Ceturtdien publicētie "Euroclear" rezultāti liecina, ka aktīvi ir ģenerējuši 2,9 miljardus eiro no to iesaldēšanas brīža līdz šā gada trešajam ceturksnim. Paredzams, ka šis skaitlis turpinās pieaugt.
Šie dati, iespējams, pastiprinās ES diskusijas par to, cik ātri īstenot plānus piemērot ārkārtas nodokli peļņai, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, un izmantot šos ieņēmumus Ukrainas atjaunošanai.
Aplēses liecina, ka vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā no šiem aktīviem atrodas ES, un lielākā daļa izvietota "Euroclear". Mazākas summas atrodas citās G7 jurisdikcijās un citur. ES cenšas ātri virzīties uz priekšu ar priekšlikumiem, neskatoties uz dažu dalībvalstu iebildumiem, kas vēlas rīkoties lēnāk, un Eiropas Centrālās bankas bažām.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sākotnēji sacīja, ka viņa jau vasarā iepazīstinās ar tālāko rīcības plānu. ES līderi plāno apspriest šo tēmu divu dienu samitā, kas ceturtdien sāksies Briselē.
Krievijā ir sāktas tiesvedības, lai atbloķētu īpašumus, galvenokārt Krievijas tiesās.
“Bloomberg” veiktā Krievijas tiesas ierakstu analīze atklāja vairāk nekā 40 prasības, kuras tēmētas uz vairāk nekā 200 miljardiem rubļu (2,1 miljards dolāru) vērtiem iesaldētajiem aktīviem. Starp tiem, kas ir iesnieguši prasības, ir "Pervaya Management Co", "Sovcombank", "Rosbank" un "Sberbank".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
