajos tirgos ir pietiekami augsts.

Patlaban pavisam jaunas aktivitātes, ko līdz šim "Grindeks" nebūtu veicis, nav paredzētas, bet nav arī tā, ka neanalizējam iespējas kompānijas darbības uzlabošanai. Ražošanas jaudas mums ir pietiekami noslogotas, bet produktu saražot mūsdienās nav liela problēma. Piemēram, ja pašiem nav iespēju to izdarīt, var izmantot ārpakalpojumus kaut kur citur. Vislielākā māksla tomēr ir produktu pārdot un piedāvāt pacientiem to, ko viņiem visvairāk vajag.

- Kādu apgrozījumu šogad plānojat?

- Domāju, ka būsim pietuvojušies 100 miljoniem latu. Tas ir mērķis, ko akcionāri ir paziņojuši. Tas ir ļoti liels izaicinājums, jo lielākā daļa attīstības ir paredzēta saistībā ar jau esošajiem produktiem, ir gan plānotas arī dažas jaunas aktivitātes. No gada sākuma mēs ejam uz šo mērķi un pagaidām iekļaujamies plānos.

- Kādas ir prognozes par pirmā ceturkšņa rezultātiem?

- Patlaban izskatās, ka pirmā ceturkšņa plānu izpildīsim. Atbilstoši tam divu mēnešu apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 5%. Ir gan daži jautājumi, kas ir jāatrisina saistībā ar likumu izmaiņām Ukrainā. Ražotājam gan vienmēr jābūt darbības plānam B, ja pirmais plāns neizdodas. Ar pirmo divu mēnešu rezultātiem esmu apmierināts.

- Vai šogad tiks izlaistas kādas jaunas zāles?

- Ar jaunām zālēm parasti saprot arī jau esošo medikamentu reģistrāciju jaunos tirgos. Ja nerunājam tieši par oriģinālzāļu segmentu, kur notiek pētījumi, tas drīzāk ir tālākas nākotnes jautājums, bet par esošo zāļu reģistrāciju, tad esam šogad vairākos tirgos reģistrējuši "Ipigrix", notiek arī antibiotiku reģistrēšana NVS valstīm. Ir arī produkti, kuri palaisti pagājušajā gadā un kuriem šogad attīstīsies apgrozījums.

- Cik lielas ir "Grindeks" tirgus daļas Latvijā?

- Kopā Latvijas farmācijas uzņēmumi aizņem aptuveni 4% Latvijas tirgus. "Grindeks" ir lielākā daļa no tiem - nedaudz zem 2%, apmēram 1,7-1,8%.

- Tas ir kopumā, bet atsevišķi produkti cik lielu tirgus daļu aizņem?

- Ir produkti, kuri aizņem 50% tirgus. Piemēram, Krievijā, Ukrainā "Mildronātam" ir 50% no tirgus. Savukārt Skandināvijā diezgan labi panākumi ir "Somnol".

- Vai šogad kādā jomā tirgus daļas varētu pieaugt?

- Tas ir viens no mūsu mērķiem. Runājam ar visām pārstāvniecībām, kā pieaudzēt apmērus. Pirmajos trijos līdz piecos gados produktu apmērs nepārtraukti pieaug atkarībā no tā, cik prasmīgs esi, cik labi proti un vari pārliecināt iedzīvotājus un speciālistus, kā māki pasniegt sevi. Ir produkti, kas ir augoši, ir produkti, kuru pārdošanas apmēri ir jānotur, jo konkurence ir ļoti spēcīga. Ja paanalizējam "Grindeks" produktu klāstu, ir produkti, kuriem atsevišķos tirgos ir tikai daži konkurenti, ir atsevišķi nišas produkti, ar kuriem arī no ražošanas izmaksu viedokļa varam konkurēt, kā arī spējam izveidot ļoti sarežģītus produktus, piemēram, oksitocīnu, ko kurš katrs neprot izdarīt. Šajā jomā jūtamies stipri, un tur mūsu tirgus daļas ir lielākas. Jau runājam par oksitocīna substanci, tad tirgus daļa ir 25%no pasaules tirgus. Saražotais apmērs varbūt neliekas tik liels, bet šajā jomā esam vieni no galvenajiem speciālistiem un spēlētājiem tirgū. Tikpat labas pozīcijas mums ir arī ar zopiclonu. Tāpat "ftorafur" substances piegādes Japānai jau 40 gadu ir ļoti stabilas, ir laba sadarbība ar kompāniju "Taiho Pharmaceutical". Veiksmīgā sadarbība ar Japānu devusi iespēju dažus tur izstrādātus produktus ieviest Latvijas tirgū. Sadarbībai ir ļoti liela nozīme.

- Pērn "Grindeks" eksportēja 95% no saražotā? Vai šā gada laikā eksporta īpatsvars varētu vēl pieaugt?

- Domāju, ka šā gada laikā būtiski eksporta īpatsvars nemainīsies. Vienmērīgi attīstāmies visos tirgos, turklāt NVS valstu tirgi un Krievijas tirgus aug kopumā straujāk nekā klasiskie Eiropas tirgi. Līdz ar to šī attiecība nemainīsies. Turpinām attīstīt arī patentbrīvo medikamentu piedāvājumu. Ja skatāmies uz pārdošanas struktūru, agrāk "Mildronāts" veidoja ļoti lielu daļu no pārdošanas apmēra. Savukārt tagad, nesamazinot "Mildronāta" pārdošanas apmērus, ir palielināti citu produktu pārdošanas apmēri. Agrāk "Mildronātam" bija 70% īpatsvars, bet tagad - 46% no pārdotajiem medikamentiem. Ja no risku viedokļa vērtē "Grindeks" produktu portfeli, tad tas ir kļuvis stabilāks. Tas ir svarīgi jebkuram zāļu ražotājam. Mēs turpināsim realizēt šo stratēģiju.

- Vai šogad ir plānots ieiet jaunos tirgos?

- Mums ir plāni ieiet jaunos tirgos. Mums ir daži partneri Dienvidaustrumāzijā, domājams, šogad sāksim piegādes. Paskatīsimies, kā tur veiksies.

- Kas ar plāniem eksportēt uz Ķīnu ir noticis?

- Ja vienu brīdi viss bija apstājies, tad pašlaik esam šo projektu veiksmīgi atdzīvinājuši. Patlaban veicam klīniskos pētījumus, esam noslēguši visus līgumus, mums ir labi sadarbības partneri. Notiek normāls, regulārs darba process. Protams, to laiku, kad process bija apstājies, atgūt nevaram. Taču pirmos pētījumus, kas ir saistīti ar lietošanas drošību, jau esam pabeiguši. Tagad ejam nākamo soli - klīniskajiem pētījumiem ir vairākas fāzes.

- Kad "Grindeks" varētu sākt tirdzniecību Ķīnā?

- Šogad pilnīgi noteikti nē. Tā kā vēl jāveic arī produktu reģistrācija, visticamāk, tas nenotiks arī nākamajā gadā.

- Ķīnā reģistrācija un klīnisko pētījumu procesi notiek ātrāk nekā citās valstīs?

- Ķīnā tas notiek tāpat kā visās citās valstīs. Protams, tā kā Ķīna ir liela valsts, tur mēs sagaidām ļoti lielu, sīvu konkurenci. Interese par "Mildronātu" ir daudziem vietējiem ražotājiem. Daļa no viņiem pat ir sākuši substances ražošanu, un mums šajā jomā jau ir konkurence, turklāt ir arī dažādās reģistrācijas fāzēs šie "Mildronātam" līdzīgie produkti. Bet mēs ceram izmantot savas zināšanas un priekšrocības.