Krājbankas kraha dēļ piešķirs aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam, LU un RTU
Foto: Publicitātes foto

Valdība pirmdien akceptēja aizdevuma piešķiršanu Noguldījumu garantiju fondam no Valsts kases līdz 200 miljoniem latu, lai varētu izmaksāt valsts garantētos noguldījumus Krājbankas klientiem pēc bankas maksātnespējas pieprasīšanas. Tāpat valsts piešķirs aizdevumus Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kurām Krājbankā glabājās ievērojami līdzekļi.

Par to pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes informēja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Aizdevums no Valsts kases līdz 200 miljoniem latu nepieciešams, jo Krājbankas klientu garantēto noguldījumu (līdz 70 280 latiem) izmaksai kopumā vajadzīgi 350 miljoni latu, taču Noguldījumu garantiju fondā ir tikai aptuveni 149 miljoni latu. paredzēts, ka pēc bankas maksātnespējas pieprasīšanas no maksātnespējas procesā atgūtiem līdzekļiem aizdevums Valsts kasei tiks atmaksāts.

Savukārt, lai novērstu Latvijas Krājbankas slēgšanas radītās finanšu problēmas, Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitātei (RTU) un Liepājas Olimpiskais centrs lūguši piešķirt no Valsts kases aizdevumu kopumā 3,9 miljonu latu apmērā.

Valdība pirmdien nolēma piešķirt aizdevumu LU un RTU, bet Liepājas Olimpiskā centra lūgumu vēl neizskatīja.

Valdībā iesniegtais FM sagatavotais lēmuma projekts paredzēja LU piešķirt  aizdevumu līdz  1 930 000 latiem, RTU - līdz 1 360 215 latiem, bet SIA "Liepājas Olimpiskais centrs" - līdz 690 000 latiem.  

Valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka sākotnēji Valsts kase bija saņēmusi pieprasījumus par valsts aizdevumu piešķiršanu vairāk nekā 4,3 miljonu latu apmērā. Bez LU, RTU un Liepājas Olimpiskā centra aizdevumus lūdza arī vairāki pašvaldību uzņēmumi: SIA "Skrundas komunālā saimniecība 100 000 latu, SIA "Kalnciema nami" - 40 000 latu, SIA "Ugāles nami" 26 000 latu, SIA "Priekules pakalpojumi" - 3284 latu, bet SIA "Dagdas komunālā saimniecība" - 10 000 latu.

Tomēr pēc tam, kad pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma kļuva skaidrs, ka banka "Citadele" jau otrdien sāks Krājbankas klientiem izmaksāt valsts garantētos noguldījumus 70 280,40 latu apmērā, pašvaldību uzņēmumiem aizdevumi tomēr nebūs nepieciešami, skaidro Finanšu ministrija.

Latvijas Universitātei Krājbankā noguldīti 2,43 miljoni latu - studiju mācību maksa 2 miljonu latu apmērā un citi pašu ieņēmumi 438 046 latu apmērā. LU lūgusi aizdevumu aptuveni 2 miljoni latu apmērā operacionālās darbības nodrošināšanai. LU nauda nepieciešama algu izmaksai, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Arī Rīgas Tehniskā universitātei lūgusi aizdevumu operacionālās darbības nodrošināšanai 1 430 215,00 apmērā, lai maksātu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli.  

Liepājas Olimpiskajam centram (LOC), kuras pamatkapitāla daļas 70,99% apmērā pieder Liepājas pašvaldībai un 29,01% apmērā - biedrībai "Latvijas Olimpiskā komiteja", Krājbankā norēķinu kontos atradās 760 034,45 lati. Pērn jūlijā LOC un SIA "Velve" noslēdza līgumu par sporta un kultūras centra rekonstrukciju - peldbaseina izbūvi. Būvniecības kopējā summa sasniedz 2 318 460,24 latus, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Saskaņā ar būvniecības līgumu pēc šī gada 23.novembra LOC ir jānorēķinās ar SIA "Velve" par kopējo summu 1 224 356,24 lati, no kuriem 760 034,45 latus bija paredzēts maksāt no Krājbankas kontā esošās naudas. Lai izpildītu uzņemtās saistības un pabeigtu peldbaseina būvniecību, LOC lūdza piešķirt īstermiņa valsts aizdevumu 760 000 latu apmērā.

Savukārt pagājušajā nedēļā Valsts kase parakstīja aizdevumu līgumus par valsts aizdevuma izsniegšanu Jaunpiebalgas novadam (70 000 latu), Dagdas novadam (300 000 latu), Kārsavas novadam (230 000 latu) un Dundagas novadam (70 000 latu).

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) pastāstīja, ka aizdevums tiek piešķirts uz 15 gadiem, tomēr Valsts kase būs pirmā rindā uz aizdevuma atmaksu, realizējot Krājbankas aktīvus. Vilks norādīja, ka šobrīd neesot nekādas informācijas par iespējamiem "negatīviem pārsteigumiem" un to, ka no Krājbankas būtu pazuduši vairāk nekā 109 miljoni latu, par kuru apķīlāšanu jau iepriekš informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Vilks atzina, ka Krājbankas aktīvu summa varētu būt 700 miljoni latu.

Arī Dombrovskis atzina, ka Valsts kase lielu daļu aizdevuma varētu atgūt drīz, jo Krājbankai ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu.

Vilks arī norādīja, ka viņš nevēlētos saistīt situāciju ar Latvijas Krājbanku ar papildu konsolidāciju nākamā gada valsts budžetā. Ministrs norādīja, ka izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda sāksies jau šogad, lai nebūtu ietekmes uz nākamā gada budžetu. Tomēr šī gada budžetā "force majore" dēļ iespējams būs lielāks deficīts nekā bija plānots, bet ministrs neprecizēja, cik daudz deficīts varētu pieaugt.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (ZRP) pauda gandarījumu, ka jau otrdien uzņēmējiem būs iespēja saņemt Krājbankā noguldītos līdzekļus valsts garantētajā apmērā – līdz 70 280 latiem, kas daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atrisinās likviditātes problēmas. Tāpat viņš atkārtoti atgādināja, ka uzņēmumiem būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, ka viņu līdzekļi ir iesaldēti Krājbankā - to var darīt arī caur Elektronisko deklarēšanas sistēmu vai telefoniski, un tādā gadījumā VID neaprēķinās sodu un nokavējuma naudas. Pavļuts aicināja uzņēmējus, kuru parādnieki saistīti ar Krājbanku, būt saprotošiem.

Pavļuts arī sacīja, ka uzņēmumi, kas saistīti ar Krājbanku un kuriem ir dažādu ES fondu atbalsts, tiek apzināti, un par iespējamiem risinājumiem lemj gan Krājbankas pārvaldnieki, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan citas institūcijas.

Vilks atzina, ka ilgākā termiņā būs risināms jautājums par uzņēmumiem, kuriem Krājbankā glabājušies vairāk nekā 70 280 lati, taču tas būs atkarīgs no aktīvas un efektīvas bankas maksātnespējas administratora rīcības.

Vilks atzina, ka FKTK ir apņēmusies iesniegt Krājbankas maksātnespējas pieteikumi tiesā jau šonedēļ. Viņa ieskatā, tas varētu notikt ceturtdien vai piektdien, taču līdz nākamajai nedēļai to novilcināt nevajadzētu.

Vilks atzina, ka valdībai solidāri ar komercbankām būtu jāatrod risinājums situācijai, ka vairāku pašvaldību teritorijā pēc Krājbankas likvidēšanas nepaliks nevienas bankas filiāles. Pavļuts norādīja, ka "univiversālā apkalpojuma" (pienākuma sniegt lauku iedzīvotājiem banku pakalpojumus) risinājums būtu par ilgu, taču izbraukt uz pašvaldībām apņēmusies ne tikai "Citadele", kurai tas ir zināmā mērā pienākums, nodrošināt Krājbankas klientiem garantēto noguldījumu izmaksas. Pavļuts piebilda, ka atsevišķas bankas paziņojušas par bankomātu atklāšanu apdzīvotajās vietās, kurās tās līdz šim nebija pārstāvētas.

Ekonomikas ministrs arī pieļāva, ka nodalot Hipotēku bankas komercdaļu, Krājbankas situācija varētu kāpināt interesi par Hipotēku bankas filiāļu tīklu, kas līdz šim neesot bijusi sevišķi liela.

Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko tika informēta Ģenerālprokuratūra. Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".

"Krājbankas" noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības  izmaksās valstij piederošā "Citadeles" banka. Valsts garantēto noguldījumu izmaksu "Citadele" sāks nākamajā otrdienā, 29.novembrī.

Pirmdien FKTK plāno tiesā iesniegt "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces ‒ bankas "Snoras" ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24.novembrī Lietuvas centrālās bankas valdeatzina banku "Snoras" par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Latvijas Krājbanka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form