Foto: Publicitātes foto
Balstoties pašas vajadzībās un izmantojot pieredzi modes biznesā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sniegtās zināšanas un pirmsinkubatora "IdeaLab" atbalstu, RTU studente un uzņēmēja Natālija Jermolajeva kopā ar biznesa partneri Jekaterinu Romanovu attīsta biznesa ideju par stājas korekcijas kreklu ražošanu. Attēlā Natālija Jermolajeva (centrā) kopā ar komandas biedriem.

Ap 40-50% pasaules iedzīvotāju pieaugušā vecumā ir stājas problēmas. Tirgū ir pieejami dažādi palīglīdzekļi, piemēram, korsetes, kompresijas veļa, stājas korektori, taču to lietošana ikdienā nav ērta, atzīst Jermolajeva. Viņa runā no savas pieredzes. Iedzimtas slimības dēļ viņa ir otrās grupas invalīde, veselības problēmu dēļ ir izmēģinājusi dažādus muguras atbalsta risinājumus un nonākusi pie secinājuma, ka piedāvājums ir nepilnīgs. "Šo produktu es primāri taisīju sev," viņa saka par kreklu, kura izstrādē un pilnveidē ar konsultācijām iesaistījušies arī medicīnas speciālisti.

Pēc skata tas ir parasts T-krekls. Tikai ieskatoties uzmanīgāk, redzams, ka tajā pēc noteiktas shēmas ir iestrādātas īpašas auduma joslas krūšu daļā, uz mugurkaula, lāpstiņām un citur. Tās mazina auduma elastību, veicinot pareizas ķermeņa pozas ieņemšanu un stimulējot muskuļu atmiņu. Kreklu valkājot ilgtermiņā, izstrādājas paradums muguru turēt pareizā pozā, nekaitējot sev, viņa saka. "Pēc krekla valkāšanas mugura jūtas pastrādājusi. Vismaz man. Vienīgais veids, kā uzlabot muguras veselību, ir stiprināt to ar vingrošanu, fizioterapiju. Protams, gribas, uzvilkt korseti vai citu palīglīdzekli, kas nofiksē muguru, un aizmirst par sāpēm. Bet – jo vairāk fiksē muguru, jo muskuļi kļūst vārgāki, atslābst, aizmirst paši strādāt. Muguras vietā nedrīkst strādāt, mugurai ir jāliek strādāt," turpina RTU studente. Tiesa, krekls nav uzskatāms par ārstniecisku līdzekli. Tas vairāk domāts cilvēkiem ar stājas problēmām, kas radušās, piemēram, no mazkustīga dzīvesveida, birojos pavadītās garām stundām vai intensīvas viedierīču lietošanas. Tāpat jāņem vērā, ka vienreizēja vai neregulāra tā valkāšana efektu nedos – arī pēc pirmā sporta treniņu būtiskus uzlabojumus fiziskajai formai un veselībai nevajag gaidīt.

Ieguvusi maģistra grādu politoloģijā un izveidojusi apģērbu zīmolu "Owa", Jermolajeva atkal studē – viņa apgūst profesionālo bakalaura studiju programmu "Materiālu tehnoloģijas un dizains" RTU. "Es iepriekš nebiju šuvusi, nebiju neko darījusi rokām, es nāku no ebreju skolas, kur mājturības nebija. Lai varētu mācīt ivritu, ebreju vēsturi un tradīcijas, skolai nācās no kāda priekšmeta atteikties. Taču modes biznesā jutu, ka manu nezināšanu izmanto atsevišķi šuvēji – lai paaugstinātu cenu vai uzspiestu savu viedokli. Tāpēc es iestājos RTU. Studēju otrajā kursā un rezultātu jau redzu – tehnisko procesu pārzinu labāk, visu, ko iemācos, lietoju dzīvē," viņa saka.

Satiek biznesa partneri

RTU Dizaina fabrika īsteno biznesa pirmsinkubatoru "IdeaLab". Ar tā atbalstu Jermolajeva īsteno savu biznesa ideju par stājas korekcijas kreklu ražošanu "Correcty". Inkubators palīdz salikt domas pa plauktiņiem, turēt roku uz pulsa, neatslābt, novest iesākto ideju vai darbu līdz galam, uzskaita jaunuzņēmēja. Viņa piebilst – tas ir būtiski, ja vienlaikus jātiek galā ar studijām, darbu un ģimenes dzīvi. "Correcty" ļoti palīdzējušas individuālās kouča sesijas, kurās tika izveidots rīcības plāns, lai "ikdienas darbos nepazaudētos un neaizklīstu". Inkubatorā Jermolajeva satika arī biznesa partneri – Jekaterinu Romanovu. Viņa "IdeaLab" startēja ar citu biznesa ideju, kas atbalstu nesaņēma. Tas gan nemazināja Romanovas vēlmi slīpēt savas uzņēmējspējas un viņa atsaucās Jermolajevas inkubatora dalībnieku čatā paustajam uzaicinājumam sadarboties. Jermolajeva atzīst, ka no psiholoģiskā viedokļa tas neesot bijis viegli – piedāvāt sadarbību kādam laikā, kad biznesa ideja vēl ir zīdaiņu autiņos, taču viņa sapratusi, ka vienai ar visu tikt galā ir grūti. Komandā viņas viena otru lieliski papildina – Romanovas spēcīgā puse ir kontaktu un investoru meklēšana, bet Jermolajevas – produkta izstrāde un attīstība.

Foto: Publicitātes foto
Jekaterina Romanova ar "Correcty" kreklu mugurā prezentē jaunuzņēmuma ideju un attīstības plānus. Publicitātes foto.

Ar "IdeaLab" finansiālu atbalstu "Correcty" arī veica patentmeklējumu Patentu valdē, lai noskaidrotu, kāda ir situācija tirgū, kādi ir konkurenti un ko viņi ir patentējuši. Būtiski bija arī noskaidrot, uz ko tieši tiek attiecināta intelektuālā īpašuma aizsardzība, piemēram, vai tiek patentētas shēmas, kā izvietotas īpašās audumu vai vīļu joslas stājas korekcijas panākšanai, vai veidi, kā sastiprinātas materiālu detaļas utt. Šobrīd "Correcty" vērtē, kādu intelektuālā īpašuma aizsardzības risinājumu izvēlēties savam produktam.

Patentmeklējums ļāvis secināt, ka konkurence pastāv, stājas korekcijai tiek izmantotas arī shēmas, bet lielākoties krekli ražoti pēc kompresijas veļas principa un no sporta apģērbu auduma, līdz ar to tie nav komfortabli ilgstošai valkāšanai. Arī vizuāli tie neatgādina apģērbu, ar ko ikdienā varētu doties uz darbu vai mācībām.

"Correcty" izmanto Lietuvā ražotu audumu ar sintētiskām šķiedrām, kas ātri žūst un saglabā elastību. Jermolajevai ir nācies atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņa neizvēlas videi draudzīgāko kokvilnu. Tam ir divi iemesli – kokvilnas saites ir vājākas un ātrāk izstaipās, turklāt "nereti pasaulē aiz kokvilnas stāv bērnu un sieviešu vergu darbs. Mēs esam sociāli atbildīgs uzņēmums un mums galvenā vērtība ir cilvēks," viņa stingri uzsver. Pirms auduma iepirkšanas no Lietuvas uzņēmuma, viņa viesojusies tā ražotnē, lai pārliecinātos par darba apstākļiem. Kreklus sākotnēji plānots ražot ārpakalpojumā.

Būt atbildīgam

"IdeaLab" atbalstu "Correcty" izmantoja arī dalībai Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā un tās rīkotā konkursā. Jermolajevai ir ļoti būtiski ar savu piemēru mainīt stereotipus par invalīdu nodarbinātību un motivēt cilvēkus ar īpašām vajadzībām un viņu piederīgos novērtēt izglītības nozīmi. "Daļā Latvijas sabiedrības valda uzskats, ka invalīdi var veikt tikai palīgdarbus. Vienlaikus ir vecāki, kuri, vēloties pasargāt savas atvases ar invaliditāti, nelaiž viņus skolā. Pastāv invalīdu nodarbinātības problēmas – trūkst gan darba piedāvājumu, gan prasmju," skaidro Natālija. Arī "Owa" ir sociāli atbildīgs uzņēmums.

Šobrīd "Correcty" gatavo pieteikumu finanšu institūcijas "Altum" atbalstam sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai, notiek sarunas ar potenciāliem investoriem. Abas jaunuzņēmējas ar savu biznesa ideju plāno piedalīties arī grantu programmas "Atspēriens" konkursā. Jāpiebilst, ka reiz jau ideja šajā konkursā ir startējusi, taču tobrīd bija cita biznesa un ražošanas koncepcija.

Jautāta, kur "Correcty" būs pēc pieciem gadiem, Jermolajeva zīmē nākotni – krekli tiks tirgoti internetā visā pasaulē, būs izveidota sadarbība ar ārstiem un fizioterapijas centriem. Tirdzniecība būs tik veiksmīga, ka uzņēmums spēs izveidot pats savu ražotni. "Pats svarīgākais – bizness būs atbildīgs, lai mēs varētu nodrošināt iztiku un visas sociālās garantijas darbiniekiem, lai mēs neizmantotu viņus. Es nevēlos radīt produktu, kas ir pieejams tikai turīgākām pasaules valstīm, bet nav pieejams mums. Man ir svarīgi, lai produkts ir pieejams vietējiem patērētājiem, bet lai tas nenotiktu uz citu rēķina, piemēram, lai tas nav tāpēc, ka šuvējiem ir maz samaksāts. Biznesam ir jābūt godīgam pret visiem," uzsver Jermolajeva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!