Aptauja: Trešdaļa iedzīvotāju piedzīvojuši finanšu situācijas pasliktināšanos pandēmijas dēļ  (4)

Kā aģentūru informē Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, savukārt 37% respondentu atzīmējuši, ka Covid-19 nav ietekmējis un neietekmēs viņu personīgos ienākumus.

Runājot par to, kā aptaujas dalībnieki vērtē ierobežojošo pasākumu sekas valstī, 41% respondents atzīmējis, ka veselības ieguvumi ir lielāki nekā ekonomiski zaudējumi, savukārt 59% Latvijas respondentu pauduši viedokli, ka ekonomiskie zaudējumi ir lielāki nekā veselības ieguvumi.

Kopumā Eiropā 43% aptaujas dalībnieki norādījuši, ka zina par ES īstenotajiem pasākumiem vai rīcību Covid-19 pandēmijas apkarošanā. Vēl 43% atbildējuši, ka ir dzirdēts, redzēts, vai lasīts, tikai nezināja, kādi ir šie ES pasākumi vai rīcība. Savukārt 4% respondenti atbildējuši noraidoši.

Jautāti, cik kopumā ņemot respondents ir apmierināts ar pasākumiem, ko Covid-19 pandēmijas apkarošanai veic ES, 52% esot pauduši apmierinātību, bet 48% - neapmierinātību.

EP pasūtītā 2021. gada pavasara Eirobarometra aptauja no 16. marta līdz 12. aprīlim veikta 27 ES dalībvalstīs. Aptauja veikta klātienes un tiešsaistes intervijās. Visā ES veiktas 26 669 intervijas, Latvijā - 1009.

Aptaujā bija ietverts jautājums, cik respondents ir apmierināts ar ES dalībvalstu starpā izrādīto solidaritāti cīņā pret Covid-19 pandēmiju, 54% norādījuši, ka ir neapmierināti, savukārt 46% norādījuši, ka ir apmierināti.

Tāpat aptaujā bija iekļauts jautājums par to, cik lielā mērā aptaujas dalībnieki piekrīt apgalvojumam, ka ES būtu jābūt lielākām pilnvarām, lai risinātu tādas krīzes kā Covid-19 pandēmija. 70% no Latvijas respondentiem norādījuši, ka piekrīt šim apgalvojumam, bet 30% - nepiekrīt.

Runājot par to, kādām tagad būtu jābūt ES prioritātēm, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, 42% norādījuši, ka jānodrošina visiem ES pilsoņiem ātru piekļuvi drošām un iedarbīgām vakcīnām, 35% norādījuši, ka jāiegulda vairāk naudas ekonomikā, lai nodrošinātu visu ES dalībvalstu ilgtspējīgu un taisnīgu atveseļošanos, 30% atbildējuši, ka jādod iespēja ES dalībvalstīm atbalstīt uzņēmumus un darbiniekus, kuri cieš no pandēmijas, savukārt 26% atzīmējuši, ka jāīsteno stingrāka ES ārējo robežu kontroli.

Respondentu ieskatā, EP prioritārā kārtā vajadzētu skatīt sabiedrības veselību, uz ko norādījuši 49%, 45% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka tiem jābūt pasākumiem cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, savukārt 57% norādījuši uz pasākumiem mūs ekonomikas atbalstam un jaunu darbavietu radīšanai, bet 26% kā būtiskāko izvirzījuši taisnīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecības politika.

Aptaujas dalībniekiem bija jāatbild arī uz jautājumu, vai, viņu ieskatā, kopumā lietas patlaban virzās pareizā vai nepareizā virzienā Latvijā, 37% norādījuši, ka lietas virzās pareizā virzienā, savukārt 63% respondentu norādījuši, ka lietas virzās nepareizā virzienā. Atbildot uz līdzīgu jautājumu, kas attiecināms uz ES, 56% respondentu norādījuši, ka lietas virzās pareizā virzienā, bet 44% norādījuši, ka lietas virzās nepareizā virzienā.

EP pasūtītā 2021.gada pavasara Eirobarometra aptauja no 16.marta līdz 12.aprīlim veikta 27 ES dalībvalstīs. Aptauja veikta klātienes un tiešsaistes intervijās. Visā ES veiktas 26 669 intervijas, Latvijā - 1009.