Foto: LETA

Tuvākā pusgada laikā gaidāmas smagas sarunas, aizstāvot Latvijas intereses Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, piektdien pēc Eiropadomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pastāstīja, ka ceturtdien, 28.jūnijā, un piektdien Eiropadomē pārrunāti divi būtiski jautājumi ‒ finanšu perspektīvas ES budžetā 2014.‒2020.gadam, kas ir ļoti būtisks jautājums Latvijai, kā arī tā dēvētais ES izaugsmes pakts.

Premjers norādīja, ka Latvijas interesēs ir saglabāt Kohēzijas līdzekļus vismaz esošajā līmenī un kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) kontekstā nodrošināt godīgu konkurenci tiešmaksājumu jomā, kas ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā līmeņa. Dombrovskis arī uzsvēra, ka Kohēzijas finansējums un tiešmaksājumi ir ļoti svarīgs jautājums visu triju Baltijas valstu attīstībai.

Viņš arī piebilda, ka šajā Eiropadomē pirmo reizi valstu līderi izklāstīja savas pozīcijas par interesēm ES budžetā.

"Skaidrs, ka sarunas būs ļoti smagas un tuvākajā pusgadā mums būs ļoti smagi jāstrādā," sacīja Dombrovskis un piebilda, ka pašreizējā ES valstu apņemšanās ir decembrī panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu, bet pēc vienošanās Eiropadomē par šiem jautājumiem būs vēl jālemj Eiropas Parlamentam.

Savukārt runājot par ES izaugsmes paktu, Dombrovskis informēja, ka ES valstu līderi šajā jautājumā panāca vienošanos.

Viņš pastāstīja, ka izaugsmes pakts paredz nodrošināt ekonomikas izaugsmi ES, izmantojot ES iekšējā tirgus sniegtās iespējas, ieviešot pakalpojumu direktīvu un citas iniciatīvas, kā arī palielinot Eiropas Investīciju bankas pamatkapitālu, lai finansētu ES svarīgus projektus. "Izaugsmes pakts ietver vairākas iniciatīvas, un tas parāda, ka ES koncentrējas ne tikai uz budžeta deficīta samazināšanu un taupības pasākumiem, bet arī uz pasākumiem, kas veicina ES ekonomikas izaugsmi," sacīja Dombrovskis.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka ES valstu un valdību vadītāji samita pirmajā dienā Briselē vienojās par tā dēvēto ES izaugsmes paktu 120 miljardu eiro (84 miljardu latu) vērtībā. Par 10 miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu) paredzēts palielināt Eiropas Investīciju bankas kapitālu, bet bankai par 60 miljardiem eiro (42,2 miljardiem latu) jāpalielina savas spējas aizdot un palīdzēt problēmās nonākušajām valstīm finansēt to ekonomikas izplešanos, lai "tās pašu spēkiem varētu izkļūt no krīzes". Vēl 55 miljardi eiro (38,7 miljardi latu), kas tiks ņemti no neizlietotajiem ES fondu līdzekļiem, tiks atvēlēti mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, kā arī jauniešu nodarbinātības programmu īstenošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!