Foto: Shutterstock

Covid-19 pandēmija ietekmējusi mājsaimniecību uzkrāšanas un aizņemšanās paradumus – vērojama tendence palielināties pieprasījuma noguldījumu īpatsvaram un augstāks pieprasījums pēc nenodrošinātajiem aizdevumiem, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas (LB) eksperti.

Pašreizējā patērētāju un kredītiestāžu noskaņojuma apstākļos vērojama kredītportfeļa samazināšanās, tomēr tā nav strauja un būtiski neatšķiras no mēnešu tendences, kāda bija vērojama pirms krīzes, secinājuši eksperti.

Kredītiestāžu piesardzību kredītu standartu ziņā un aizņēmēju maksātspējas perspektīvu izvērtējumu daļēji līdzsvarojusi atbalstošā monetārā politika un kredītiestāžu elastīgā pieeja aizņēmēju esošajām saistībām. Kredītportfeļa attiecība pret IKP 2020. gada 1. pusgadā sarukusi zem 40% (zemākais rādītājs kopš 2003. gada). Iekšzemes kredītportfelis laika periodā no marta līdz augustam saruka par 0,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 0,5% un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumam – par 0,3%. Vien nebanku finanšu iestādēm izsniegto kredītu atlikums pieauga par 0,7%. Iekšzemes kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps, izslēdzot kredītiestāžu sektora strukturālo pārmaiņu un ar institucionālo sektoru klasifikācijas pārmaiņām saistīto pārmaiņu ietekmi, turpināja nostiprināties negatīvajā teritorijā (0,2% kritums kredītiem mājsaimniecībām).

Aizdevumu mājsaimniecībām mājokļu iegādei procentu likmes Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes pirmajos mēnešos atspoguļoja mājsaimniecību vidū vērojamo tendenci atlikt aizdevuma pamatsummas maksājumus un, ierobežojumiem mazinoties, vairāk izmantot kredītus bez nodrošinājuma. Tas liecina par lētāku īpašumu iegādi ārpus galvaspilsētas, kā arī aizdevumu izsniegšanu remontam vai mājokļa labiekārtošanai, norāda centrālās bankas eksperti.

"Ja runa ir par salīdzinoši mazām summām, bankas nav iedzīvotāju primārā izvēle – šādos gadījumos vairāk tiek izmantotas nebanku kredītdevēju piedāvātās iespējas," atzīst AS "SEB banka" Privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane. Procentu likmes nenodrošinātiem aizņēmumiem nav mainītas, stāsta E. Neimane. Tāpat šobrīd nav pieaudzis arī kavēto maksājumu īpatsvars un klienti turpina segt kredītsaistības.

Runājot par tendencēm tirgū, viņa uzsver, ka klientu uzvedība un pieprasījums seko fona informācijai – lielāka nenoteiktība nozīmē lielāku piesardzību, līdz ar to šobrīd nav vērojams pieaugums nenodrošināto aizņēmumu skaita ziņā. Salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, tas ir samazinājies, un līdz gada beigām būtisks pieaugums nav gaidāms. Klienti pārsvarā šobrīd aizņemas tad, ja nav iespējams iztikt ar paša līdzekļiem, un ir konkrēts mērķis, piemēram, automašīnas iegāde, uzsver E. Neimane.

Nenodrošināto kredītu bieži izvēlas lietotas automašīnas iegādei, kuras cena svārstās robežās vidēji no 5 līdz 10 tūkstošiem eiro. Šobrīd arī mazāk izmanto kredītkartes, kas skaidrojams ar Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem tūrisma nozarē.

Savukārt "Swedbank" Mediju attiecību vadītājs Jānis Krops novērojis, ka klientu interese par mazajiem aizņēmumiem pieauga ne tik daudz procentlikmju, cik pielietojuma dēļ. Mazie aizņēmumi tika izmantoti mājokļu labiekārtošanai vai pielāgošanai attālinātajam darbam.

Aizņēmumi mājokļa remontam tika pieprasīti, jo pandēmijas laikā pieauga iedzīvotāju vēlme veikt nelielus remontdarbus (to arī atspoguļo tēriņi t.s. "dari pats" veikalos). Tāpat "Swedbank" izveidoja Mazo mājokļa kredītu, kas veidots klientiem, kuriem aktuālāka kļuva lauku īpašumu iegāde. Nenoliedzami, attālinātais darbs raisīja lielāku interesi strādāt attālināti arī no īpašumiem, kas atrodas ārpus pilsētas. Tā kā lauku mājas mēdz būt salīdzinoši lētas, bet grūti iekļaujamas hipotekārā finansējuma nosacījumos, šis kredīts ļāva rast risinājumu tiem, kuri vēlējās iegādāties īpašumus līdz 20 000 eiro vērtībā tālākos reģionos, viņš skaidro.

"Klientu kredītspējas novērtējums šajā ziņā nav mainījies, jo nosacījumi palikuši tādi paši, kā iepriekš. Primāri tiek vērtēta potenciālā aizņēmēja finanšu situācija, oficiālie ienākumi, kopējais saistību apmērs un potenciālā aizņēmuma ietekme uz personas maksātspēju. Kopumā interese par finansējumu arī pandēmijas laikā salīdzinoši strauji atjaunojās, jo jau aprīļa beigās pieprasījums pēc finansējuma sasniedza pirmspandēmijas apmērus," norāda bankas pārstāvis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!