Jauns posms pilsētas ūdensapgādes attīstības vēsturē datējams ar posmu no 1617. līdz 1620. gadam, kad no Strasbūras pieaicinātais būvmeistars Hanss Jakobs Kristlers pie Smilšu grāvja (pašlaik tas ir Pilsētas kanāls posmā starp Brīvības pieminekli un Bastejkalnu) ierīkoja pirmo ūdens ņemšanas vietu jeb, kā toreiz tika pieņemts saukt, ūdensskunsti. Lai arī šī ūdens ietaises vieta Rīgas rāti neapmierināja, tomēr savu darbu tā veica, un tieši šis laiks, proti, 1620. gads, uzskatīts par Rīgas ūdensvada dzimšanas dienu.
Aizsardzības vaļņa grāvis abos galos bija savienots ar Daugavu, bet ūdensapgādes uzlabošanai papildus ūdens vēl tika pievadīts pa grāvi no Juglas upes. Pirmajā sūknētavā četru zirgu griezta astoņu misiņa virzuļu sistēma no Daugavas sūknēja ūdeni koka baseinā, kuru tad arī rīdzinieki izmantoja ikdienas vajadzībām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
