Sperts solis tuvāk labākai ūdens kvalitātei Eiropā

Kā norāda Komisijā, visā Eiropā tiek izmantotas dažādas metodes mikroplastmasas noteikšanai dzeramajā ūdenī, tāpēc ir grūti salīdzināt monitoringa datus. Tāpēc EK pieņēmusi standarta metodiku, kas palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vākt informāciju par mikroplastmasas klātbūtni ūdenī.

Komisija pieņēmusi arī aktu par ūdens atkārtotu izmantošanu. Tajā tiek precizēti galvenie elementi, kas jāpārbauda un jāņem vērā, sagatavojot riska pārvaldības plānus. Tāpat tajā tiek identificēti iespējamie apdraudējumi un riski, kas saistīti ar notekūdeņu atkārtotu izmantošanu.

Tāpat Komisija noteica precīzākus kritērijus, kas ļauj noteikt jūras ar labu vides stāvokli, piemēram, maksimālo pieļaujamo zemūdens trokšņu līmeni, maksimālo pieļaujamo atkritumu daudzumu pludmalēs un citus. Jaunie kritēriji dalībvalstīm ir jāņem vērā, atjauninot savas jūras stratēģijas. Tāpat jaunie kritēriji ļaus uzņēmējiem viest skaidrību par to, kā jūru izmantot ilgtspējīgi, vienlaikus izvairoties no nozīmīga kaitējuma jūrā esošajiem dzīvniekiem vai biotopiem.

"Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka mūsu izmantotais ūdens, sākot no dzeršanas līdz apūdeņošanai, vienmēr atbilst augstākajiem iespējamajiem drošības standartiem. Ievērojot mūsdienu standartus, iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka viņu dzeramais ūdens tiks rūpīgi pārbaudīts pret mikroplastmasas klātbūtni, un ka visi atkārtoti izmantotie notekūdeņi ir droši, ierobežo pārmērīgu ūdens ieguvi un palīdz atjaunot bojāto ūdens ciklu," pauda Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs.

Dzeramā ūdens direktīva stājās spēkā 2021. gadā, bet dalībvalstīm savos tiesību aktos tā bija jāiestrādā līdz 2023. gadam. Direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, nodrošinot augstu ūdens kvalitāti un uzlabojot piekļuvi dzeramajam ūdenim.