Bankas aktīvi bija 423 328 446 lati, bankas kopējās saistības - 562 734 473 lati, savukārt bankas pašu kapitāls bija ar mīnusa zīmi: -139 406 027 lati.
Pārskata periodā no atgūtajiem kredītiem banka ieguvusi 973 682 latus.
Savukārt maksātnespējas procesa izdevumi bija 251 602 lati, no kuriem 163 728 lati bija darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, 85 168 - izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā, 628 - izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos, bet 78 lati - ar maksātnespējas pasākumu reģistrāciju publiskajos reģistros saistīti izdevumi.
Bankas maksātnespējas administrators "KPMG Baltics" skaidro, ka zaudējumus galvenokārt veido papildus izveidotie uzkrājumi kredītiem, atlikumiem korespondentbanku kontos, kuri šobrīd nav atgūstami, ieguldījuma īpašumiem un pārdošanai turētiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ieguldījumiem meitas sabiedrībās, teikts KMPG paziņojumā medijiem.
KPMG skaidro, ka Krājbankas lielākais kreditors šobrīd ir Noguldījumu garantiju fonds, kuram banka ir parādā 335 475 662 latus. Savukārt noguldījumi Latvijas Krājbankā šobrīd ir 203 260 139 latu apmērā.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltics", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.
Auditorkompānija pēc maksātnespējas pasludināšanas apņēmās mēneša laikā vērtēt bankas sanācijas iespējas. Ja to neizdosies paveikt un sanācija nebūs iespējama, tiks lemts par bankrota procedūras sākšanu un visu, kas ar to saistīts.
Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.
FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vādītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības izdošanas lūgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
