Foto: Publicitātes foto
Šobrīd Krievijas uzņēmēja Vladimira Antonova kontrolētajai bankai "Snoras" pieder nedaudz virs 65% "Latvijas Krājbankas" ("Krājbankas") akciju, tomēr tuvākajā nākotnē Lietuvas komercbankas ietekme "Krājbankā" varētu mazināties, laikrakstam "Dienas Bizness" (DB) izteicies "Krājbankas" prezidents Ivars Priedītis.

Kā zināms, Lietuvas Centrālās banka trešdien lēma uz laiku - līdz 21.novembrim - apturēt "Snoras" darbību, atcelt bankas valdi un iecelt administratoru. Turklāt neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras", Lietuvas finanšu ministrei Ingrīdai Šimonītei paziņojot, ka Snoras tiks pārņemta, bet norēķini ar akcionāriem tiks veikti saskaņā ar izstrādātiem noteikumiem. "Snoras" bankas vadība komentārus nesniedz.

Priedītis apgalvo, ka "Snoras" nedienas šobrīd "Krājbankas" darbību neietekmē, jo bankām ir pilnīgi atsevišķa darbība, atsevišķa regulācija, "Krājbanka" turpina plānot savu darbību, uzsvēra Priedītis, ironizējot, ka šobrīd vienīgā ietekme esot pastiprinātā uzmanība no mediju puses.

Uz jautājumu, vai, nacionalizējot banku "Snoras", izveidosies situācija, ka "Krājbanka" netieši pieder Lietuvas valdībai, Priedītis atzina, ka "tik tālu mēs vēl neesam domājuši". Tomēr viņš vienlaikus norādīja, ka "Snoras" līdzdalība "Krājbankas" pamatkapitālā līdz šim jau samazinājās, jo Lietuvas komercbanka vairs nepiedalījās "Krājbankas" jaunajās akciju emisijās.

Pēc Priedīša teiktā, nesen noslēdzās "Krājbankas" akciju jaunā emisija aptuveni 10 miljonu latu apjomā, kuru iegādājās privātpersonas.

"Snoras ietekme samazinās, šobrīd tai pieder virs 60% akciju. Ietekme varētu turpināt samazināties, jo būs nākamie "Krājbankas" akciju laidieni. Mēs līdz šim domājam, ka tas būs nepieciešams, bet tagad tas būs pavisam nepieciešams," atzina Priedītis.

Vēl šā gada martā bankai "Snoras" piederēja 94,2% "Krājbankas" akciju, tostarp papildus 5,28% "Krājbankas" akciju iegūstot obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros.

Laikraksts vēsta, ka notikumi Lietuvā atgādina 2008. gada novembra notikumus Latvijā, kad valdība par diviem latiem nolēma pārņemt iepriekš privātiem akcionāriem piederošo "Parex banku", kurai bija radušās likviditātes problēmas. Lietuvas Centrālā banka savu lēmumu apturēt "Snoras" darbību skaidroja ar komercbankai draudošo maksātnespēju.

"Ar šo lēmumu vēlamies nodrošināt bankas klientu aizsardzību, kā arī nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un tās uzticību," tā savu lēmumu pamatojusi Lietuvas Centrālā banka. Tā lēmumu esot pieņēmusi pēc tam, kad izvērtējusi "Snoras" finanšu stāvokli, pēdējā laika tendences un pēdējās pārbaudes rezultātus. "Snoras" aktīvu kvalitāte bijusi zema, bet kreditēšanas riski novērtēti bezatbildīgi.

Ignorēti tikuši arī centrālās bankas norādījumi par darbības risku samazinājumiem, "Snoras" nav pilnībā arī sniegusi kontrolei nepieciešamo informāciju. Tāpat esot pazīmes, ka "Snoras" sniegtā informācija varētu būt bijusi nepatiesa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!