Tagad 390 iniciatīvas atbalstītāji Latvijas iedzīvotājiem nodrošina vairāk nekā 4500 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās var rēķināties ar godprātīgu cenu pārrēķinu.
Iniciatīvai pievienoto tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu sadalījums pa reģioniem ir līdzīgs. Lielāko pieaugumu nodrošinājusi mazumtirdzniecības nozare, kas vieš pārliecību, ka iniciatīvas atbalstītāju skaits aug tieši patērētājiem vistuvākajā jomā, - veicot ikdienas pirkumus.
Šobrīd novērotā atsevišķu komersantu rīcība, gaidot eiro un marketinga nolūkos palielinot cenas latos, lai eiro tās būtu "apaļas" summas, met ēnu uz pārējiem uzņēmējiem, radot priekšstatu, ka tā dara vairākums. Turpmākos mēnešus ministrija aicina uztvert kā ekonomiskās vēlēšanas - cenas tirgū noteiks iedzīvotāju balsojums - pirkt vai nepirkt šādas preces un pakalpojumus.
Kā liecina citu valstu pieredze, eiro ieviešanas ietekme uz cenu pieaugumu bijusi neliela - Igaunijā tā bija 0,3%, Maltā - 0,2% un Slovākijā - 0,25%. Tas nozīmē, ka kopumā statistiski vidējais rādītājs būs 0,2-0,3%. Piemēram, minēto 0,2-0,3% ietekme maizes cenā neatspoguļojas vispār, savukārt desmit latu vērtu friziera pakalpojumu pāreja uz eiro ietekmētu par 2-3 santīmiem.
Jau kopš šī gada sākuma notiek regulārs cenu monitorings, un 86% gadījumu cenu izmaiņas nav notikušas. Cenas samazinājās 7%, bet kāpums novērots 7% gadījumu, un lielākoties tas nav saistīts ar pāreju uz eiro. Svārstības, galvenokārt, izskaidrojamas ar sezonalitāti, kā arī izejvielu un citu resursu, piemēram, degvielas vai energoresursu, cenu kāpumu pasaulē. Uzņēmēju rīcība, negodprātīgi pārrēķinot cenas uz eiro, ir sodāma. Tāpēc norisēm tirgū regulāri seko līdzi Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Par Patērētāju tiesību aizsardzības plānotājām kontrolēm papildu informāciju EM sniegs tuvākajā laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
