Foto: Pexels.com, Mikhail Nilov
Vēlme iedzīvoties uz citu rēķina ir sena problēma, bet veidi, kā tas notiek, mainās. Piemēram, aizvadītajos gados kriptovalūtas popularitātes uzplaukums, lika arī krāpniekiem pārorientēties un zvanus par nelaimē nonākušiem radiniekiem, kuriem steigšus vajag naudu, aizstāja piedāvājumi ieguldīt naudu digitālajās valūtās vai akcijās. Savukārt uzņēmumu ķeršanai noziedznieki izmanto pārtvertus e-pastus un pašu darbinieku neuzmanību.

Savukārt uzņēmumu ķeršana ir rafinēta un mērķtiecīga – noziedznieki var mēnešiem ilgi lasīt digitālās sarakstes un sekot līdzi uzņēmuma darbībām, lai sev izdevīgā brīdī īstos e-pastus aizstātu ar viltus, kurā, piemēram, izmainīts bankas konts uz kuru grāmatvedībai jāpārskaita nauda. 

"Delfi Bizness" apkopoja lielāko banku, policijas un "Cert.lv" pieredzi par Latvijā populārākajiem krāpniecības veidiem, kas uzglūn privātpersonām un uzņēmumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!