Viņš sacīja, ka izstrādātāji virtuālos asistentus un tērzēšanas botus ir pietiekami attīstījuši un pārbaudījuši reālos apstākļos, lai runājošās mašīnas varētu darboties ar minimālu cilvēku atbalstu. Tādēļ prognozes liecina, ka gada otrajā pusē aizvien biežāk internetveikalos un citās vietnēs pirmais klientu uzrunās mākslīgā intelekta risinājums.
Slaidiņš atzīmēja, ka uzņēmējdarbībā aizvien lielāku lomu ieņems arī vienotās uzņēmumu resursu plānošanas sistēmas. To veicinās gan nepieciešamība maksimāli efektīvi izmantot resursus darbaspēka trūkuma apstākļos, gan aizvien pieaugošā darba mobilitāte. Viņaprāt, darbiniekiem būs daudz jāstrādā ar plānošanas sistēmām, tādēļ tām būs jākļūst intuitīvākām un ērtākām.
"Būtībā resursu vadības programma būs pašapkalpošanās sistēmas ar virtuālu datu apriti, kurās katrs strādājošais varēs pats iegūt nepieciešamo informāciju, nevis lūgt to kādam citam. Līdz ar to darbaspēka resursus varēs izmantot efektīvāk. Dokumentu aprites digitalizāciju paātrinās arī tas, ka 2019.gadā valsts pārvaldei būs jāievieš e-rēķini," skaidroja Slaidiņš.
Tāpat Slaidiņš uzsvēra, ka nozīmīga tendence būs arī mākslīgā intelekta dziļāka integrēšana ikdienas uzņēmējdarbības procesos - galvenokārt datu analīzes un prognožu rīkos. Kā Slaidiņš norādīja, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas jau ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka varēs veikt dažādus skaitļošanas un datu apkopošanas uzdevumus bez tiešas cilvēku iesaistes.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka programmatūras uzņēmums "Tilde" 2017. gadā strādāja ar 5,341 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 34,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet kompānijas peļņa pieauga 4,5 reizes un sasniedza 387 823 eiro.
"Tilde" reģistrēta 1991. gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 30 000 eiro. Kompānija vienādās daļās pieder valdes priekšsēdētājam Andrejam Vasiļjevam un valdes loceklim Uldim Dzenim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
