Kredītu likmes Latvijā ir augstākas nekā eirozonā, taču būtiski neatšķiras no citām Baltijas valstīm
Foto: Shutterstock

Kredītu procentu likmes Latvijā joprojām ir būtiski augstākas nekā eirozonā kopumā, taču kopš 2020. gada beigām tām bijusi tendence nedaudz samazināties, teikts Latvijas Bankas veidotajā "Finanšu stabilitātes pārskatā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Procentu likmes vairs būtiski neatšķiras no pārējo Baltijas valstu kredītu procentu likmēm. Tomēr to pieauguma risks atkal palielinājies, ņemot vērā augstāku risku uztveri un globālo centrālo banku monetārās politikas kursa maiņu.

Uzņēmumu kreditēšanas dinamiku joprojām nosaka piedāvājuma un pieprasījuma faktoru mijiedarbība. Lielāko kredītiestāžu kreditēšanas politika attiecībā uz uzņēmumiem saglabājas konservatīva. Nepietiekamā konkurence MVU kreditēšanas tirgū ir viens no faktoriem, kas ietekmē kredītu nosacījumus (piemēram, kredītu termiņus, cenas, nodrošinājuma prasības).

Saskaņā ar kredītiestāžu veiktās kreditēšanas apsekojumu kreditēšanas standarti 2021. gadā un 2022. gada sākumā saglabājās stabili, arī noraidīto pieteikumu skaits gandrīz nemainījās. Ņemot vērā augsto nenoteiktību, kā arī augošās energoresursu cenas, aizdevēju piesardzība, visticamāk, varētu vēl vairāk palielināties. Arī pieprasījums pēc kredītiem šajā situācijā varētu sarukt.

Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem saglabājas vājš. Kreditēšanas apsekojumā kredītiestādes norāda uz ilgstošu pieprasījuma kritumu ar nelielām svārstībām dažos ceturkšņos. Uz nogaidošo pozīciju un nevēlēšanos investēt netieši norāda arī būtiskais uzņēmumu noguldījumu pieaugums. Straujais energoresursu un citu izmaksu kāpums var kavēt investīciju projektu īstenošanu un kreditēšanu. Vienlaikus atveseļošanās plāna "Next Generation EU" īstenošana varētu veicināt kreditēšanu vidējā termiņā. Ilgstoši vājo uzņēmumu kreditēšanu ietekmē arī vairāki strukturāli faktori – trūkumi uzņēmējdarbības vides attīstībā (t.sk. grūti prognozējamā valsts un pašvaldību politika vairākās jomās), valsts un pašvaldības iestāžu kapacitātē (t.sk. sadarbībā ar privāto sektoru), ēnu ekonomikas novēršanā, tiesībaizsardzības sistēmā, kapitāla tirgus attīstībā, būvniecības nozares attīstībā, izglītības sistēmā un darbaspēka tirgū, norāda eksperti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.