Foto: LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis izvērtēs, vai Latvijā varēs izveidot "banku reitingu", kas apkopotu klientiem saprotamus kritērijus banku izvēlei, intervijā "Latvijas Avīzei" atzinis jaunievēlētais FKTK vadītājs.

Viņš uzsvēris, ka jau šobrīd galvenais drošuma kritērijs, pēc kura viņš iesaka visiem vadīties, lai nebūtu jāpēta gada pārskati un bilances, ir tas, ka bankai Latvijā ir atļauts pieņemt iedzīvotāju noguldījumus. "Tātad pirmais un galvenais kritērijs: licencēta komercsabiedrība (banka vai krājaizdevu sabiedrība), kurai atļauts strādāt ar iedzīvotāju noguldījumiem. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, valsts to uzrauga, otrkārt, krīzes vai krāpniecības negadījumā valsts garantē izmaksāt atlīdzību līdz 70 000 latu," atgādinājis Zakulis.

Viņš sacījis, ka ir saņēmis aicinājumus publicēt banku reitingus, un viens no viņa darbības virzieniem būs novērtēt, vai var izveidot šādu banku reitingu. "Meklēsim iespējamo rādītāju loku, lai varam salīdzināt ļoti dažādās Latvijas bankas – lielās un mazās, specializētās un ar plašu klientu loku," laikrakstam atzinis Zakulis.

Viņš skaidrojis, ka tas nebūtu banku drošuma reitings, "tiem jābūt citiem, iedzīvotājiem saprotamiem kritērijiem". "Un arī tādiem, ko tirgus dalībnieki būtu gatavi publiski skaidrot. Šobrīd tie vēl nav izstrādāti," norādījis FKTK vadītājs.

"Viens aspekts iedzīvotāju vērtējumā ir naudas uzticēšana, bet otrs – ērti norēķini. Jāraugās, lai banka būtu pieejama – lai bankomāts būtu tuvumā, lai uz bankas filiāli varētu aizbraukt, citiem savukārt svarīgāka ir ērta internetbanka. Katrs pats rēķina, vai labāk izvēlēties banku ar maksājumu kartes gada maksu, vai lētāk būs maksāt 20 santīmus par katru naudas izņemšanas reizi. Šajos jautājumos klienti apmainās ar informāciju un ir daudz izglītotāki. Lielākā daļa jau zina, kā ātrāk un lētāk naudu pārskaitīt no Īrijas uz Latviju," norādījis Zakulis.

Viņš arī atzinis, ka arī banku drošums un reālie finanšu rādītāji nepasargā no baumām, kā tas piemēram bijis "Swedbank" klientu panikas gadījumā.

"Baumas ir cilvēka dzīves sastāvdaļa tāpat kā kulinārija, hobiji un bērnu audzināšana. Baumošana notiek visu laiku, bet gadās brīži, kad nejauši, sakrītot apstākļiem (šajā gadījumā divas nedēļas pēc Krājbankas darbības apturēšanas), tās labāk sadzird un ātrāk stāsta tālāk. Reizēm tās sasniedz iracionālus apmērus, kad ikviens, kas tās nav dzirdējis, tiek uzskatīts par atpalikušu nezinīti. Šajā stadijā nevienu vairs neinteresē, vai atbilst patiesībai stāsti par citā valstī nestrādājošiem bankomātiem. Klienti nevadās pēc faktiem, bet pēc emocijām. Tad bankai nekas cits neatliek kā nodrošināt pietiekamu naudas daudzumu bankomātos," atzinis Zakulis.

Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā negaidīti nolēma skatīt jautājumu par nākamo FKTK vadītāju un ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja amatā Zakuli.

Finanšu ministrs un Latvijas Bankas prezidents konsultāciju rezultātā FKTK vadītāja amatam nolēma virzīt Zakuli.Zakulis patlaban ir SIA "Lattelecom" Drošības nodaļas vadītājs. Viņš ieguvis augstāko izglītību Latvijas Universitātē - bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu biznesa vadībā, labi pārzina finanšu sektoru, viņam ir pieredze sadarbībā ar valsts drošības un tiesību aizsardzības iestādēm; iegūta arī tiesību zinātņu speciālista kvalifikācija un pieredze naudas atmazgāšanas novēršanas darbā.

Zakulis pieredzi ir ieguvis valsts drošības iestādēs, kā arī darbā banku un IT sfērās, kur vadījis drošības struktūras. Savukārt no 1995.gada līdz 2000.gadam Zakulis strādājis Satversmes aizsardzības birojā, bet no 2000.gadā līdz 2009.gadam - par AS "Swedbank" Drošības daļas vadītāju.Jau ziņots, ka līdzšinējā FKTK vadītāja Irēna Krūmane no amata nolēma atkāpties saistībā ar "Krājbankas" krīzi. Kā decembra sākumā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā kavē FKTK pilnvērtīgu darbu.

Krūmane FKTK priekšsēdētājas amatā bija kopš 2008.gada 28.aprīļa.

Saskaņā ar likumu FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo priekšsēdētājs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!