Komisijas trešdien atbalstītie priekšlikumi strīdīgajā jautājumā par mikrouzņēmuma darbinieku sociālajām garantijām paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājoša uzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad iegūts darbinieka statuss. Darbinieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks aprēķinātas proporcionāli mikrouzņēmuma darbinieku skaitam un to faktiskajiem ienākumiem.
Mikrouzņēmuma statusu varēs iegūt, ja uzņēmums rakstveidā būs vienojies ar visiem uzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu. Šāda uzņēmuma darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs atkarīgas no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Šīm iemaksām tiks novirzīti 65% no nomaksātā nodokļa.
"Kopīgi ar atbildīgajām ministrijām un sociālajiem partneriem ir paveikts liels darbs, uzlabojot mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un novērstas bažas par nepietiekamu šādu uzņēmumu darbinieku sociālo aizsardzību," uzskata komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL).
Lai mikrouzņēmumu nodokļa likums un ar to saistītie grozījumi varētu stāties spēkā jau no 1.septembra, likumprojektus plānots izskatīt Saeimas ārkārtas sēdē jau tuvākajā laikā, informē Bērziņš.
Arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), atzīstot, ka "ar mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu saistīto likumprojektu pakete beidzot izkustējusies no "sastinguma punkta", aicinās valdību rosināt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu jau tuvākajā laikā. Ministrs norāda, ka "galvenais mērķis pašlaik ir panākt, ka Saeima pēc iespējas ātrāk pieņem šo Latvijas tautsaimniecībai ļoti būtisko likumprojektu paketi, kā rezultātā būs iespējams pilnībā iedzīvināt jau pērn valdībā pieņemto Mikrouzņēmumu atbalsta programmu".
Lai izvērtētu likuma praktisko īstenošanu, it īpaši likuma piemērošanu attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem, Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.oktobrim Saeimā būs jāiesniedz attiecīgs ziņojums, nolēma deputāti.
Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jūnija vidū nolēma tomēr nevirzīt izskatīšanai šīs Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē par steidzamu atzīto mikrouzņēmumu nodokļa likumprojektu paketi, jo Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka tobrīd tā redakcijā bija acīmredzamas pretrunas ar Satversmi.
Iepriekš komisija atbalstīja likumprojekta virzību Saeimā otrajam, galīgajam lasījumam, plānojot, ka jaunais nodoklis varētu stāties spēkā jau 1.jūlijā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jaunā nodokļa likme būs 9% no apgrozījuma. Par mikoruzņēmumu varēs kļūt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
Mikrouzņēmuma statusa kandidātiem jāatbilst vairākiem kritērijiem: uzņēmuma dalībnieki ir fiziskas personas, turklāt SIA gadījumā dalībnieki vienlaikus ir arī valdes locekļi, uzņēmuma apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu un darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā pieci, neskaitot tos, kas ir promesoši vai no darba atstādināti.
Mikrouzņēmumu nodoklis ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem; uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), ja mikrouzņēmums atbilst UIN maksātāja pazīmēm, kā arī mikrouzņēmuma īpašnieka IIN par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja tā darbinieka ienākumi nepārsniedz 500 latu mēnesī. Ienākumā neietilpst dividendes, kuras aprēķina par mikrouzņēmuma peļņu.