Gada inflācija Latvijā turpinās augt, sagaida ekonomisti

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13%

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka šā gada aprīlī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 2,2%. Vidēji iepriekšējos 10 gados aprīlī cenas mēneša griezumā pieauga tikai par 0,4%. Mēneša inflācija aprīlī bija mazāka nekā martā (3,3%), taču ir noticis vēl viens “nenormāls” cenu kāpums, kas palielinājis gada inflāciju no 11,5% līdz 13%.

"Ir jāpārdzīvo vēl viens mēnesis ar ļoti krasu dzīves dārdzības pieaugumu, ko radīs mājokļos patērētās enerģijas cenu subsīdiju beigas maijā. Jau no jūnija cenu kāpums pakāpeniski nomierināsies, gada inflācija vēl līdz rudenim pieaugs, bet daudz pakāpeniskāk. Izejvielu cenas pasaules tirgos jau divus mēnešus svārstās ap vienu punktu. Tas nenozīmē, ka līdz marta sākumam notikušais kāpums jau ir pilnībā izpaudies patēriņa cenās, bet smagākais brīdis līdz vasarai būs pārvarēts," prognozē Strautiņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka šajā ziņā Latvija tomēr ir miera osta uz Baltijas fona: Igaunijā inflācija sasniegusi 18,8%, bet Lietuvā - 16,8%. "Taču straujais cenu kāpums šobrīd nenoliedzami ir Latvijas lielākā sociāli ekonomiskā problēma, kas dominēs sabiedriskajā dienaskārtībā visu šo gadu, jo īpaši vēlēšanu kampaņas laikā," saka Strautiņš.

Viņš atzīst, ka sabiedrības emocionālais šoks ir ļoti labi saprotams, cenu kāpums gada laikā (13%) ir gandrīz tikpat straujš, cik iepriekšējos desmit gados kopā – 2021. gada aprīlī attiecībā pret 2011. gada aprīli cenu līmenis pieauga par 14,2%. Iepriekšējā desmitgadē bija četri gadi, kad cenu līmenis gandrīz nemainījās, vidējā inflācija bija 0,0% vai 0,2%.

Pēc viņa teiktā, pārtikas cenu pieaugums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu kategorijā mēneša griezumā (3,6%) bija straujākais kopš deviņdesmitajiem gadiem.

"Uz personiskajiem vērojumiem šādās situācijās nevar droši paļauties, bet patlaban šķiet, ka pārtikas cenu kāpums maijā ir nomierinājies. Taču nav šaubu, ka kaut kad nākotnē vēl ievērojami pieaugs gaļas cenas, kuru pašreizējais līmenis nav ilgtspējīgs pēc graudu cenu divkāršošanās pasaules tirgos," saka ekonomists.

Vienlaikus viņš uzsver, ka nevajadzētu ietekmēties no panikas celšanas par to, ka pārtikas cenas pieaugs vēl par 50%, paužot, ka tas nenotiks. "Šādi varētu augt atsevišķu produktu, bet ne vidējās pārtikas cenas. Nozaru pārstāvji publiskajā komunikācijā cenšas ietekmēt patērētāju uztveri, tas ir jāpatur prātā un teiktais jāizvērtē skeptiski," uzskata Strautiņš.

Viņa ieskatā, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi, būs nepieciešamas dārgi maksājošas atbalsta programmas. Pārtikas cenu kāpuma ietekmi var mīkstināt, sniedzot palīdzību cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Taču siltuma cenu kāpums dažās apdzīvotajās vietās, kā arī gāzes cenu kāpums visā valstī būs tik krass, ka ar to visdrīzāk nepietiks.

Tāpēc Strautiņš sagaida, ka rudenī atkal tiks ieviestas enerģijas (siltuma, varbūt arī gāzes un elektrības) cenu subsīdijas. Tomēr viņš uzskata, ka valsts noteiktajiem enerģijas cenu “griestiem” gan nevajadzētu būt tik zemiem kā janvārī – aprīlī, kad tie radīja drošības ilūziju.

Ekonomists atzīmē, ka politiķiem valstiskā līmenī būs jārisina problēmas, ko radījusi vietējā neizdarība – enerģijas avotu nemainīšana un māju nesiltināšana, apvienojumā ar globālo enerģijas cenu krīzi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %.

"Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās," prognozē ekonomists.

Viņš norāda, ka aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %.

Āboliņš atzīst, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību. "Vienlaikus ir skaidrs, ka enerģētikas krīzei ātra risinājuma nebūs un mums ir jārēķinās ar augstākām energoresursu cenām ilgākā termiņā," viņš piebilst.

Tāpat viņš atzīmē, ka naftas cenas pasaulē šobrīd svārstās 100-110 dolāru intervālā, taču šo cenu līmeni palīdz noturēt stratēģisko naftas rezervju laišana tirgū, Krievijas naftas eksporta daļēja turpināšanās un striktie Covid-19 ierobežojumi Ķīnā. Tādēļ nav izslēgts, ka vasaras laikā naftas cenas varētu turpināt augt, prognozē ekonomists.

Vienlaikus naftas cenas šobrīd tikai daļēji nosaka degvielas cenu kāpumu Latvijā. Āboliņš skaidro, ka Covid-19 pandēmijas laikā pasaulē ir samazinājusies naftas produktu pārstrādes kapacitāte, un Eiropā naftas pārstrādes jaudas neļauj pietiekamā apjomā saražot dīzeļdegvielu. Iepriekš šis deficīts tika risināts ar dīzeļdegvielas importu no Krievijas. Tādējādi dīzeļdegvielas cenas eiro izteiksmē ir būtiski augstākas kā 2008. gadā, kad naftas cenas pasaulē bija augstākas nekā šobrīd, un tas ir būtisks risks ekonomikas attīstībai.

"Pēc manām prognozēm, gada otrajā pusē inflācija temps Latvijā sāks mazināties, taču tas nozīmē lēnāku cenu kāpumu nevis cenu kritumu, un arī nākamgad inflācija varētu pārsniegt 5 %. Nenoteiktība ir ļoti liela, un joprojām ir grūti prognozēt cenu dinamiku pat dažus mēnešus uz priekšu," saka Āboliņš.

Viņa ieskatā, straujais cenu kāpums šobrīd ir liels risks ekonomikas izaugsmei gan tiešā veidā, jo tas samazina iedzīvotāju pirktspēju, gan netiešā veidā, liekot centrālajām bankām celt procentu likmes un bremzēt ekonomikas izaugsmi. Šobrīd cenas aug ātrāk nekā ienākumi, patērētāju noskaņojums ir tuvu recesijas līmenim, un signālu par recesijas tuvošanos netrūkst arī pasaules ekonomikā.

"Manuprāt, recesijas riski Latvijā ir augsti, tādēļ uzņēmējiem ir jārēķinās ar klientu pirktspējas mazināšanos, jo ceļot cenas pārāk strauji būs risks zaudēt pārdošanas apjomus," komentē ekonomists.

Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka attiecībā uz inflāciju tuvāko mēnešu laikā "labu ziņu nebūs".

Lai gan inflācija visā Eirozonā ir paplašinājusies, to joprojām galvenokārt virza enerģija un pārtika un citas preces. "Visas pazīmes liecina, ka pārtikas dārdzības pieaugums sevi nav izsmēlis, jo tajās vēl izpaudīsies Ukrainas kara radītās sekas. Grūti novērtēt arī enerģijas un preču cenu pieauguma blakusefektus. Tādējādi inflācijas kontekstā dominēs augšupvērsti riski," komentē Gašpuitis.

Viņš arī atzīst, ka augtā inflācija arvien nopietnāk sāk apdraudēt mājsaimniecību pirktspēju. Īpaši smags sitiens ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tādēļ neizbēgami būs nepieciešama limitēta valsts iejaukšanās, lai mīkstinātu enerģijas un pārtikas cenu pieaugumu, uzskata ekonomists.

"Mērķēti pasākumi noteikti ļaus efektīvāk izlietot budžeta līdzekļus. Tomēr noteiktos apstākļos, piedzīvojot nesamērīgus cenu lēcienus pārtikai vai enerģijai, arī vispārināti atbalsta pasākumi var būt nepieciešami," saka Gašpuitis.

Vienlaikus viņš uzskata, ka tas nebūs viegli panākams, ierobežoto fiskālo iespēju dēļ. Ģeopolitiskās situācijas dēļ energoresursu cenas saglabāsies paaugstinātas. "Saspringtākais laiks solās būt gada beigas, kad enerģijas patēriņš pasaulē ir visaugstākais. Ilgtermiņā nav lielas atšķirības, vai par dārgo enerģiju apmaksā valsts vai iedzīvotāji. Tā kā esam enerģijas importētājvalsts, tuvākajos gados paralēli jaunu jaudu izveidei, pastiprinātai uzmanībai ir jābūt efektīvai energotaupības un energoefektivitātes jautājumu risināšanai," min ekonomists.

Tikmēr mājsaimniecības patēriņa nodrošināšanai pievērsīsies uzkrājumiem. Tad sekos lielāku pirkumu pārskatīšana un atlikšana, sagaida Gašpuitis un norāda, ka paaugstinātai inflācijai turpinoties, nonāksim situācijā, kad cilvēki samazinās citu preču patēriņu, sabremzējot ekonomisko aktivitāti. "Tomēr inflācijai nākamgad vajadzētu sākt palēnināties, enerģijas un pārtikas cenām ir jāstabilizējas," prognozē Gašpuitis.

Pēc viņa teiktā, ir atsevišķas pazīmes, ka inflācijas kāpums Eirozonā varētu sākt stabilizēties. 2021. gada sākumā bija lieli cenu pieaugumi, kas pamazām izzudīs no 12 mēnešu rādītājiem. 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā šādi bāzes efekti veicinās izteiktu inflācijas palēnināšanos, kas nākamā gada vasarā var nozīmēt inflācijas sarukšanu eirozonā līdz aptuveni 2%. "Latvijā tā varētu saglabāties augstāka, jo šeit būs straujāks darbaspēka izmaksu kāpums," prognozē Gašpuitis.

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne atzīmē, ka aprīlī inflāciju lielākoties virzīja pārtikas produktu cenas, gada griezumā reģistrējot izaugsmi gandrīz 18% apmērā. Pārtikas cenu būtiskākie virzītāji aprīlī bija piena produkti (+25,7%), graudaugu produkti (+18,3%) kā arī gaļa un gaļas produkti (+11,7%). "Papildus spiedienu uz pārtikas cenām tuvākajā nākotnē radīs ne tikai Ukrainas zemnieku ierobežotā iespēja iesēt graudus, novākt un transportēt ražu, bet arī eksporta aizliegumi no Ukrainas un citām valstīm. Bailēs par pārtikas drošību, Indonēzija ierobežojusi palmu eļļas eksporta apjomus, bet Turcija – sviesta, kukurūzas, gaļas un dažādu eļļu eksportu, radot papildus spiedienu uz pasaules pārtikas cenām. No jau tā augstā līmeņa vēl vairāk kāpušas arī mēslojuma cenas," skaidro Orelāne.

Savukārt otrs būtiskākais inflācijas virzītājs aprīlī bija ar transportu saistītās izmaksas (+24,7%). Degvielas cenas Latvijā pieauga par 45,7%. Tās virzīja spēkā stājusies prasība par obligātā biodegvielas piejaukuma īpatsvara pieaugumu degvielā un kāpums pasaules naftas cenās, kas, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzis 60% dolāru izteiksmē, bet eiro izteiksmē – pat par 80%. Naftas cenas pieaugumu aprīlī un maija sākumā veicināja diskusijas par Eiropas Savienības un G7 valstu plāniem atteikties no Krievijas naftas tuvākajā nākotnē.

Ņemot vērā augsto inflāciju un tās nelabvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju valdības arvien aktīvāk izskata iespējas atbalstīt mājsaimniecības. Latvijas valdība šobrīd apspriež mērķētu atbalstu, kas ir pareizs solis, jo palīdz ietaupīt budžeta līdzekļus pēc pandēmijas laika plašajiem atbalsta mēriem un papildus nekurina inflāciju. "Tomēr saglabājas bažas, vai potenciālais atbalsts sasniegs visus, kam tas visvairāk nepieciešams un vai tas notiks laicīgi," atzīst Orleāne.

Savukārt centrālās bankas sāk aktīvāk mazināt monetārās politikas atbalstu, tādējādi mēģinot slāpēt inflācijas riskus. Viens no instrumentiem ir procentu likmju celšana. Sekojot ASV piemēram, procentu likmes cēlušas vairāku valstu centrālās bankas. Arī Eiropas Centrāla banka, visticamāk, jau šogad sāks celt procentu likmes, prognozē ekonomiste. Vienlaikus viņa norāda, ka tas, cik daudz centrālās bankas varēs likmes celt, būs atkarīgs no ekonomikas izaugsmes noturības laikā, kad recesijas riski pieaug.

"Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflāciju sāks slāpēt pagājušajā gada bāzes efekti. Taču strauji augošo pārtikas, degvielas cenu un komunālo pakalpojumu tarifu kāpuma rezultātā gada vidū gaidītais inflācijas pīķis varētu pienākt vēlāk," min Orleāne.

"Delfi Bizness" jau vēstīja, ka 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13%.