Maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" administrators SIA "KPMG Baltics" ir gandarīts par tiesas lēmumu, kas noraidīja visas sūdzības un atbalstīja arī "Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu, informēja "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis.
"Tiesas lēmums mums nebija pārsteigums, jo esam pārliecināti, ka savus pienākumus veicam profesionāli un saskaņā ar likumu. Atsevišķi kreditoru un viņu pārstāvju iesniegtās sūdzības, visticamāk, bija mēģinājums realizēt kaut kādas savas intereses uz citu kreditoru rēķina," uzsvēra Fīrmanis.
Tiesas lēmums tagad ļauj "KPMG Baltics" sākt organizētu un plānveidīgu darbu pie bankas aktīvu realizācijas, lai varētu atgūtu naudu un norēķināties ar kreditoriem, piebilda Fīrmanis.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa otrdien nolēma sākt maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") bankrotu. Lēmums nav pārsūdzams. Bankrotu lūdza sākt "Krājbankas" administrators - revīzijas kompāniju "KPMG Baltics", kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.
Pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu, administratora un FKTK pārstāvji skaidroja, ka bankas darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt.
Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka "Krājbanka" nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs visai neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.
Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā "Krājbankas" finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.
Kreditori uzskata, ka "KPMG Baltics" argumenti par bankrota sākšanu nav pietiekami motivēti un izsvērti, kā arī pārmet administratoram, ka tas nav piedāvājis pats savu bankas sanācijas plānu.
FKTK 2011.gada novembrī apturēja "Krājbankas" darbību, jo bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums.
"Krājbanka" tika slēgta pēc tam, kad Lietuvas valdība nacionalizēja tās mātesbanku "Snoras". Gan "Snoras", gan "Krājbankas" īpašnieki un vadītāji tiek turēti aizdomās par nelikumībām abu banku pārvaldē.
"Krājbanku" par maksātnespējīgu tiesa pasludināja 2011.gada 23.decembrī.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds - 60% prasījumu kopsummas, tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
