Eiropas Savienība (ES) var veidot lielāku klimatnoturību, pauž Eiropas Komisija, ierosinot vairākus pasākumus, ko veikt gan dalībvalstīm, gan iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Pasākumu saraksts ir atbilde pirmajam Eiropas Klimata risku novērtējumam, ko Eiropas Vides aģentūra publicēja otrdien.
EK atgādina, ka 77% eiropiešu klimata pārmaiņas uzskata par nopietnu problēmu, bet 37% iedzīvotāju jau jūtas pakļauti klimata riskiem, liecina Eirobarometra aptauja.
Tāpēc EK iesaka veidus, kā ES var efektīvi pārvarēt riskus un veidot lielāku klimatnoturību.
Komisijas paziņojumā uzsvērts, ka rīcība klimatnoturības uzlabošanai ir būtiska, lai saglabātu sabiedrības funkcijas un aizsargātu cilvēkus, ekonomikas konkurētspēju un ES ekonomikas un uzņēmumu veselību.
Sākotnējie ieguldījumi mūsu neaizsargātības pret klimata risku mazināšanā radīs daudz mazākas izmaksas nekā apjomīgās summas, kas vajadzīgas, lai atgūtos no klimata pārmaiņu ietekmes, piemēram, sausuma, plūdiem, meža ugunsgrēkiem, slimībām, ražas traucējumiem vai karstuma viļņiem. Saskaņā ar aplēsēm šie zaudējumi varētu samazināt ES IKP par aptuveni 7% līdz gadsimta beigām. Investīcijas pret klimata pārmaiņām noturīgās ēkās, transportā un energotīklos varētu arī radīt ievērojamas uzņēmējdarbības iespējas un sniegt plašāku labumu Eiropas ekonomikai, radot augsti kvalificētas darbvietas un cenas ziņā pieejamu tīru enerģiju, skaidro EK.
Tāpēc tiek noteiktas četras galvenās rīcības kategorijas, lai palīdzētu Eiropai pārvarēt klimata riskus.
EK rosina dalībvalstīm nodrošināt, ka riski un pienākumi tiek labāk izprasti, ciešāk sadarbojoties starp valsts, reģionālo un vietējo līmeni, lai nodrošinātu resursi ir pieejami tur, kur tie ir visvairāk noderīgi.
Klimata risku, ieguldījumu un finansēšanas savstarpējā saikne ir jāizprot arī politikas veidotājiem, uzņēmējiem un investoriem, uzskata EK. Tāpēc reģionālajām un vietējām iestādēm tiks nodrošināta piekļuve galvenajiem datiem, produktiem, lietojumprogrammām un citiem pakalpojumiem.
Arī klimata riski būtu jāintegrē katastrofu riska pārvaldības procesos, bet civilās aizsardzības sistēmām un līdzekļiem jābūt pielāgotiem nākotnes vajadzībām.
Komisija pauž gatavību atbalstīt dalībvalstis, lai uzlabotu un integrētu klimata riska budžeta plānošanu valsts budžetos.
No nozaru perspektīvas Komisija nāk klajā ar konkrētiem ierosinājumiem rīcībai sešās galvenajās ietekmes kopās: dabiskās ekosistēmas, ūdens, veselība, pārtika, infrastruktūra un būvētā vide, kā arī ekonomika. Spēkā esošo ES tiesību aktu īstenošana ir svarīgs priekšnoteikums, lai sekmīgi pārvaldītu riskus daudzās no šīm jomām, min EK.
Lai gan paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta klimata risku pārvaldībai Eiropas Savienībā, ES arī starptautiskā līmenī aktīvi risina klimata riskus, un liela daļa no starptautiskā klimata finansējuma tiek novirzīta pielāgošanās pasākumiem. Komisija turpinās apmainīties ar pieredzi, zināšanām un instrumentiem par klimata riska pārvaldību starptautiskā mērogā un iekļaut klimata riska pārvaldību divpusējās un daudzpusējās diskusijās.
Vēsturiski augstā klimata pārmaiņu paātrināšanās 2023. gadā globālā sasilšana sasniedza 1,48 grādus pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un okeāna temperatūra un Antarktikas okeāna ledus zudumi ievērojami pārrāvās. Virszemes gaisa temperatūra Eiropā ir pieaugusi vēl straujāk, un pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs ir 2,2 grādi pēc Celsija virs pirmsindustriālā laikmeta. Eiropa sasilst divreiz straujāk nekā pārējā pasaule.
Lai izvairītos no klimata pārmaiņu ļaunākajiem rezultātiem un aizsargātu dzīvības, veselību, ekonomiku un ekosistēmas, emisijas ir jāsamazina. Lai gan ES rīkojas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, klimata pārmaiņu ietekme jau ir saistīta ar mums, un riski turpinās palielināties, un tas nozīmē, ka būtiski ir arī pasākumi, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
