Latvija iebildīs pret EK piedāvāto kraso zvejas iespēju samazinājumu

Valsts iebildumus pret EK priekšlikumu paudīs ZM speciālisti Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā piektdien, kad plānots pieņemt regulu par kopējām pieļaujamām nozvejas kvotām un kvotām Baltijas jūrā 2012. gadā.

EK ierosinājums varētu ievērojami samazināt nozvejas apjomu Latvijai un citām Baltijas jūras piekrastes valstīm. EK vēlas būtiski samazināt nozvejas kvotas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī vairākām zivju sugām, kas negatīvi ietekmētu Latvijas zivsaimniecības nozari, norāda ZM.

Latvija, tāpat kā Igaunija, Lietuva un Somija kategoriski iebilst pret EK piedāvāto kraso brētliņu nozvejas kvotas samazinājumu Baltijas jūrā par 26% un aicina to noteikt ne lielāku par 15%, salīdzinājumā ar šo zivju zvejas iespējām šajā gadā.

Tāpat visas trīs Baltijas valstis un Somija nepiekrīt EK priekšlikumam samazināt reņģu nozvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 21%, uzskatot, ka samazinājums nedrīkstētu būt lielāks par 10%.

Baltijas jūras centrālajā daļā EK rosina reņģu nozveju samazināt par 33%, savukārt Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, kā arī Polija uzskata, ka samazinājums nedrīkstētu būt lielāks par 15%. Trim Baltijas valstīm un Somijai nav pieņemams arī EK piedāvātais rekordlielais 79% nozvejas kvotu samazinājums Baltijas jūras lasim, jo tas neizriet no zinātnieku sniegtajām rekomendācijām.

Neraugoties uz to, ka mencu nozvejas kvotas jau vairākus gadus tiek palielinātas un arī 2012. gadā ir paredzēts 15% mencu nozvejas kvotas pieaugums, EK vēlas saglabāt katram kuģim mencu zvejai Baltijas jūrā paredzēto dienu skaitu - līdz 160 dienām gadā. Latvija norāda, ka ir nepieciešams zvejas dienu skaitu palielināt līdz 178 dienām, jo citādi tiks radītas negatīvas sekas zvejas organizēšanā un plānošanā un pastāvēs reāls risks neapgūt zvejniekiem iedalītos limitus.

"Latviju interesējošie zivju krājumi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ir pietiekami stabili un vienmēr tikuši izmantoti saskaņā ar zinātnieku ieteikumiem, tāpēc Latvija ir nepatīkami pārsteigta par Eiropas Komisijas pārspīlētajiem ierosinājumiem tik būtiski samazināt nozvejas kvotas 2012. gadā. Eiropas Komisijas piedāvātā ļoti sasteigtā virzīšanās uz mērķi – maksimālo ilgtspējīgo zivju ieguves līmeni – tikai viena vai divu gadu laikā, bez tam pielietojot vāji pamatotu, kā arī pārāk radikālu nozvejas kvotu samazinājumu, negatīvi ietekmēs Latvijas zvejniecības, zivju apstrādes un tirdzniecības nozares darbību," norāda ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Pēc viņa sacītā, zveja un zivju apstrāde ir būtisks nodarbinātības veids piekrastes rajonos. Tāpēc nozvejas kvotu samazināšana, ja tāda patiešām ir nepieciešama, ir jāveic pakāpeniski, saprātīgā un attiecībā uz nozari piesardzīgā veidā, nevis tā, kā to ir iecerējusi EK.

Riekstiņš kopā ar ZM valsts sekretāri Daci Lucauu un ZM valsts sekretāres vietnieku Aivaru Lapiņu pārstāvēs un centīsies attiecīgi pamatot Latvijas intereses ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā.