Arī Eiropas biržās lielākoties bija kritums, bet Āzijas biržās akciju cenas pieauga pēc pazīmēm, ka Ķīna virzās prom no savas stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas.
ASV pakalpojumu nozares uzņēmumu pārskats parādīja negaidīti spēcīgu aktivitāti, līdzīgi piektdien publicētajiem ASV nodarbinātības datiem, kas arī pārspēja prognozes.
Lai gan tirgi prognozēja, ka ASV centrālā banka jau šomēnes varētu pāriet uz mērenāku pieeju procentlikmju paaugstināšanā, šie dati padara iespējamu FRS agresīvās politikas turpināšanu.
Prognozes par Ķīnas ekonomiskās aktivitātes atveseļošanos sākotnēji izraisīja naftas cenu kāpumu, bet to nomainīja kritums, jo stingrāka ASV monetārā politika var ierobežot naftas pieprasījumu.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,4% līdz 33 947,10 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,8% līdz 3998,84 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,9% līdz 11 239,94 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,2% līdz 7567,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,6% līdz 14 447,61 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,7% līdz 6696,96 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 3,8% līdz 76,93 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 3,4% līdz 82,68 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0535 līdz 1,0495 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2280 līdz 1,2186 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 134,31 līdz 136,78 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,79 līdz 86,06 pensiem par eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
