Kriptovalūtas saskaras ar jauniem draudiem, proti, Valsts kases piedāvā līdzīgu izmaksu par daudz mazāku risku, aprēķinājis izdevums "Bloomberg".
Kriptovalūtu aizdevumu ienesīgums ir samazinājies zem tā, ko ASV valdība izmaksā, lai aizņemtos uz trim mēnešiem. Tas ir kārtējais iemesls, kāpēc digitālo valūtu telpa amatieriem investoriem un tādiem, kas nav kaislīgi decentralizācijas aizstāvji, ir kļuvusi par mazāk pievilcīgu sfēru.
Procentu likmju paaugstināšana un kopējā ekonomiskā situācija ir pamatīgi iesitusi pa kriptovalūtu nozari.
"Pirms diviem gadiem kriptovalūtu procentu likmes bija vismaz 10%, un reālās pasaules likmes bija vai nu negatīvas, vai gandrīz pie nulles," komentē Džeimss Baeza, "ANB Investments" izpilddirektors. "Tagad ir gandrīz otrādi, jo kriptovalūtu ienesīgums ir samazinājies un centrālās bankas paaugstina likmes."
Atšķirībā no tradicionālajiem tirgiem, ienesīguma kritums nerada mazāku kriptovalūtu risku. Ienesīgumu nosaka tirdzniecības apjomi, nevis riska noskaņojums, un tas atspoguļo likmi, kādu investors var cerēt nopelnīt, aizdodot digitālās monētas līdzdalību biržās un decentralizētās finansēšanas protokolos.
Tā kā tiem nav tiešas saistības ar centrālo banku likmēm, kriptovalūtu ienesīgums var samazināties pat tad, ja aizņēmumu izmaksas pieaug finanšu tirgos. Zemāka ienesīguma dēļ būs mazāka iespēja, ka investori iegādāsies žetonus, lai tos aizdotu, kā rezultātā samazināsies pieprasījums un, savukārt, cenas.
Attiecīgi šobrīd dažādu obligāciju atdeves grozās ap 3 līdz pat dažos gadījumiem 4,4%, kas, lai gan nav liela summa, ir krietni vairāk kā dažviet iespējams saņemt par kripto aizdevumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
