Banku zaudējumi salīdzinot ar pērno gadu sarukuši par 28%

Banku zaudējumi radušies galvenokārt izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem dēļ, norāda FKTK.

Ar peļņu šā gada pirmajā pusgadā strādājušas astoņas Latvijas bankas un viena ārvalstu bankas filiāle, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 14,3%, kopā nopelnot 6,2 miljonus latu. Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem jūnija beigās sasniedza 70 miljonus latu.

1. pusgada laikā kapitālu palielinājušas deviņas bankas kopumā par 150,3 miljoniem latu, un jūnija beigās banku sektora apmaksātais pamatkapitāls sasniedza 1,75 miljardu latu. Pērn visa gada laikā kapitālu palielināja 13 Latvijas bankas kopumā par 998,2 miljoniem latu.

Šā gada 2.ceturksnī jau trešo ceturksni pēc kārtas ir palielinājies banku piesaistīto noguldījumu atlikums. Tas pieaudzis par 4,5% jeb 444 miljoniem latu, un jūnija beigās sasniedza 10,2 miljardus latu, tostarp rezidentu noguldījumu atlikums palielinājās par 1,8%, bet nerezidentu noguldījumu atlikums – par 9,3%.

Banku sektora kredītportfelis šā gada 2. ceturksnī kopumā saruka par 1,7% jeb 256 miljoniem latu, jeb 0,6% vidēji ik mēnesi. Jūnija beigās banku kredītportfelis sasniedza 14,9 miljardus latu, tai skaitā nerezidentu mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājies nedaudz lēnāk nekā rezidentu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums - attiecīgi par 1% un 1,7%. Tajā pat laikā desmit Latvijas banku un trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi ceturkšņa laikā ir palielinājušies.

Jūnija beigās bez maksājumu kavējuma bija 71,4% no banku izsniegtajiem kredītiem (2010. gada 1. ceturkšņa beigās – 72,5%). Kredītu kvalitātei stabilizējoties, turpina samazināties kredītu ar maksājumu kavējumiem atlikuma pieauguma temps, un 2010. gada 2. ceturksnī tas bija 2,2% (2010. gada 1. ceturksnī – 6,1%). Arī kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas, apmēra pieauguma tempi ir samazinājušies līdz 4,1% pārskata ceturksnī (2010. gada 1. ceturksnī – 7,5%) un to īpatsvars banku kredītportfelī kopš maija beigām nav mainījies, t.i. 19%.

Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (27,3%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (25,5%).

Bankām turpinot darbu ar grūtībās nonākušajiem klientiem, šā gada 2. ceturksnī palielinājās pārstrukturēto kredītu apjoms un jūnija beigās sasniedza 2,9 miljardus latu jeb 19,6% no kopējā banku kredītportfeļa (2010. gada 1. ceturkšņa beigās – 18,1%). 69% no pārstrukturēto kredītu apjoma bija kredīti juridiskām personām.

Pārskata ceturksnī turpināja palielināties atgūšanas procesā esošo kredītu apjoms un jūnija beigās tas sasniedza 1,7 miljardus latu jeb 11,6% no kopējā banku kredītportfeļa (2010. gada 1.ceturkšņa beigās – 10,8%). 54% no atgūšanas procesā esošo kredītu apjoma bija kredīti juridiskām personām.

Banku uzkrājumu nedrošajiem kredītiem pieauguma temps ir samazinājies no 44% vidēji ik ceturksni 2009. gadā līdz 6,9% 2010. gada 2. ceturksnī. Izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem kopējais apmērs banku sektorā jūnija beigās sasniedza 1,7 miljardus latu jeb 11,2% no banku kopējā kredītportfeļa (2010. gada
1. ceturkšņa beigās – 10,3%).

Latvijas banku darbības rādītāji 2. ceturksnī ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām un saglabājās augsti. Banku sektora likviditātes rādītājs jūnija beigās sasniedza 64,5%, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija 14,2% (2010. gada 1. ceturkšņa beigās attiecīgi – 62,8% un 14,2%). Turklāt CEBS stresa testā izmantotais 1. līmeņa kapitāla rādītājs (pašu kapitālā iekļaujot tikai augstākās kvalitātes kapitāla elementus: apmaksāto akciju kapitālu un rezerves, kā arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu) jūnija beigās bija 11,2% pie regulatorā minimuma 4%.