Čaulas uzņēmumu maksājumi Latvijas bankās pērn – 92 miljardi eiro
Foto: DELFI

Pērn Latvijā kopējais bezskaidras naudas maksājumu apmērs bija zemākais kopš 2000. gada – 248 miljardi eiro. Aptuveni 92 miljardus eiro no šīs summas veidoja čaulas uzņēmumu maksājumi.

Tas izriet no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas sniegtās informācijas par čaulas uzņēmumu maksājumu īpatsvaru.

Salīdzinājumam: visas Latvijas tautsaimniecības – iekšzemes kopprodukta – apmērs pērn sasniedza 26,8 miljardus eiro, bet pērnā gada valsts budžets bija 8,3 miljardi eiro.

Līdz šim FKTK nebija publiskojusi informāciju par to, cik liela ir aizdomīgo vai augsta riska klientu naudas plūsma Latvijas bankās. Arī tagad informācija ir skopa, tomēr uzraugs atklāj, ka tikai čaulas kompāniju maksājumu īpatsvars visās Latvijas bankās ir 36,57%. No Latvijas Bankas sniegtās informācijas par kopējo maksājumu apmēru izriet, ka čaulas uzņēmumu transakcijas pērn veidoja gandrīz 92 miljardus eiro.

FKTK arī informē, ka čaulu īpatsvars pret kredītapgrozījumu ārvalstu klientu segmentā ir 44,5%. No tā izriet, ka ārvalstu klientu segmenta maksājumu apmērs pērn mērāms ap 200 miljardiem eiro.

Pagaidām uzraugs nav atklājis, kāds ir bijis čaulu kompāniju vai arī kopējais padziļinātai pārbaudei pakļauto klientu īpatsvars iepriekšējos gados. Tomēr zīmīgi, ka, neraugoties uz kopējo ekonomikas pieaugumu, kopš Latvijas pievienošanās Eirozonai maksājumu apmērs Latvijas bankās ir samazinājies – kopš 2013. gada tas krities vairāk nekā uz pusi.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums "čaulas veidojumu" definē kā juridisku personu, kas atbilst vienai vai vairākām no trim pazīmēm – tā neveic vai tai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, tā reģistrēta valstī, kur nav prasības uzraugošām iestādēm iesniegt finanšu pārskatus vai arī tai nav telpu saimnieciskās darbības veikšanai.

Šādus uzņēmumus mēdz saukt arī par "pastkastītes kompānijām".

Kā ziņots, katrā no nerezidentus apkalpojošām bankām čaulas uzņēmumu vai augsta riska klientu īpatsvars ir atšķirīgs. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pagājušā gada rudenī publicēts pārskats, arī paveiktais kopš stingrāka regulējuma ieviešanas katrā no kredītiestādēm ir dažādā līmenī.

Šajā ziņojumā teikts, ka, piemēram, "Norvik bankai" čaulas uzņēmumu apgrozījums veido apmēram 40% no kopējā apgrozījuma. Norādīts, ka apgrozījums ar čaulas uzņēmumiem 2016. gadā samazinājies par 43%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, savukārt 2017. gada pirmajā pusē apgrozījums ar čaulas uzņēmumiem samazinājies par 13% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Savukārt "ABLV Bank" atteikšanās no pārāk augsta riska klientiem nozīmēja, ka komisiju ieņēmumi no maksājumiem, it īpaši ASV dolāros, 2017. gada pirmajā pusgadā samazinājās par 34,4% salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo pusgadu, teikts LKA ziņojumā.

"PrivatBank" 2016. gadā čaulas uzņēmumi no kopējā apgrozījuma veidoja ap 20%, 2017. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 15%. Čaulas uzņēmumu apgrozījums 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās par 80%, bet 2017. gada pirmajā pusē samazinājums bija vēl 5%. Tāpat būtiski samazinājies bankas veikto maksājumu īpatsvars ASV dolāros – salīdzinot 2016. gada otro pusgadu ar 2017. gada pirmo pusgadu, ASV dolāru maksājumu skaits kopumā sarucis par vairāk nekā 50%.

"Reģionālā Investīciju banka" informē, ka apgrozījums ar čaulas kompānijām 2016. gadā samazinājās par 43,6% salīdzinājumā ar 2015. gadu, savukārt 2017. gada pirmajā pusē apgrozījums ar čaulas kompānijām samazinājās par 31%.

Savukārt "Rigensis bank" 2015. gadā čaulas uzņēmumu apgrozījumu veidoja 65% no kopējā apgrozījuma, 2016. gadā – 57%, 2017. gadā – 70%. Vienlaikus banka vērš uzmanību, ka šiem klientiem pazīme "čaulas uzņēmums" tiek piemērota, jo kompānija nesagatavo gada finanšu pārskatus. Liels šīs bankas klientu īpatsvars reģistrēts jurisdikcijās, kuru normatīvi neprasa uzņēmumiem pienākumu sagatavot un iesniegt finanšu pārskatus, līdz ar to čaulas kompāniju īpatsvars samazinātos, jo par tādām uzskatītu tikai tās, kuru reģistrācijas valsts prasa iesniegt gada finanšu pārskatu, taču uzņēmums to nedara.

"Baltic International Bank" par sevi sniedz informāciju, ka tā pārvērtējusi klientu bāzi un mainījusi uzņēmējdarbības modeli, proti, banka mazina atkarību no maksājumu apstrādes biznesa un attīsta investīciju pārvaldību. 2016. gadā no kopējā "Baltic International Bank" darījumu skaita ASV dolāros ar čaulas uzņēmumiem bija 10,94%, bet 2017. gada pirmajā pusgadā – mazāk nekā 3%.

Savukārt "BlueOrange" 2016. gadā slēgusi vairāk nekā 1600 kontu, atsakoties no starptautisko klientu noguldījumiem kopējā vērtībā vairāk nekā 100 miljoni eiro. Starptautisko maksājumu apjoms bankā samazinājies vairāk nekā par 30%. 2017. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu ārvalstu klientu maksājumu apgrozījums sarucis par 29% līdz 805,89 miljoniem ASV dolāru.

"Signet Bank", kas ir "boutique stila" privātā banka turīgām privātpersonām, no klientu bāzes 22% ir čaulas kompānijas, kuru patiesā labuma guvēji ir bankas privātie klienti. Banka paredz, ka tās klienti pabeigs personīgo aktīvu īpašumtiesību struktūru migrāciju, lai likvidētu struktūras, kas reģistrētas necaurspīdīgās jurisdikcijās.

LKA ziņojumā nav datu par lielu nerezidentu apkalpošanas segmenta spēlētāju "Rietumu banku", jo šī banka asociācijā neietilpst, tomēr savā 2016. gada finanšu pārskatā banka skaidroja jaunu klientu politiku, to koncentrējot uz lieliem privātiem uzņēmumiem. Jāpiebilst, ka šī banka šonedēļ par kontu apkalpošanas bāzes valūtu noteikusi eiro, to skaidrojot ar iespēju, ak ASV dolāru maksājumu veikšana var būt apgrūtināta Latvijas banku sistēmas reputācijas dēļ.

Source

DELFI Bizness

Tags

Baņķieru drāma Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Lasāmgabali Latvijas Komercbanku asociācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus