Foto: LETA
Ja nebūtu valsts atbalsta, ne par AS "Parex banka", ne par jaunizveidoto AS "Citadele banka" ("Citadele") vairs nevarētu runāt, ceturtdien 11.Baltijas ekonomikas forumā uzsvēra "Citadeles" valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņš, iepazīstinot konferences dalībniekus ar "Parex bankas" restrukturizāciju, apšaubīja, vai bez valsts atbalsta "Parex bankai" būtu bijušas iespējas turpināt darbu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka bankai izdzīvot palīdzēja arī darbinieki, kuri strādāja ar klientiem un centās noturēt viņu uzticību bankai.

Kā ziņots, kopš "Parex bankas" pārņemšanas 2008.gada nogalē valsts bankas glābšanā ir ieguldījusi aptuveni 800 miljonus latu.

Jākobsons izteica lielu pateicību visiem "Parex bankas" klientiem, kas saglabāja uzticību bankai tai smagajā brīdi un turpināja sadarbību ar to arī laikos, kad tās iespējas darboties kā normālai bankai bija ierobežotas.

Jākobsons stāstīja, ka klienti pēc veiktās "Parex bankas" restrukturizācijas un labo aktīvo nodalīšanas "Citadelē" ir bijuši noskaņoti ļoti pozitīvi pret paveikto, ko apliecinot depozītu pieaugums mēneša laikā par aptuveni 50 miljoniem latu.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka ir panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju, ka "Citadele" attīstīties kontrolēti, jo tā saņem valsts atbalstu un tādējādi tirgū nav vienlīdzīgās konkurences apstākļi.

Viņš vēlreiz atgādināja, ka banka saskaņā ar pašreizējiem plāniem ir jāpārdod līdz 2014.gadam.

Kā ziņots, "Citadeles" aktīvi šā gada augusta beigās bija 1,5 miljardi latu. Kredītportfelis bija 738 miljoni latu, depozītu portfelis - 991 miljons latu, bet parāds Valsts kasei tajā brīdī veidoja 143 miljonus latu, no kuriem 12 miljoni latu ir jau atmaksāti.

"Citadele" šā gada augustā, kas bija pirmais bankas darbības mēnesis, strādājusi ar nelieliem zaudējumiem, taču konkrētus zaudējumu apmērus bankas vadītājs Juris Jākobsons neatklāj.

Kā ziņots, šā gada 1.augustā notika "Parex bankas" aktīvu pāreja uz banku "Citadele". Lielākā daļa tika pārnesta uz jaunizveidoto banku, bet problemātiskie aktīvi palikuši "Parex bankā", kura turpmāk nodarbosies tikai ar parādu atgūšanu un ierastās bankas funkcijas neveiks.

2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo "Parex banku" un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!