Banku analītiķi: jau jūlijā Latvijā varētu atgriezties inflācija
Foto: morgueFile

Jūnijs šogad varētu būt pēdējais mēnesis, kad Latvijā gada perspektīvā fiksēta deflācija, un jūlijā jau varētu atgriezties inflācija, aģentūrai BNS pauda banku analītiķi.

"SEB bankas ekonomists" Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS norādīja, ka jūnijā, salīdzinot ar maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs, taču gada laikā vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājies par 0,5%. Šajā laika posmā turpināja kristies preču cenas (-1,2%), bet pieaugt cenas pakalpojumiem (+1,2). Lielākā ietekme uz inflāciju bija cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, degvielai, kā arī cenu kāpumam alkoholam un tabakai, veselības aprūpei, apģērbiem un apaviem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

"Jūnijs varētu būt pēdējais deflācijas mēnesis, kad cenu līmenis gada laikā sarūk. Tomēr gaidāmais pieaugums būs joprojām ļoti niecīgs, lai iedzīvotājos radītu satraukumu. Jūlijā būs vērojami vairāki cenu pieaugumu veicinoši notikumi. Jūlijā mainīsies gāzes tarifi. Iedzīvotājiem gan tarifs saruks, kas nozīmē, ka līdz gada beigām tas nemainīsies. Tomēr tarifs pieaugs ražotājiem, kas nozīmē, ka turpmāk tarifs siltumenerģijai vairs nemazināsies, un, visticamāk, pamazām skatīsies kāpuma virzienā. Tāpat mainīsies maksa par mājokli, kur izmaiņas nesīs pievienotās vērtības nodokļa palielinājums, kā arī pieaugs akcīzes nodoklis elektroniskajām cigaretēm. Tāpat sadārdzināsies telekomunikāciju pakalpojumi," klāstīja Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, apstākļi naftas tirgū norāda uz svārstīgu un lēzenu cenu kāpuma tendenci. "SEB" naftas cenas prognoze šim gadam ir 42,5 ASV dolāri par barelu, bet nākamgad - 50 dolāru par barelu.

"Nedaudz straujāks kāpums turpināsies pakalpojumu cenās, kaut pēdējā laikā pieauguma temps šajā segmentā ir pakāpeniski krities. Cenu kāpumu gan Latvijā, gan pasaulē turpina bremzēt lēnīgā izaugsme, tādēļ inflācija turpinās nīkuļot un saglabās labvēlīgus apstākļus pirktspējas un patēriņa kāpumam. Izšķiroša būs patērētāja pārliecība par ekonomikas perspektīvām, kas diktēs, par ko un cik daudz viņš būs gatavs tērēt. Tomēr jāiezīmē, ka zemā inflācija turpina audzēt galvassāpes uzņēmējiem un valsts budžeta veidotājiem, jo apgrūtina darbinieku prasību pēc atalgojuma palielināšanas izpildi," pauda ekonomists.

"Swedbank" ekonomists Andrejs Semjonovs aģentūrai BNS atzīmēja, ka jūnijā patēriņa cenas nemainījās un sesto mēnesi pēc kārtas bija zemākās nekā pirms gada. Savukārt deflācijas apmērs ir samazinājies, un gada otrajā pusē sagaidāma neliela cenu izaugsmes atgriešanās.

"Šogad pirmajā pusgadā kopumā patēriņa cenas bijušas par 0,6% zemākas nekā pērn, ko lielā mērā noteikuši pērnā gada otrās puses un šā gada janvāra naftas cenu kritumi. Lai gan pēdējos mēnešos naftas cenas pakāpeniski atgūstas (un līdz ar to jūnijā ceturto mēnesi pēc kārtas pakāpušās degvielas cenas), vēsturiskie kritumi aizvien turpinājuši "uzsūkties" – jūnijā vēlreiz samazināti siltuma tarifi, bet jūlijā gaidāms kopumā pamanāmāks (par vidēji 8-14%) samazinājums mājsaimniecību gāzes tarifos. Lētāki energoresursi, šķiet, vismaz daļēji veicinājuši arī pakalpojumu cenu izaugsmes piebremzēšanos – līdz 1,4% gada griezumā pirmajā pusgadā (salīdzinot ar 2,4% pērn)," klāstīja Semjonovs.

Pēc viņa teiktā, cenu izaugsmi ierobežojošā ietekme no naftas pakāpeniski izzūd - sagaidāms, ka siltuma tarifi, sākot no jūlija, pakāpeniski palielināsies, degvielas cenas vēl nedaudz varētu pieaugt. "Savukārt iekšējie cenu spiedieni – augošas algas un patēriņš - turpinās balstīt pakalpojumu cenu izaugsmi. Sagaidāms, ka jūlijā cenas jau būs nedaudz virs pērnā gada līmeņa un neliela inflācija (vidēji nedaudz zem 1%) kopumā turēsies visu otro gada pusi. Prognozējam, ka patēriņa cenas šogad kopumā augs par vidēji 0,2%," informēja "Swedbank" ekonomists Semjonovs.

Arī "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozēja, ka, iespējams, jau jūlijā Latvijā atgriezīsies inflācija. "Jūnijā cenas vēl bija par 0,5% zemākas nekā pirms gada, paliekot nemainīgas pret iepriekšējo mēnesi. Pērn jūlijā nepārtikas preču cenas mēneša griezumā saruka par 1,9%, kas ir līdz šim lielākā reģistrētā mēneša deflācija šajā kategorijā, šogad tā būs daudz mazāka, jo degvielas cenas strādā drīzāk pretējā virzienā," pauda Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, ja Latvijas ekonomikā pamazām nostiprināsies inflāciju veicinošie faktori, tad deflācijas spiediens no pārējās pasaules nepazudīs par spīti enerģijas cenu stabilizācijai.

"No vienas puses, globālās deflācijas jaunais vilnis būs kā pretsvars iekšēju faktoru virzītai ekonomikas virzībai uz pārkaršanas pusi. No otras puses, ietekme būs asimetriska, kaitējot eksporta sektoram, kuram jau tā nebūs viegli algu kāpuma dēļ, tas būs straujāks nekā caurmērā tirdzniecības partnervalstīs," sacīja Strautiņš.

Vēstīts, ka Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju patēriņa cenas nav mainījušās, bet gada laikā - šā gada jūnijā salīdzinājumā ar 2015. gada jūniju - deflācija sasniedza 0,5%.

Tags

Inflācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form