Brazovskis: No Antonova mēs vēlētos saņemt aptuveni 150 miljonus latu
Foto: LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, "Krājbankas" pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka "Latvijas Krājbankas" līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt "Krājbankas" problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus," LTV raidījumā sacīja Brazovskis.

Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. "Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu," sacīja Brazovskis.

Jau ziņots, ka FKTK vēl nav no visām ārvalstu bankām saņēmusi dokumentus par apķīlātajiem AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbankas") līdzekļiem aptuveni 100 miljonu latu vērtībā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Konkrētas ārvalstu bankas, no kurām informācija vēl nav saņemta, FKTK neatklāj, sacīja Dravniece.

Saistībā ar AS "Latvijas Krājbankas" ("Krājbanka") ieķīlātajiem 100 miljoniem latu dokumenti nav saņemti no divām iesaistītajām bankām, 25.novembrī sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, "Krājbankas" pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis.

Šīm bankām esot aizsūtīti pieprasījumi, un, ja citādāk nebūs iespējams, tiks lūgta tiesībsargājošo iestāžu palīdzība.

Jau ziņots, ka dokumentus par "Krājbankas" līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši "Krājbankas" valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, "Meinl Bank" Austrijā, "East-West Bank" Luksemburgā un "VTG Bank AG" Austrijā uz "Krājbankas" korespondējošo kontu, kas atvērts "Deutsche Bank". Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no "Krājbankas" korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās "Investbank" un "Sberkred".

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna kompetencē, FKTK lūgumu viņš nodevis "Krājbankas" valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt "Krājbankas" Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar "Investbank" bijušo īpašnieku, "Krājbankas" padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar "Investbank" strādājošajiem.

Pēc tam Priedītis, Pelcbergs un Zalāns sazinājušies ar Antonovu, lai runātu par pilnīgu "Investbank" esošo kontu pārnešanu uz FKTK norādīto kontu. Savukārt Antonovs paskaidrojis, ka "Krājbankas" korespondējošais konts "Investbank" un "Sberkred" ir apķīlāts un, tā kā "Krājbankas" līdzekļi ir apgrūtināti, tos pārskaitīt neesot iespējams. Līdzīgi apgrūtinājumi esot nodibināti "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem minētajās Eiropas bankās.

Pēc minētās informācijas saņemšanas Zalāns sazinājies ar FKTK pārstāvi Jāni Brazovski, kurš kopā ar kolēģiem un "Krājbankas" valdes locekļiem - Zalānu un Pelcbergu - tikušies bankas telpās un apzinājuši aktuālo situāciju ar "Krājbankas" likvīdajiem līdzekļiem.

Tad FKTK amatpersonas, Pelcbergs, Zalāns un Priedītis videokonferencē sazinājušies ar Antonovu, kurš tobrīd atradies Kijevā. Sarunā piedalījies arī "Snoras bankas" vadītājs Latvijā Andrejs Surmačs. Antonovs minētos faktus par "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem apstiprinājis un paskaidrojis, ka kontos esošie līdzekļi ir apķīlāti pēc viņa iniciatīvas par labu citām kredītsaistībām, kas izmantotas ar "Krājbanku" nesaistītu izdevumu segšanai.

Uz Brazovska jautājumu, kurš bankas vārdā parakstījis nodrošinājuma līgumus, Antonovs esot paskaidrojis, ka tos parakstījis viņš pats un Priedītis. Antonovs arī esot norādījis, ka pārējie bankas valdes locekļi neesot informēti par to, ka bankas korespondējošajos kontos naudas līdzekļi ir apgrūtināti, un valdes lēmums par minēto darbību veikšanu neesot pieņemts.

FKTK pārstāvis Brazovskis jautājis Priedītim, kur atrodas konkrētie ķīlas līgumi, uz ko "Krājbankas" prezidents atbildējis, ka tie tikai vienā eksemplārā glabājas tajās bankās, kurās atrodas attiecīgie korespondējošie konti.

Pēc sarunas "Krājbankas" valde nākusi pie slēdziena - ja no bankas naudas līdzekļiem korespondējošajās bankās un vērtspapīru portfeļa "Krājbankas" bilancē atspoguļotās vērtības, kā arī naudas līdzekļiem, kas uzskatāmi par ienākošajiem, atņem naudas apjomu, kādam vajadzētu būt pieejamam "Meinl Bank", "East-West Bank" un "VTG Bank AG", tad konkrētajā brīdī līdzekļu kopējā summa veido apmēram 100 miljonus latu.

Ņemot vērā minēto, "Krājbankas" valde 18.novembrī nolēmusi nekavējoties vērsties prokuratūrā. Vēl pēc pāris dienām FKTK apturēja bankas darbību.

Šāds notikumu scenārijs atbilst Zalāna stāstītajam telekompānijai LNT. Viņš uzsvēris, ka atklātās problēmas "Krājbankā" viņam bijušas tikpat liels pārsteigums kā sabiedrībai.

Zalāns stāstīja, ka finanšu iztrūkumu bankā atklājis 18.novembra vakarā, kad "Krājbanku" uzraugošie darbinieki bija uzdevuši bankai naudu pārskaitīt citā kontā, lai tā būtu brīvi pieejama, bet šo darījumu nebija iespējams veikt. Līdzko šie apstākļi atklāti, Zalāns zvanījis komisijai, ziņojis par notiekošo un pats aicinājis viņus ierasties bankā.

Patlaban Zalānam esot tikai tik daudz skaidrības, cik faktiski iesniegts materiālos policijai. "Te ir jautājums - cik bankas vadība zināja par notiekošo. Bankas vadība uzzināja tikai tad, kad par to tika informēta prokuratūra. Diemžēl tā ir. Tagad uzskatu, ka katras bankas valdes locekļa pienākums ir līdzdarboties, lai šo situāciju iespējami ātri atrisinātu," sacīja Zalāns.

Lai gan publiski izskanējis viedoklis, ka, visticamāk, "Krājbanku" likvidēs, Zalāns uzskata, ka viss vēl nav zaudēts un banku vēl var glābt. "Jebkura akcionāra pienākums, to paredz likums, ir rūpēties par bankas kapitāla pietiekamību, mēs zinām, ka akcionārs "Krājbankai" ir "Snoras", kam jārūpējas par kapitālu "Krājbankā", līdzīgi kā to savulaik darīja Latvijas valsts, kad bija problēmas ar "Parex banku", "Parex" bija banka Lietuvā, kuras likviditāte tika uzturēta - te ir vairāki risinājumi, kurus var izmantot, un nevajag nokārt degunu un teikt, ka te neko nevar glābt," sacīja Zalāns.

Zalāns uzskata, ka viņa aizturēšana bija ļoti loģisks, likumam atbilstošs un pareizs scenārijs. "Ja policijai un prokuratūrai ir šāda informācija, cita varianta, kā rīkoties, nemaz nav, bet tas nenozīmē, ka es vai pārējie valdes locekļi būtu piedalījušies šādā potenciāli noziedzīgā nodarījumā," uzsvēra bijušais bankas darbinieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.