Foto: Marenda Zapoļska
Nu jau gandrīz mēnesi daudzdzīvokļu nama dzīvoklī Karostā saimnieko trīs mēnešus vecā labradora kucīte Jomi. Viņa ir īpašs suns īpašam saimniekam – neredzīgais Kirils viņā atradis draugu, sabiedroto un no dzīvespriecīgā kucēna nākotnē cer izskolot gudru palīgu savām ikdienas gaitām. 14 gadus vecais Kirils jau kopš mazotnes ir neredzīgs un vājdzirdīgs, taču tas nav traucējis viņam šogad izcīnīt "Latvijas gada ģitārista" konkursā 2.vietu, gūt lieliskas sekmes vispārējā skolā un sevi pierādīt kā aktīvu, jaunu cilvēku visās dzīves sfērās.

Suņi-pavadoņi gan Latvijā, gan citviet pasaulē, diemžēl, ir ļoti dārgs prieks, ko atļauties var vien retais. Latvijā šo tik nepieciešamo četrkājaino draugu atbalstu saņemt par valsts līdzekļiem nav iespējams. Kirils ir jau trešais jaunietis, kurš iesaistījies labdarības fonda BlueOrange Charity un integrācijas biedrības "Es redzu" programmā, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni-pavadoni vai suni-asistentu. Atšķirībā no citām līdzīgām programmām, projektā "Draugs īpašam bērnam" suns sava nākotnes saimnieka ģimenē nonāk jau no mazotnes un svarīgajam uzdevumam tiek skolots pamazām.

Kirils un Jomi: viens otram vajadzīgi

Ārsti Kirilam diagnosticējuši retu ģenētisku slimību – Alstroma sindromu, ar kuru sirgst tikai aptuveni 800 cilvēku visā pasaulē. Slimības ietekmē jaunietim attīstījusies arī sirds mazspēja un var draudēt liekā svara problēmas, tāpēc īpaši svarīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes. Ģimene cer, ka Jomi laika gaitā ļaus puisim ne vien kļūt patstāvīgākam, bet arī motivēs regulāri doties garās pastaigās. Kirilam viņa vecumā attiecības ar vienaudžiem ir ļoti svarīgas, un suns-pavadonis ļautu vienaudžu vidū integrēties labāk, nekā tas izdodas vecāku klātbūtnē.

Pie savas Jomi Kirils tika saulainā maija svētdienā. Pēc tālā ceļa no Liepājas pie suņu audzētājas Olainē mammas Svetlanas pavadībā puisis ieradās nedaudz samulsis un satraucies. Tieši pašam Kirilam bija jāizvēlas, kurš no diviem kucēniem būs īstais un brauks mājās kopā ar viņu. Abas suņu meitenītes no kuplā labradoru mammas Veritijas metiena kā potenciāli piemērotākās bija atzinusi kinoloģe Vladislava Akimova. Pēc vairākām paijāšanas un gardumu došanas sesijām kļuva skaidrs, ka viena no kucītēm Kirila klātbūtnē uzturas ilgāk, labprātāk un ir pēc rakstura mierīgāka, tātad, arī piemērotāka pavadoņa uzdevumam. Drauga izvēle bija emocionāls un ļoti aizkustinošs process.

Suņa-pavadoņa apmācības īpašā programma

„Kucēnam vēl mazam esot, tiek rūpīgi izvērtēts viņa temperaments. Kanisterapijā ir gan aktīvāki, gan mierīgāki suņi – to piemeklē atbilstoši diagnozei. Kirila gadījumā sunim jābūt izteikti tendētam uz cilvēku un sadarbību, viņš nedrīkst būt strauja rakstura. Tāpat pavadonim jābūt stresa noturīgam un jāspēj būt vienaldzīgam pret apkārtējiem trokšņiem un kairinājumiem. Neredzīga cilvēka suns-pavadonis nedrīkst pēkšņi mesties pakaļ kaķim vai sabīties no skaļas auto sirēnas," skaidro kanisterapeite Māra Semjonova, kura nodarbosies ar Jomi apmācību turpmākā pusotra gada garumā.

Māra ar Kirila ģimeni viņu mājās vai tuvējā piejūras mežā tagad tiekas reizi nedēļā. Viena nodarbība ilgst stundu, taču īstais darbs sākas tikai pēc tam. Kucēns gluži kā mazs bērns nespēj mācīties ilgu laiku, tāpēc ar viņu uzcītīgi jāstrādā vairākas reizes dienā visas nedēļas garumā. Tas gulstas ne vien uz paša Kirila, bet arī uz visas ģimenes pleciem.

„Es ģimenei parādu, kā un ko darīt, bet mājās šie vingrinājumi viņiem pašiem ar sunīti dienu no dienas jānostiprina. Pamatapmācībā ir svarīgi, lai suns visas komandas izpildītu precīzi. Kirils ir neredzīgs, un tāpēc pats nevar izkontrolēt, vai sunītis to izdara precīzi. Komandu došanā tiek izmantoti arī žesti, kas Kirilam jāizskaidro, jo viņš tos neredz. Tāpat sunim jāiemācās vairākas īpašas darbības. Piemēram, reaģējot uz piesaukšanu sev klāt, sunim-pavadonim ir jāpieskaras sava saimnieka rokai, fiziski apliecinot, ka viņš ir klāt," stāsta Māra Semjonova.

Gan Kirils, gan viņa vecāki Jomi apmācībā iesaistījušies no sirds, - kanisterapeites uzdotie mājasdarbi Jomi apmācībā tiekot izpildīti vienmēr un ar prieku. Māra pauž gandarījumu, ka tieši Kirils ir tas, kurš uzņēmies atbildību par savu topošo pavadoni: „Visa ģimene ir iesaistījusies šajā apmācībā. Es viņus no sirds apbrīnoju. Taču svarīgi, ka pats Kirils ir ļoti atbildīgs. Šis nav tas gadījums, kad bērnam sagribējies sunīti, un vecāki vēlmi izpildījuši. Kirils pats Jomi baro, ved ārā, protams, pagaidām vecāku uzraudzībā."

Lai kļūtu par suni-pavadoni, Jomi turpmākā pusotra gada laikā jāapgūst ne vien visas pamatkomandas, bet jāiemācās arī nemitīgi analizēt apkārtējo situāciju, lai pamanītu visus potenciālos šķēršļus savam neredzīgajam saimniekam. Ieraugot šķērsli, sunim jāapstājas, tādējādi saimnieku brīdinot.

Nepieciešama abpusēja emocionālā saikne

Pavadoņa darbā ļoti svarīga ne tikai apmācība, bet arī tas, lai starp suni un saimnieku izveidotos emocionālā saite. Kanisterapeite Māra Semjonova tic, ka Kirila un Jomi stāsts būs skaists un laimīgs. „Jomi ir ļoti apķērīgs kucēns, labprāt mācās un, galvenais, – viņai ar Kirilu ir ļoti cieša saikne. Ja Jomi ārā paskrējusi kaut kur tālāk, viņam atliek tikai pasaukt, un suns skrien palēkdamies. Un šīs emocijas ir abpusējas! Kad Jomi atveda mājās uz Liepāju, Kirils pirmo nakti gulēja viņas guļvietā, lai tikai sunītim būtu drošāk. Izskatās, ka Jomi Kirilu ir simtprocentīgi pieņēmusi par savu cilvēku," priecīgi stāsta Māra.

Kirila mamma Svetlana atzīstas, ka sākotnēji uztraukusies, kā Jomi sadzīvos ar pārējiem mājas iemītniekiem: vēl vienu sunīti, kaķi un šinšillu. Taču tagad bažas aizstājis gandarījums par sekmīgo apmācību un to, kādu prieku Jomi ienesusi gan Kirila, gan visas ģimenes dzīvē. „ Kirils savam vecumam jau ir ļoti atbildīgs. Ja kaut ko dara, grib izdarīt labi. Tāpēc tagad viņš cenšas pats gan izpildīt Māras atstātos mājasdarbus Jomi apmācībā, gan pilnībā rūpēties par suni. Kirils ir sunīti ļoti iemīlējis un sauc par savu skaistuli un princesi," stāsta Svetlana.

Tāpat mamma ļoti lepojas ar dēla sasniegumiem ģitārspēlē un atklāj, ka muzikālu dabu novērojusi arī Jomi. „Kirils regulāri trenējas ģitārspēlē, un Jomi vienmēr tādos brīžos iet un apguļas viņam blakus. Klausās! Citreiz klausoties turpat iemieg, taču neatkāpjas ne soli. Mēdzam jokot, ka gadījies ļoti muzikāls suns - tāds tādu atradis," stāsta Svetlana.

Visai pasaulei jāsadodas rokās, lai laimīgu stāstu būtu vairāk

Kanisterapeite Māra Semjonova atklāj, ka Kirila ģimene viņai pašai personīgi ir kļuvusi par iedvesmas avotu grūtākiem brīžiem. „Es šo ģimeni no sirds apbrīnoju: cik ļoti nosvērti un mierīgi viņi risina katru sarežģījumu savā dzīvē, cik saliedēti, aktīvi un draudzīgi viņi ir ikdienā! Viņiem noteikti viss izdosies! Nesen nofilmēju, kā Kirils uz ģitāras spēlē skaņdarbu no „Metallica" repertuāra. Tagad brīžos, kad gribas kaut ko skaistu, paskatos šo video," viņa atklāj.

BlueOrange Charity atbalstītā projekta „Draugs īpašam bērnam" ietvaros bērniem ar īpašām vajadzībām plānots sagatavot pirmos astoņus suņus-pavadoņus un suņus-asistentus. „Šāds projekts Latvijā ir pirmais, bet ārzemēs tādi jau veiksmīgi darbojas. Pieeju, kad ģimenē nonāk kucēns, nevis pieaudzis suns, plaši praktizē Amerikā. Ir svarīgi, ka ģimene nevis paņem jau sagatavotu suni, bet arī pati iegulda darbu. Tā ir liela pievienotā vērtība, ja arī pats esi piestrādājis pie tā, lai suns būtu tāds, kādu tu vēlies. Bet vēl jo svarīgāka ir unikālā emocionālā saite, kas no mazotnes rodas starp suni un bērnu," projekta unikalitāti atzīmē integrācijas biedrības "Es Redzu" valdes locekle Aivija Bārda.

"Šī programma palīdz bērniem ar īpašām vajadzībām dzīvot interesantāku un aizraujošāku dzīvi, iespējami pilnvērtīgāk iekļaujoties sabiedrībā," atzīmē programmas galvenā atbalstītāja – labdarības fonda BlueOrange Charity valdes locekle Ingrīda Šmite. "Īpašo bērnu ģimenes visus savus līdzekļus un spēkus velta bērnu ikdienas aprūpei un veselības uzlabošanai. Mēs esam gandarīti, ka varam palīdzēt šīm ģimenēm. Un vēl lielāks prieks, ka mūsu draugu un atbalstītāju loks pamazām aug," atzīmē Ingrīda Šmite.

Ikviens tiek aicināts mums pievienoties, atbalstot īpašo labdarības programmu "Draugs īpašam bērnam". Mūsu draugiem un atbalstītājiem noderēs rekvizīti:

Nodibinājums "BlueOrange Charity"
reģistrācijas numurs 50008218201
Banka: BALTIKUMS BANK AS SWIFT: CBBRLV22XXX
Konta Nr. LV59CBBR1123215500010
Ar norādi – Projektam "DRAUGS ĪPAŠAM BĒRNAM"

Plašāk par Kirilu ir rakstījuši arī vairāki Liepājas mediji. Ļoti priecāsimies, ja mums pievienosies arī paši liepājnieki.


Attēlā (no kreisās): Ingrīda Šmite, Kirila mamma Svetlana, Kirils ar Jomi, Aivija Bārda, Māra Semjonova.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar labdarības fondu BlueOrange Charity.

Piezīme. BlueOrange ir zīmols, kuru lieto Baltikums Bank AS.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!