Valdības komitejā izskatītie grozījumi Kredītiestāžu likumā par informācijas sniegšanu šodien izpelnījās gan Latvijas Privātbanku, gan arī Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvju iebildumus.
Asociāciju pārstāvji skaidroja, ka informācijas pieprasījumu apstrādes kārtības sadalīšana divās daļās neatbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) standartiem. Ja grozījumi tiks ieviesti, Latvija var saskarties gan ar juridiskām, gan diplomātiskām problēmām.
Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Andris Rozentāls uzsvēra, ka OECD nepieļauj dubultus standartus un Latvijai nāksies mainīt jebkuru līgumu atbilstoši OECD standartiem.
Savukārt Latvijas Privātbanku asociācijas pārstāvis Kārlis Leiškalns aicināja šos grozījumus, ja valdība tos atbalstīs, Saeimā virzīt skatīšanai parastajā kārtībā, proti, trīs lasījumos. Taču direktīva Latvijai ir jāievieš, tāpēc viņš aicināja grozījumus virzīt tālāk izskatīšanai valdības sēdē.
Ministru kabineta komiteja jau septembra sākumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas kredītiestādēm noteiks pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju, kas ir svarīga Latvijas vai citas Eiropas Savienības (ES) valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām.
Toreiz atbalstītie grozījumi paredzēja noteikt kredītiestādēm pienākumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis VID ģenerāldirektors, viņa vietnieks, nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, saskaņā ar Latvijas un tieši piemērojamiem ES normatīvajiem aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem sniegt VID informāciju, kas ir paredzami svarīga Latvijas, citas ES vai otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām.
Šodien valdības komiteja izskatīja precizētu likuma grozījumu redakciju.
Precizētā redakcija paredz noteikt kredītiestādēm pienākumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis VID ģenerāldirektors, vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, saskaņā ar Latvijas vai tieši piemērojamiem ES normatīvajiem aktiem vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, ja tajos ir noteikta paredzami svarīgas informācijas sniegšana, sniegt VID Latvijas, citas ES dalībvalsts vai otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām paredzami svarīgu informāciju.
Vienlaicīgi tiek precizēts Kredītiestāžu likuma 63.panta pirmās daļas 11.punkta regulējums, paredzot to attiecināt tikai uz pieprasījumiem saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, kuros nav paredzēta "paredzami svarīgas" informācijas sniegšana vai nav iekļauta īpaša atruna uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju. Minētais regulējums pieļauj iespēju arī ES dalībvalstij pieprasīt informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.
Jau ziņots, ka minētie grozījumi izriet no ES direktīvas, kas paredz, ka ES dalībvalsts nevar atsaukties uz tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi, lai atteiktos sniegt citai dalībvalstij informāciju par personu, kas ir tās vai citas dalībvalsts rezidents, tikai tādēļ, ka informācija atrodas bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs (uzticības persona), rīcībā vai šī informācija ir saistīta ar personas īpašuma tiesībām.
Likuma grozījumi vēl ir jāskata valdībā un jāpieņem Saeimā. Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
