Par šiem grozījumiem nobalsoja 88 deputāti, nevienam neesot pret un neatturoties.
Likumprojekta anotācijā Finanšu ministrija (FM) norāda, ka patlaban komisijai nav skaidri noteiktas tiesības anulēt kredītiestādes licenci, ja tās akcionāru rīcība neatbilst sākotnēji izvirzītajiem mērķiem.
FM iepriekš uzsvēra, ka izsniegtā licence ir privilēģija, kas apliecina kredītiestādes spēju sniegt finanšu pakalpojumus. "Valsts ir noteikusi stingrus kritērijus tām personām, kuras veic šo komercdarbību, jo valsts arī ir uzņēmusies lielu atbildību par šīm licencētajām kredītiestādēm, ieviešot noguldījumu garantiju mehānismu un garantējot katram noguldītājam noguldījumu atmaksu 50 000 eiro (35 000 latu) apmērā," norādīts anotācijā.
"Ja šīs personas nevar sniegt finanšu pakalpojumus atbilstoši likuma prasībām, tad valstij ir tiesības licenci anulēt, nevis tai jāveic komercdarbība šo licencēto personu vietā," skaidro ministrija. FM uzskata, ka licences anulēšanas leģitīmajam mērķim ir vairāki aspekti: tas sekmēs valsts interešu aizsardzību, jo pastāvēs maza varbūtība, ka garantētie noguldījumi būs jāizmaksā no Noguldījumu garantiju fonda, un nodrošinās finanšu sistēmas stabilitāti un noguldītāju interešu aizsardzību valstī kopumā.
Likums arī paredz deleģēt FKTK tiesības uz laiku līdz trim gadiem atbrīvot no vienas vai vairāku kredītiestāžu darbību regulējošo prasību izpildes kredītiestādi, kas pārejas darījumā nodod visus klientu noguldījumus citai kredītiestādei. Šajā laikā kredītiestādei būs aizliegts piesaistīt noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un izsniegt jaunus kredītus vai palielināt esošo kredītu limitus, savukārt pēc FKTK noteiktā atbrīvojuma termiņa beigām kredītiestāde būs jālikvidē, ja tā nebūs spējusi nodrošināt savas darbības atbilstību Kredītiestāžu likuma prasībām.
Likumā noteikti jaunu soda apmēri par Kredītiestāžu likuma pārkāpumiem. Par noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu bez FKTK licences līdzšinējo 5000 latu vietā turpmāk varēs sodīt ar naudas sodu no 5000 līdz 100 000 latiem. Par citiem Kredītiestāžu likuma pārkāpumiem pašreizējo 1000 latu vietā turpmāk soda apmērs būs no 1000 līdz 10 000 latiem.
Likums paredz turpmāk piemērot sodu par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu pirms paziņojuma iesniegšanas FKTK vai tā izskatīšanas laikā. Par to varēs sodīt ar soda naudu no 10 000 līdz 100 000 latiem. Savukārt par iekšējās kontroles sistēmas neizveidošanu vai neefektīvu darbību kredītiestādes varēs sodīt ar naudas sodu no 5000 līdz 100 000 latiem.
Likums precizē terminu "savstarpēji saistītu klientu grupa", paredzot šādas grupas identifikācijā papildus agrāk noteiktajiem ņemt vērā arī riskus, kas rodas klientiem kopēja būtiska finansējuma avota dēļ, kā arī iespēju izslēgt no savstarpēji saistītu klientu grupas personas, starp kurām pastāv kontroles attiecības, bet ir pamatoti pierādīts, ka šādas personas tomēr neveido kredītiestādei kopīgu risku.
Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu kredītiestāžu un finanšu meitas sabiedrībām, kas atbrīvotas no iekļaušanās konsolidācijas grupā, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniegt konsolidētajai uzraudzībai nepieciešamo informāciju. Meitu sabiedrību iesniegtos datus Latvijā varēs pārbaudīt FKTK, savukārt ārvalstīs vai atsevišķos gadījumā Latvijā – privātpersona, piemēram, zvērināts revidents vai arī ārvalsts uzraudzības iestāde.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
